Mēģinot kontrolēt bijušo sievu, Fiļs nejauši atklājis ziņas, kas met melnu ēnu uz „Luminor banku”
PIETIEK30.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas līdz šim bagātākā cilvēka, likvidējamās ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa izjukušās ģimenes konflikts ir atklājis ziņas, kas met melnu ēnu pār klientu datu drošību nesen izveidotajā Luminor bankā: Fiļa bijušās dzīvesbiedres iesniegums policijai cita starpā atklāj, ka augsti stāvoša bankas amatpersona savam „VIP klientam” sniegusi ziņas par Fiļa bijušās sievas veiktu pārskaitījumu no sava (un nevis vīra) konta.
Fiļa bijušās sievas Santas Zāmueles iesniegumā policijai aprakstīts: „2018.gada 4.aprīlī Oļegs Fiļs nosūtīja ziņu, ka – viņam (tas ir, Oļegam Fiļam) tikko zvanījusi Luminor bankas augsti stāvoša amatpersona par maniem naudas darījumiem un arī tālāko naudas kustību (2018.gada 4.aprīlī).
Tieši 2018.gada 4.aprīlī no sava konta AS Luminor Banka veicu naudas dāvinājumu savam tēvam. Man nav saprotams kādā veidā Oļegam Fiļam kļuva zināma šī informācija. Uzskatu, ka šāda prettiesiska informācijas iegūšana un savas ietekmes izrādīšana tieši veikta, lai kontrolētu mani gan materiāli, gan emocionāli un tas viņam patiešām izdodas. Jūtos bezspēcīga un pilnībā iebiedēta.”
Šīs informācijas patiesīgumu iesniegumā policijai ir apliecinājis arī Zāmueles tēvs. „2018.gada 4.aprīlī Oļegs Fiļs bija nosūtījis ziņu, ka - viņam (tas ir, Oļegam Fiļam) tikko zvanījusi Luminor bankas augsti stāvoša amatpersona par Santas naudas darījumiem un arī tālāko naudas kustību (2018.gada 4.aprīlī),” iesniegumā raksta Andrejs Zāmuelis, norādot, ka tieši šajā datumā viņa meita no sava konta AS Luminor banka veikusi pārskaitījumu uz tēva kontu.
„AS Luminor banka (un tās darbinieki) nedrīkst sniegt nevienai trešajai personai ziņas par savu klientu, tostarp - ziņas par Santas vai manu kontu, tajā esošajiem naudas līdzekļiem, Santas rīcību ar tiem, kā arī informāciju par personām, kuras saņem šos naudas līdzekļus. Man nav saprotams kādā veidā Oļegam Fiļam kļuva zināma šī informācija.”
Neraugoties uz kādu personu iepriekšēju oficiālu saistību, klientu datu pretlikumīga atklāšana citām personām ir uzskatāma par ļoti smagu kredītiestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Kādu iemeslu dēļ Luminor bankas amatpersona izšķīrusies par šādu rīcību, - par to banka šodien nekādus skaidrojumus Pietiek sniegt nevēlējās.
Tikmēr Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sociālajā tīklā Twitter ir atzinis: „Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt Pietiek.com rakstīto. Ja bankas darbinieks tiešām ir izpaudis klientu datus, viņš ne tikai zaudē darbu, bet arī atbild saskaņā ar likumu. Tas ir ļoti nopietns pārkāpums.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
