Mazliet par IKP un progresīvo iznireli - megamenedžeri Kasparu Briškenu
Guntars Vītols02.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai ir iespējams strauji audzēt Latvijas ekonomiku, ja plāna realizētāji no ekonomikas neko (no vārda - pilnīgi galīgi vispār neko) nesaprot?
Ir iespējams. 100%. Valdībai ir savām spējām atbilstošs plāns, un to jau uzsākts realizēt.
Kā? Jārealizē kāds kosmisku izmaksu projekts, kuru pirms tam kosmiski sadārdzina un finansēšanai kosmiski aizņemas.
Šādu plānu daudzu gadu garumā izstrādāja kāds megamenedžeris Kaspars. Uzvārds Briškens.
Viņš ir patiešām (savā ziņā) ļoti spējīgs - desmitgades saņemt kosmisku algu par Tvaika ielas cienīgu Napoleonu ir jāmāk. Visu cieņu!
Kaspara ideja gan nav unikāla. Savu ideju viņš nospēris no saviem patroniem - padomjlaiku komunistiem. PSRS būvēja tādu Baikāla-Amūras maģistrāli (BAM), kas būtiski kurināja tālaika IKP.
Kaspara plāna atslēgas elements ir dzīt pāļus. Ar niansi - viņš vienkāršojis BAMa konceptu, jo īsti vairāk nespēj un tagad arī nav svarīgi, kurā vietā dzīt pāļus, jo tagad par kļūdām vairs nenošauj.
Pirmo pilotprojektu Kaspars realizēja RailBaltica ietvaros - šogad iedzina pāli tiltam Rīgā, kura (kā saprotu) nebūs. Bet exceliski audzēt IKP līdz nākamajām vēlēšanām tā var.
Kā tā sanāk? Šogad Daugavā Rīgas centrā iedzina pāli (pilotprojektu) par 20 miljoniem. Izdevās! Gan apguva miljonus, gan Kaspars saņēma algu, gan palika televizorā.
Latvijas IKP ir 40 miljardi. Lai nodrošinātu 5% IKP izaugsmi gadā, pieaugošā tempā vienkārši jāsadzen simtiem pāļu. Nākamgad 100 pāļi, aiznākamgad 200 pāļi (un tad jau vēlēšanas). Tas nodrošinās IKP izaugsmi ap 5% gadā.
Baltijas tīģeris!
Projekta realizētāji nav muļķi. Viņiem galvā ir zaļas sūnas, un tas palīdzēs amortizēt kritienu, kad IKP izaugsmes realizēšanai paņemtie aizdevumi būs jāatdod vai jāspēj vismaz maksāt kredītprocentus. Vēl viena problēma ir tā, ka ar šādu pieeju pārskatāmā nākotnē naudu pāļu dzīšanai vairs nedos, un IKP nogāzīsies atpakaļ. Bet tas - pēc vēlēšanām.
Pēc tam vainīgi būs 100 troļļi tviterī.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
