Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sveiciens no Tartu Universitātes klīnikas! Labu brīdi domāju, vai rakstīt, jo man nav vēlēšanās kasīties un gribas taču dalīties ar labām ziņām. Īsumā - veselības stāvoklis ir svārstīgs, bet no krīzes, kur likās, ka spēka nav vairs itin nekam, esmu ārā.:) Tomēr par vienu lietu dūša kārtīgi apskrējusies. Par to, kas notiek, kad no valsts apmaksātas transplantācijas un pēctransplantācijas uzraudzības Lietuvā nonāc atpakaļ Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

12. februārī tika noslēgta mana pēctransplantācijas uzraudzība Lietuvā, jo Latvijas finansētās ārstniecības termiņš ir beidzies. Tātad jāatgriežas savas valsts veselības aprūpes sistēmā. Saņemot izrakstu, tajā bija rekomendācijas par turpmāko: kontrole reizi nedēļā; ilgstoši turpinot kortikosteroīdu terapiju, atjaunot pretsēnīšu medikamentu lietošanu u.c. (Vēlāk sapratīsiet, kāpēc pieminu tieši šīs.)

No šodienas atrodos Tartu Universitātes slimnīcas Onkohematoloģijas klīnikas transplantācijas nodaļā. Pag, pag! Kāpēc ne Latvijā?! Tāpēc, ka man gadījās iekulties situācijā, kur divu klīniku ārsti uzskatīja, ka nekavējoties nepieciešama hospitalizācija, diemžēl neviens no tiem nav Latvijā. Kāpēc ne Lietuvā, kur notika transplantācija? Jo valsts manu ārstēšanos tur vairs neapmaksā, savukārt no savas kabatas maksas pakalpojumi ir ļoti dārgi: ap 350 eiro par slimnīcas gultasdienu, neskaitot izmeklējumus, analīzes un ārstēšanu.

Kā vispār tiku līdz Tartu? Kad pēc izrakstīšanās no Viļņas Universitātes klīnikas nonācu dzimtajā Onkoloģijas centrā pie Latvijā vienīgās transplantoloģes-onkohematoloģes, pirmkārt, viņa uzskatīja, ka pietiek ar kontroli vienreiz mēnesī un reaģēšanu uz akūtām situācijām. Bet kā tad ar Viļņas rekomendācijām?! Skaidru atbildi tā arī nesaņēmu. Nu labi, ja kas notiks, zvanīšu. Tomēr tramīgi ap sirdi kļuva. Biju pieradusi pie sava Lietuvas daktera skrupulozās pieejas, pie tā, ka reizi nedēļā vai biežāk tika regulētas zāļu devas, ņemot vērā analīžu rezultātus un meklējot līdzsvaru starp imūnsupresiju, kas nepieciešama, lai novērstu konfliktu ar donoru, un vēža recidīva risku, ko rada imunitātes apspiešana, kā arī, lai samazinātu ietekmi uz aknām, jo zāles, ko lietoju, nav vis nekādi vitamīni. Biju pieradusi arī pie tā, ka zvanīt un vajadzības gadījumā doties uz nodaļu varu jebkurā diennakts laikā. Biju tik satriekta, ka aizmirsu uzdot virkni jautājumu, ko biju sagatavojusi. Laipni lūgta atpakaļ!:) Pēc nedēļas uz analīzēm aizgāju pati. Rezultāti atbilstoši situācijai, nekā traka, dzīvoju tālāk.

Pirmā akūtā situācija rodas divas nedēļas pēc vizītes Latvijā. Pagājušajā trešdienā pamostos ar “aizaugušu” kaklu: biezi, dzeltenīgi aplikumi klāj rīkli, mandeles un vietām arī vaigu iekšpuses. Pēc strutainās angīnas īsti neizskatās, jo mandeles nav pietūkušas un arī temperatūras nav; mana versija - sēne. Zvanu uz slimnīcu transplantoloģei, viņa saka, lai braucu uz nodaļu. Brīnās, ko mana seja tā sapampusi. Saku, varbūt no kortikosteroīdiem, kas ir daļa no imūnsupresijas terapijas. Ārste piekrīt un nolemj strauji mazināt devas. Lietuvā tas notika krietni pakāpeniskāk, bet nu labi, jābeidz salīdzināt, un pašai arī apnikušas šaurās rukša actiņas. Sēne esot tipiska kortikosteroīdu blakne, turklāt nav temperatūras. Nodomāju: iepriekšējā ārsta ieteikums bija mazināt hormonus, tiklīdz pāriet konflikta ar donoru izraisītie gremošanas sistēmas traucējumi. Ja vizītes būtu ieteikto vienu reizi nedēļā, varbūt līdz sēnei nenonāktu? Labi, ko nu vairs.

Nodaļā mani uzņemt nevar - nav vietas. Uztriepes no kakla netiek paņemtas. Tiesa, es arī nealkstu uzturēties slimnīcā. Ārste izraksta nosūtījumu uz asins analīzēm, un tieku pie plaša spektra antibiotiku receptes gadījumam, ja kļūst sliktāk. Mutes dobumu jāskalo ar sodas ūdeni un jāapstrādā ar speciālu suspensiju. Ne vārda par to, ka vajadzētu atjaunot pretsēņu tablešu terapiju, un es arī neiedomājos pavaicāt. Pajokojam par kakla skalošanu un atvadāmies.

Sliktāk kļūst jau tajā pašā vakarā, tāpēc lūdzu vīram nopirkt antibiotikas. Nākamajā dienā uz analīzēm. Esmu šausmās par ferritīnu, kas ir desmitiem reižu virs normas, un kāpēc parādījušies eritroblasti? Tā kā ceturtdien un piektdien dakteres nav, sazināšanās par analīžu rezultātiem notiek caur māsiņu. Kamēr gaidu atbildi, ņemu talkā t.s. māti Gūgli un rakņājos mācību literatūrā. Jā, tādas komplikācijas mēdz būt un tieši kombinācijā ar nenobriedušām sarkano asinsķermenīšu šūnām. Ar to ferritīnu tomēr kaut kas jādara. Uzkrājoties bojā iekšējos orgānus, bet es nevēlos dabūt vēl kādu sērgu. Tiesa, neatrodu, no kāda rādītāja jāsāk cīnīties. Māsiņa atzvana un saka, ka viss esot normāli, uztraukumam nav pamata. Bet mani tomēr kaut kāds ķirmis sāk skrubināt.

Piektdienā aizeju uz ģimenes ārsta praksi, jo sēne turpina augt. Divas ārstes apskata mani un - kas būtiskākais - uzklausa un atbild uz maniem jautājumiem. Par to, ko darīt ar lieko dzelzi, tomēr jālemj speciālistam, bet eritroblastu esot ļoti maz, iespējams, kaulu smadzenes satrakojušās dēļ sēnes, tāpēc asinīs izmet negatavas šūnas. Sēnes aplikumus iesaka tīrīt mehāniski ar sodas putriņā samērcētiem joda kociņiem. Kad nonāku mājās, ķeros pie eksekūcijas. Iet grūti, vemju un raudu, bet metode darbojas.

Tomēr arvien vairāk mieru neliek pārdomas par to, vai tiešām pietiek ar plānveida kontroli 1x mēnesī un reaģēšanu uz akūtām situācijām? Man vajag trešā ārsta viedokli. Latvijā alternatīvu nav. Pierakstos uz konsultāciju Tartu Universitātes klīnikā, kur atrodas otra Latvijai tuvākā transplantācijas nodaļa. 

Pie ārsta Tartu tieku jau šotrešdien. Daktere uzskata, ka tik neilgu laiku pēc transplantācijas kontrolei jābūt ik nedēļu. Iepazīstas ar manu vēsturi un atzīst, ka viņai nepietiek kompetences, lai strādātu ar manu gadījumu, bet sola runāt ar transplantācijas nodaļas vadītāju - varbūt viņš varētu mani konsultēt. Analīzes tomēr paņem, bet pie vizītes cenas nepieskaita, lai gan iepriekš tiku brīdināta, ka par tām jāmaksā atsevišķi. Vakar zvana par ļoti augstu iekaisuma marķieri - bez vilcināšanās nepieciešams doties uz slimnīcu. Visprātīgāk būtu Rīgā vai Viļņā, turklāt pēdējā mani zina vislabāk, bet teorētiski uzņemt var arī Tartu. Taču tad viņai jārunā ar nodaļas vadītāju.

Zibenīgi sakrāmēju slimnīcas somu un zvanu uz LOC transplantācijas nodaļu savai ārstei. Izstāstu par analīzēm. Sarkana seja, sāpoša mugura. Temperatūras nav? Nē, nav. Mugura sāpot dēļ straujās hormonu mazināšanas, seja sarkana dēļ konflikta ar donoru. Palielina kortikosteroīdu devu (2x lielākā devā, nekā pirms mazināšanas) un pirmdien lai aizeju uz analīzēm. Ja būs sliktāk, skatīsimies, ko darīt. Par likšanu slimnīcā ne vārda. Lai zvanu, ja parādās temperatūra. Pamatīgi apjūku, jo tādu reakciju nekādi neesmu gaidījusi. Atvadāmies, un saruna beidzas.

Atkal zvanu uz Igauniju. Prasu, varbūt varu gaidīt līdz pirmdienai, kad paredzētas analīzes, jo temperatūras taču nav. Atbilde ir “nē” - pagājuši tikai trīs ar pusi mēneši pēc transplantācijas. Sēne var būt “ieklīdusi” arī iekšējos orgānos, un tad tā var nodarīt posta lietas. Tikpat labi var būt bakteriāla infekcija. Jautāju, vai to iespējams noskaidrot ar ambulatori veicamām analīzēm. Nē, vajadzīgi asins uzsējumi. Iesaka atsākt dzert pretsēņu zāles, noskaidro, kādas antibiotikas man ir mājās, un nozīmē to lietošanu. 

Daktere mudina sazināties ar savu Lietuvas ārstu, varbūt Viļņas klīnika mani var uzņemt. Lai gan nu jau gribas raudāt, saņemos un zvanu. Viedoklis ir identisks: ar tādām analīzēm jābrauc uz slimnīcu, neskatoties uz to, nav temperatūras. Nekādas gaidīšanas līdz pirmdienai! Ferritīns neesot šodienas problēma, bet ar to būs jāstrādā. Ārsts izstāsta, ka Lietuvā ārstēties būtu ļoti, ļoti dārgi, simtos tūkstošos. Bet es jebkurā laikā varot viņam zvanīt. Par to esmu no sirds pateicīga. Jūtu, ka dakterim tiešām rūp, kas ar mani notiek, lai gan viņš par to nesaņem neko citu kā tikai manu sirsnīgo un patieso “Paldies!”

Pabeigusi sarunu domāju: vai tiešām tagad būtu vēlreiz jāzvana Latvijas ārstei un jāsaka, ka vispār jau ar tādiem rādītājiem vajadzīga hospitalizācija?! Vai man būtu jāmāca pieredzējušu speciālisti, kas viņai jādara, un jāsaka, ka kontrole vienu reizi mēnesī nav pietiekama? Viņa taču lasīja Viļņas klīnikas rekomendācijas! Varbūt pie mums neapmaksā analīzes un vizītes, bet tad to varētu pateikt! Un galu galā - kurš no mums ir ārsts? Ne jau es! Man nav spēka pierunāt, lai mani liek slimnīcā, un negribas arī meklēt “galus”, lai “apgaismošanu” veiktu kāds cits. Turklāt tam vienkārši nav laika. Tomēr sadarbību ar ārsti nevēlos pārtraukt. Tikšu ārā no slimnīcas, tad centīšos aprunāties un vienoties, kā varētu notikt Igaunijas ārsta iesaiste. Apzinos, ka diez vai varēšu atļauties braukt uz Tartu katru nedēļu un nepieciešamības gadījumā stacionāru aprūpi saņemt tur.

Pēkšņi sajūtos nenormāli, nenormāli nogurusi un bēdīga. Krūtīs tāds smagums, ka grūti elpot. Uz brīdi nolaižas rokas. Bet runa taču ir par manu vienīgo veselību un dzīvi! 3 gadus cīnīties ar akūtu leikēmiju, izturēt mokošas sāpes, neskaitāmus ķīmijterapijas kursus, transplantāciju, bet pēc tam aizlaist visu renstelē? Jā, neviens nezina iznākumu, bet es taču gribu dzīvot!

Tāpēc paelpoju, palūdzos, nomierinos un zvanu atkal uz Tartu. Atstāstu pēdējo sarunu, tikmēr daktere ir noskaidrojusi, ka mani var uzņemt klīnikā. Prasu ciparus: 150 eiro gultasdiena + pārējais. Dārgi, jā, bet vienalga lētāk nekā Lietuvā, un man vēl ir ziedojumu nauda (paldies, paldies, paldies!!!). Lēmumu pieņemu ātri: divi ārstu viedokļi pret vienu, skaidrs rīcības plāns, un negribu eksperimentēt ar savu veselību. Jā, man nepatīk atrasties slimnīcā, tomēr vēlme atkopties un dzīvot ir stiprāka.

Nepārprotiet, nevēlos “uzbraukt” Latvijas vienīgajai (!!!) transplantoloģei-onkohematoloģei, jo pārāk labi saprotu, ka viens nevar VISU. Nevar pat pie labākās gribas! Šī viena cilvēka pārziņā ir gan tie, kam transplantācija ir procesā, gan pēctransplantācijas pacienti. Ambulatorās pieņemšanas un darbs stacionārā. Turklāt tā ir universitātes klīnika, tātad, visticamāk, ar studentiem arī.

Nesakiet: nu, tad lai nestrādā vispār! Mīļie, mums jau tā trūkst onkohematologu! Pamēģiniet pierakstīties uz konsultāciju! Tādā gadījumā pacienti, kas nevar atļauties ārstēšanos ārpus Latvijas, vispār paliktu bez palīdzības. Tāpēc DAKTERI LIKSIM MIERĀ! Savu sāpi izsūdzēju, risinājumu atradu. Turpināšu iet uz konsultācijām arī pie viņas - gan jau pa visiem tiksim galā.;)

Taču par vienu gan skaļi jābļauj veselības ministres Ilzes Viņķeles un valdības virzienā: radiet beidzot normālu medicīnas sistēmu, no kuras mediķi nebēg prom, nav pārslogoti, rezultātā kļūstot nevērīgi, un nesaņem padarītajam neatbilstošu naudu! Kur studenti ir motivēti apgūt specialitātes, kurās trūkst strādājošo, un māsas un viņu palīgi neturas uz plika entuziasma. Sistēmu, kurā pacientam nav jāizstudē medicīna, lai saņemtu pienācīgu aprūpi, sistēmu, kurā viņam ir balsstiesības, sistēmu, kas ir orientēta uz to, lai cilvēks izveseļotos, nevis paliktu tās klients visu atlikušo dzīvi. Sistēmu, nevis lupatu deķi!

Valsts iegulda milzīgus līdzekļus transplantācijā, un par to no sirds esmu pateicīga. Bet pēc tam es atgriežos Latvijas veselības aprūpes sistēmā, kur priekšā ir bedre. Ja man nebūtu tik lielas dzīvotgribas un cīņasspara, ja nebūtu pateicoties draugiem saziedoto līdzekļu, ja es aktīvi neiesaistītos savā ārstēšanā, tad cik liela varbūtība nekļūt par mūžīgo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu patērētāju (labākajā gadījumā)? Nerunājot par cilvēciskajiem aspektiem, bet kaut vai no ekonomiskā viedokļa: vai tad valsts nav ieinteresēta, lai es izveseļotos, atgrieztos darba tirgū, lai man vairs nevajadzētu maksāt invaliditātes pabalstu, bet es maksātu nodokļus un lai par transplantāciju iztērētā nauda nebūtu izmesta vējā? Un kā tad ar runām par to, ka ambulatorā ārstēšana izmaksā lētāk, nekā stacionārs?

P.S. Tagad esmu Tartu slimnīcā, ārstējošais ārsts, jau minētais nodaļas vadītājs, - jauks, smaidīgs dakteris, ar kuru izrunāju visus neskaidros jautājumus. Viņaprāt, ja kontrole ir reizi mēnesī, tad faktiski tās nav vispār… Igaunijā pēc iziešanas no slimnīcas transplantētie pacienti reizi nedēļā tiek pārbaudīti pusgada garumā! Apskatīja manu sarkano seju un konstatēja, ka tie nav konflikta ar donora izraisīti izsitumi (kā telefoniski izlēma Latvijā), bet gan ilgstošās kortikosteroīdu lietošanas blaknes. Uz manu komentāru par Latvijas medicīnas sistēmas īpatnībām pasmaidīja un teica: “Zinām, zinām par jūsu sistēmu - sistēmas nav.”

P.P.S. Patlaban, protams, vēl nezinu, kāds būs slimnīcas rēķins. Domāju, ka to varēšu samaksāt. Bet skaidrs arī tas, ka būtu tikai saprātīgi turpināt uzraudzību Tartu klīnikā, un tas, protams, radīs izmaksas. Vizītes cena ir 50 eiro + izmeklējumi un analīzes. Nu, un ceļa izdevumi. Ideāli būtu tos atlikušos 2.5 mēnešus līdz pusgadam pēc transplantācijas braukt uz kontroli ik nedēļu. Tāpēc gribu lūgt: ja vien jums ir kāda iespēja palīdzēt man izveseļoties un atgriezties normālā dzīvē, nevis muļļāties Latvijas medicīnas bedrē, būšu pateicīga, ja varēsiet ziedot uz manu bankas vai PayPal kontu.

Bankas konts - LV15HABA0551014613767

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien...

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai izlasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...