Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc pāris mēnešiem klajā nāks Lato Lapsas grāmata ar darba nosaukumu “Melis un urla. Ilmāra Borisoviča Rimšēviča patiesā seja”, kas veltīta vakar par korupciju uz sešiem gadiem cietumā pirmās instances tiesas notiesātajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam. Šodien Pietiek ekskluzīvi publicē fragmentu no topošās grāmatas priekšvārda.

Pēdējo vārdu savā kukuļošanas un korupcijas tiesas prāvā šis cilvēks beidza ar izjustiem, aizkustinošiem, noteikti no sirds nākošiem vārdiem par vēlmi turpināt kalpot Latvijas cilvēkiem un ar „Dievs, svētī Latviju”, un es pieķēru sevi pie domas, ka gandrīz, gandrīz jau atkal būtu gatavs viņam noticēt. Citos apstākļos, vēl tikai dažus mēnešus iepriekš – tiešām arī noticētu, ka šos vārdus saka patiess godavīrs, kurš kļuvis par zemiskas Latvijas ienaidnieku sazvērestības upuri.

Šim cilvēkam neapšaubāmi ir talants melošanas un izlikšanās jomā, kas vēl uztrenēts iespaidīgi ilgi – trīs gadu desmitus. Šī rekordilgā atrašanās Latvijas kroplās un nekrietnās varas elites pašā virsotnē viņam acīmredzot ir iemācījusi, ka uz publiku iedarbojas nevis gudra un pārdomāta, bet konsekventa un nekaunīga melošana. Un tā ir viņa specialitāte. Viņa superspēja.

Īpaši viņam patīk vietā un nevietā melot par savu atklātību – pēdējais vārds kukuļošanas prāvā nav nekāds izņēmujms

„Es stāstu visu, ko zinu, no sirds. Visu! Tik daudz, ka aizmirstas frāze - ka man ir tiesības arī klusēt, jo tas tiesā var tikt izmantots pret mani. Bet, tā kā nav nekāda pamata noziegumam, tad esmu bez bremzēm. Domāju, tāda būtu jebkura cilvēka reakcija vai būtība, jo - tev jau nav nekā slēpjama, nekā tāda, par ko būtu kauns, neērti vai jānožēlo...” – tā viņš, piemēram, jaunajā grāmatā „Aprakt dzīvu pie karātavām” melo par savām pirmajām liecībām. Un melo tik sirsnīgi un aizrautīgi, ka, kamēr nav iespējas paraudzīties – ko tad īsti viņs ir sastāstījis, šiem meliem gribas noticēt.

Šis cilvēks ir nu jau bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Es neesmu tā vislabticīgākā un glupākā aitiņa, bet godīgi atzīšos – arī mani viņš bija piekrāpis un apvedis ap stūri. Arī es biju noticējis viņa meliem. Turklāt nevis kādā vienā konkrētā gadījumā, bet faktiski gadu desmitiem ilgi, jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Pat tad, kad es pirms padsmit gadiem ilgi un gari tiesājos ar šo kungu, kurš bija ieņēmis galvā, ka viņš stāv pāri Latvijas likumiem, ka viņa iestāde nav nekāda parastā valsts iestāde un ka sabiedrībai nav nekādu tiesību uzzināt, kādas prātam grūti aptveramas summas viņš saņem no nodokļu maksātāju naudas, man pēc uzvaras šajās prāvās vienalga šķita – jā, protams, man ir darīšana ar pārrijušos, augstprātīgu, iedomīgu mūsu „elites” pārstāvi, bet ne jau nu ar prastu meli un nekaunīgu korumpantu.

Arī tad, kad jau tikpat sensenos laikos Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš bija daudzkārt publiski uzstājies, valstiski atbildīgi biedējot ar ēnu ekonomikas iespējamo pieaugumu, pats tika atmaskots par līdzdalību šajā ēnu ekonomikā un „maksāšanu ķepā” cilvēkam, kas viņam bez kādiem līgumiem un nodokļiem „palīdz sniegu notīrīt”, nekas īpašs manos priekšstatos nemainījās. Visi taču viņi tur tādi – liekuļi un maitas. Jā, liekuļi un maitas, tomēr ne urlas un prasti kukuļņēmēji.

Jā, vēl vairāk – pat tad, kad 2018. gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Ilmāru Rimšēviču aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu un šīs iestādes nekrietnākie darbiieki savā tradicionālajā derdzīgi pusnoziedzīgajā manierē sāka valsts uzturētajiem „sabiedriskajiem” medijiem par viņu nopludināt noklausītu sarunu fragmentus, arī tie mani nepārliecināja.

Jā, es lasīju šos fragmentus, bet vienalga kaut kā pārāk neticami šķita, ka šis vienmēr solīdais, uzvedīgais, izglītotais kungs, politiskās elites pašas virsotnes pārstāvis neiebilst, kad puskrimināls uzņēmējs par viņu primitīvi ņirgājas ar vārdiem: „Es nezinu, šaubos, vai tu esi tik daudz nopizģījis vienkārši šo gadu laikā, vienkārši, ka tu varētu ieguldīt.” Un šis kungs – Latvijas Bankas prezidents ne tikai neiebilst, bet pazemīgi taisnojas: „Nē. Nu, tā... lieks sotaks un viss. Vai ne?...” Tas vienkārši nešķita iespējams.

Kas mani izārstēja? Pavisam vienkārši - mani izārstēja 2018. gada 15. februārī sāktā kriminālprocesa Nr. 16870000618 divdesmit četri sējumi.

Runa nav par to, vai šajos sējumos ir vai nav pietiekama pamata notiesāt kukuļņēmēju un korumpantu Ilmāru Rimšēviču. Visticamāk jau beigu beigās viņš izspruks cauri ar nosacīti veselu ādu, - tik daudz dažādu nejēdzību šīs lieas ietvaros ir sastrādājuši KNAB un prokuratūras diletanti, parazīti, varbūt arī korumpanti. Galu galā šo kungu neiesēdināja ne par viņa nolaidību Bankas Baltija krahā, ne par Parex bankas katastrofas „nokārtošanu”, kad tieši viņa vainas dēļ Latvijas valsts piedzīvoja īstu katastrofu, zaudēja simtus miljonu un tika atmesta atpakaļ par vairākiem gadiem, - kaut vajadzēja, protams.

Runa ir par to, kas vispār ir izlasāms šajos krimināllietas sējumos un kā tas iet kopā ar visu to, kas jau ir zināms par Ilmāru Rimšēviču viņa augstajā amatā.

„Tiesiskajā” Latvijas valstī likumdevēji ar gudru ziņu ir iekārtojuši tā, ka likumīgā ceļā par kādas augstas personas iespējamiem noziegumiem sabiedrībai pilnu informāciju ir iespējams uzzināt tikai tad, kad attiecīgajā lietā ir spēkā stājies spriedums – un arī tad vēl „tiesībsargāšanas” iestādēm ir tiesības lemt, ko un vai vispār atklāt.

Bet tikmēr... tikmēr sabiedrībai jāpietiek ar tām tendenciozajām skrandām, ko tai caur valsts uzturētiem „sabiedriskajiem” medijiem pamet to pašu „tiesībsargāšanas” iestāžu pārstāvji. Tā tas līdz šim ir bijis arī attiecībā uz Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas kriminālprocesu.

Šis nebūs tas gadījums.

Katram no šīs grāmatas lasītājiem ir iespējams pašam iepazīties ar būtiskāko daļu no šiem te divdesmit četriem sējumiem – Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas un korupcijas kriminālprocesa materiāliem – un pašam ar savu prātu izspriest, par ko viss izlasītais liecina. Lasiet paši, domājiet paši un paši izdariet secinājumus par saviem iespaidiem. Jums ir visas iespējas.

Kādi bija mani iespaidi? Lūk, kādi.

Urla. Mans pirmais iespaids, lasot šī kriminālprocesa materiālus, bija par vienkārši derdzīgu, šķebinošu, prastu, ikdienā nomaskējušos urlu, kas sev ļauj vaļu tikai vistuvāko ļaužu lokā. Urlu, kas, ticis prom no nepieciešamības izlikties sabiedrības acīs, var brīvi uzelpot, savas pārvaldītās nozares pārstāvjus nosaukt par pimpjiem, piebārstīt sarunu ar rupjiem krievu lamuvārdiem un ieņirgt par idiotiem, kas lepojas ar radītām darbavietām un nomaksātiem nodokļiem...

Varbūt šis atklājums par šo, man iepriekš nezināmo un nenojausto nu jau bijušā Latvijas Bankas prezidenta otro – derdzīgo seju man nešķistu tik šokējošs, ja šis vienu no valsts visaugstākajiem amatiem jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ieņēmušais cilvēks arī mani tāpat kā visu sabiedrību gadu desmitiem nebūtu sekmīgi krāpis – un arī piekrāpis - ar savu rūpīgi kultivēto vieda tautsaimnieka un atbildīga valstsvīra publisko tēlu.

Tieši šis kontrasts personiski man bija visgraujošākais – reizē ar atskārsmi par to, cik meistarīgi gadu desmitiem ilgi šis cilvēks ir spējis no visas sabiedrības paslēpt šo savu otro seju. Ļoti iespējams – savu īsto, patieso seju. Un, jo vairāk es lasīju, jo pretīgāk man kļuva.

„Bernis staigā, pimpis, apkārt, ar prezentāciju - Ministru kabinets, premjers, Saeimas budžeta komisija. Vienkārši stāsta, nu: “Johaidī, mēs te pievelkam, tā teikt, naudiņu, mēs te darba vietas radām. Paskatieties, cik mēs nodokļus nomaksājam!” Bļeģ, nu kas tie par stāstiem, vecais! Nu! Nu, tak bērnišķīgi kaut kādi ir, nu!” – un šos vārdus saka valstsvīrs, kas publiski vienmēr bija izteicis viskvēlākas rūpes par darbavietām, par nomaksātajiem nodokļiem, par tautsaimniecības uzplaukumu...

„Tie, kas sūta, tos vajag izķert. Saproti? Jā? Tos vajag izķert un, un, un tā ... viņus sēdināt. Jā? Tu, bļaģ, parādīsi, kā tur viss?” „Ā, nu, tie ir tie pimpji, kas ir, “Saktā” sēž. Jā?” „“Jums bija metiens”, vai ne, ...bija. Un es domāju - bļaģ, bet taču būs metiens! Un tad, kad nebija metiena, es domāju, bļaģ, job tvoju!” „Nē, nu, bet vi- , viņam arī tur ir Izraēlas asinis... Nav nekāds Rubenis, viņš ir Rubens. Viņš ir hi- , hitrožopijs,” – un šis te bļeģotājs un antisemīts ir tas pats vienmēr solīdais, vienmēr korektais, vienmēr delikātais valsts centrālās bankas vadītājs...

„Ilmārs Rimšēvičs: - Tas ir tas ejošākais, kas Jūrmalā šobrīd ir.

Māris Martinsons: - Nu tas vienkārši, varbūt kaut kāda skice.

Ilmārs Rimšēvičs: - Viesnīcas tur. Jā.

Māris Martinsons: - Bļaģ, uz kaut kādu “Jauno vilni” izmest vienkārši ... Nu, kaut kā tā, nu.

Ilmārs Rimšēvičs: - Jā. Tā ir tāda, tā būtu laba doma. Ja mēs paspētu līdz tam laikam. Kamēr vēl Raimonds Pauls dzīvs. Jā?

Māris Martinsons: - Jā.

Ilmārs Rimšēvičs: - (smejas),” – arī tā nav nekāda kļūda vai nekrietna nomelnošana. Paspēt nopārdot dzīvokļus „Jaunā viļņa” krieviem, pirms Raimonds Pauls nav nomiris, - mu kā gan tur Latvijas Bankas prezidentam pašam par savu lielisko joku neieņirgt pilnā urliskā rīklē...

Un tā tālāk, un tā tālāk.

Šajā grāmatā pirmoreiz publicētas visas bēdīgi slavenās „Taureņu” pirts sarunas, kuras iekļautas Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas kriminālprocesa materiālos. Un tās pilnīgi noteikti ir viens logs, kas pirmoreiz parāda šo te Ilmāra Rimšēviča otro, līdz šim slēpto seju. No labi situētas padomju okupācijas varas kolaborantu - staļinistu ģimenes nākuša prasta puskrievu urlas seju. Tieši tāda urlas, kurš ir gatavs ieņirgt par ikvienu, kas nav klāt, un gatavs pakampt jebkuru kumosu, ja vien tas ir droši iespējams.

Bet ir vēl arī otrs, varbūt pat vēl daudz nozīmīgāks logs. Manā izpratnē vēl lielāka vērtība no Latvijas kroplās politiskās elites patiesās sejas izzināšanas viedokļa ir nevis pašas ierakstītās Ilmāra Rimšēviča sarunas, bet gan krimināllietas protokolos rūpīgi fiksētais – kā mēnešu gaitā pēc aizturēšanas šī kunga meli un izlocīšanās, ja tā varētu teikt, evolucionē. Ir vieni meli, kurus viņš aizvieto ar citiem, ir otri, pie kuriem viņš turas līdz pēdējam, un ir vēl trešie, kurus viņš „piemirst” – un acīmredzami cer, ka tāpat būs arī ar izmeklētājiem un prokuroriem.

Vēl vairāk – secinājumi par nu jau bijušā Latvijas Bankas prezidenta „īsto seju”, uz ko vairāk nekā skaidri norāda ierakstīto sarunu atšifrējumos starp rindiņām nolasāmais urliskais alkatīgums un nopratināšanas protokolos fiksētais patoloģiskais melīgums, liek pilnīgi citām acīm paraudzīties arī uz Ilmāra Rimšēviča „veikumu” divās viņa atbildības sfērās un viņa pilnvaru laikā notikušās grandiozās katastrofās – Bankas Baltija izlaupīšanā un Parex bankas krahā – un šajā „veikumā” saskatīt nevis „kļūdas”, „neveiksmes” un „nepilnības”, bet gan kaut ko pavisam citu.

Lasiet paši, spriediet paši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...