Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru
Otto Ozols, meri-demokrāts05.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir burtisks tulkojums no angļu valodas - Opinion leader. Mani šis apzīmējums mulsina un īsti nepatīk. Tāpat esmu dzirdējis par kādiem jocīgiem pasaku tēliem - “influenceriem” vai “influencerēm.”
Ar to gan man nav nekāda sakara. Šis vārds nav latviskots, bet aptuvenais tulkojums varētu būt - sociālo tīmekļu zvaigznes vai zvaigznītes, ietekmētāji. Mani šis smalkais anglicisms mazliet biedē, jo mazliet izklausās pēc intratekālās infūzijas. Patiesībā visbiežāk tie ir skaisti, vairāk vai mazāk gaumīgi ļaudis, kas liek sociālajos tīklos smukbildītes un tēlo, ka viņiem patīk viena vai otra manta. Par to pretī saņemot kaut kādu atlīdzību. Nekas jauns - pasaulē jau sen zināma kādā cita profesija, kur par atlīdzību vairāk vai mazāk pievilcīgi ļaudis elš un pūš sajūsmā.
Bet atgriezīsimies pie “viedokļu līderiem”, par kādu mani reizēm dēvē labvēļi un nelabvēļi. Man šīs apzīmējums nepatīk, jo neuzskatu, ka mans viedoklis ir īpašāks un tas varētu kādu ietekmēt. Ja kaut kur publiski runāju, tad to uztveru kā dalīšanos ar savu redzējumu, zināšanām. Ja to daru kādā medijā - TV, radio, internetā, uzrunāju plašāku auditoriju, tad tas tik un tā nedod man nekādas tiesības paaugstināties un iedomāties sevi par kaut kādu “viedokļu līderi”.
Uzskatu, ka mums ir svarīgi sadzirdēt vienam otru, ieklausīties, dalīties ar pieredzi, informāciju un idejām. Un mans pieticīgais uzdevums varētu būt vien piešķilt uguni plašākai diskusijai, pārdomām. Ar visu sirdi, tas ir - emocionāli un ar aukstu prātu, tas ir ļoti pragmatiski ticu demokrātijai, kā sistēmai, kā brīvai ideju konkurencei, vārda, ideju, pārliecības brīvībai.
Tai pašā laikā esmu nobažījies un arī saskumis, ka dzīvojam laikā un valstī, kur par “influenceriem” jeb sabiedriskās domas veidotājiem dēvē cilvēkus, kuri dižojas ar smalkām smukbildītēm un būtībā rada viltus, plastmasas “realitāti.” Tieši tāpat īsti nepatīk izveidotā mediju uzburtā “viedokļu līderu” kasta. Pat, ja reizēm pats tai tieku pierakstīts.
Domāju, ka gudrā un tālredzīgā sabiedrībā vienīgie īstie “influenceri” un viedokļu līderi var būt skolotāji, pedagogi, mācību spēki. Cilvēki, kuri būvē, liek pamatus mūsu nākotnei burtiskā nozīmē - bērniem. Viņu attieksme, viņu zināšanas, talants ir tas, kas nosaka, kāda izaugs mūsu valsts, tautas nākotne - mūsu bērni.
Un šodien gadījās sastapt patiesi apbrīnojamus pedagogus, kas patiešām ir pelnījuši sevi dēvēt pat viedokļu līderiem šī vārda labākajā nozīmē.
Biju kādā izlaidumā. Vienam absolventam dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties vecāki, tuvinieki. Kursa biedri zināja, ka viņam diploma saņemšanas brīdī nebūs neviens sveicējs. Tādēļ abi kursi tajā brīdī kopīgi, solidāri piecēlās un aplaudēja viņam.
Šī bezgala sirsnīgā attieksme neradās uz līdzenas vietas - tā ir patiesa sirds inteliģence, kuru viņiem ielika talantīgi, sirds inteliģenti skolotāji, pedagogi. Un viņi šodien dāvāja mūsu tautai, valstij jaunus cilvēkus, kuros būs kaut kas ļoti patiess un īsts.
Gudrā, tālredzīgā sabiedrībā īstie “influenceri” un viedokļu līderi var būt tieši skolotāji, pedagogi. Viņi burtiskā nozīmē ietekmē, kādā sabiedrībā, valstī mēs dzīvosim tālāk. Viņu piemērs, zināšanas, talants, degsme un sirdsinteliģence noteiks to, kādā valstī dzīvos mūsu bērni, mazbērni.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
