Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms citāts no kāda Rīgas pārgudrības jeb pseidointelektuālisma ģēnija intelektuālā repertuāra. Gribas iespējami ātrāk citēt kulturāli sulīgā valodā ieģērbtās nemākulīgi gudrās domas.

Valoda ir sulīga. Latviešu valodas skolotāja I.Grundule kādreiz klasē teica, ka tādu valodu kulturāli cilvēki nelieto. Tā runā tikai lopiem līdzīgi nekulturāli cilvēki. Skolotāja to teica pirms pusgadsimta. Tagad ir sākusies cita ēra. Postcilvēku ēra. Tagad lopiski drīkst izteikties pat Rīgas žurnāla galvenais redaktors. Tāds skaists amats ir Rīgas pseidointelektuālisma ģēnijam.

Par laimi publiskajā telpā ar tādu valodu ne visi Rīgas pseidointelektuāļi var lepoties. Ne visi ir lopi. Lūk, cik zināšanu un prāta ziņā gludi, kā arī leksiski sulīgi pārgudrības ģēnijs raksturo savu izdevumu: „Man pietiek ar to, ka tas vienkārši ir labāks par daudziem citiem žurnāliem. Tas faktiski Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem... Ar Ameriku es būtu piesardzīgāks, dīvainā veidā viņiem arī ir labi žurnāli. Bet Eiropā ir nāvīgi sūdīgi žurnāli. Es vienu brīdi tos ļoti rūpīgi pētīju. Tie ir vai nu literāri žurnāli, vai arī asi sociāli izdevumi. Kamēr šis ir izcili estētisks izdevums, kurš mēģina attiekties pret visu, ieskaitot sevi, kā pret estētisku fenomenu."

Ko lai saka! Latviešiem jau Pietuka Krustiņš bija „gudrs uz visām pusēm”. Tādi vīri netrūkst arī tagad. Tāpēc mums ir Eiropas mēroga „veiksmes stāsts” ne tikai ekonomikā, bet arī „veiksmes stāsts” Eiropas „nāvīgi sūdīgo žurnālu” kolekcijā.

Tas nekas, ka kritērijs ir odiozs. Skan it kā gudri, taču patiesībā šķērmīgi šķībi. Galvenais redaktors žurnālus vērtē no „estētiskā fenomena” viedokļa. Tātad no ārkārtējas parādības (fenomena) skaistuma (estētiskā) viedokļa. Eiropas žurnāli esot ārkārtēji skaistas parādības. Eiropā katrs žurnāls ir fenomens – kaut kas ārkārtējs. Turklāt kaut kas ārkārtēji skaists.

Tas ir nedzirdēts kritērijs. Tāds kritērijs noteikti ir mūsu pārgudrības ģēnija intelektuālā novācija. Taču tā nav vienīgā viņa intelektuālā novācija. Izrādās, mūsu žurnāls „Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem” un „izcili estētisks izdevums” tāpēc, ka „mēģina attiekties pret visu, ieskaitot sevi, kā pret estētisku fenomenu”. Tātad mūsu žurnāls pret cilvēkiem, sabiedrību, valsti, civilizāciju, politiku, ekonomiku, korupciju, terorismu, iracionālismu un visu pārējo uz Zemes attiecas kā pret ārkārtēju skaistumu – „estētisku fenomenu”.

Tas ir lieliski! Tas ir oriģināli! Tas visiem noteikti patīk! Tas noteikti patīk arī mūsu Lielajai Bandai, mūsu policijai un slepenpolicijai, mūsu augstskolu diplomu tirgotājiem, mūsu pārgudrajiem profesoriem un akadēmiķiem, mūsu pederastiem valdībā un medijos. Tas ir vareni, ja zagļu, blēžu un stulbeņu okupētajā LR kāds žurnāls uz visu skatās kā uz „estētisko fenomenu”. Skaidrs, ka tāpēc mūsu žurnāls „Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem” un pārējie Eiropas žurnāli ir „nāvīgi sūdīgi žurnāli”.

Patiešām ir žēl, ka mūsu „estētiskais fenomens” nav „viens no labākajiem žurnāliem” pasaulē. Triumfu aizšķērso amerikāņi, jo „dīvainā veidā viņiem arī ir labi žurnāli”.

Nav saprotami vārdi „dīvainā veidā”. Ko tas nozīmē? Kas ir dīvaini? Amerikāņi nav tādi kā latvieši. Amerikāņi ciena gudrus cilvēkus. Prot tos piesaistīt no visas pasaules. Prot tos izmantot un dāsni atalgot. Amerikāņi nav tādi kā latvieši, kuri gudrību dzen svešumā un mājās atstāj tikai sarkanmataino tumsonību. Pie amerikāņiem strādā daudzi gudri un talantīgi latvieši. Nav saprotams, kāpēc ir dīvaini, ka amerikāņiem ir labi žurnāli.

Tādai attieksmei jau ir idiotijas smaka. Tāda attieksme, iespējams, balstās uz kādu no plebejiskajiem stereotipiem par amerikāņiem. Taču, visticamākais, tiekamies ar pseidointelektuālisma klasiku – velmi par katru cenu gudri un eleganti izteikties, kas praktiski izraisa milzīgu neskaidrību, atsedz milzīgu nekompetenci un elementāras inteliģences trūkumu. Tā vietā, lai skaidri, gaiši un visiem saprotami paskaidrotu žurnāla tematiku, pārgudrais galvenais redaktors runā par kaut kādu mistisku „estētisko fenomenu”.

Neskaidrībai ir jābūt. Pseidointelektuālisma leksikas saprotamības koeficients nemēdz pārsniegt 10-20 procentus. Pseidointelektuālisma princips ir vienkāršs – jo neskaidrāk, jo labāk. Saskaņā ar pseidointelektuāļu viedo iztēli neskaidrība ir gudrības liecība. Liela neskaidrība un ļoti liela neskaidrība ir lielas gudrības un ļoti lielas gudrības lieciniece.

Citātā nav skaidrs, kāpēc „literāri žurnāli” nav „sociāli izdevumi”. Varbūt tāpēc, ka patiešām pseidointelektuāļu murgojumi nevar sajūsmināt sabiedrību – sociumu. Normāliem cilvēkiem visi žurnāli ir sociāli izdevumi, jo adresēti sabiedrībai. Un vispār kas ir „literāri žurnāli”? Normāliem cilvēkiem ir daiļliteratūras/literatūras žurnāli.

Neapšaubāmi, neskaidrība ir ap mūsu pārgudrības ģēnija apzīmējumu „izcili estētisks izdevums”. Normāliem cilvēkiem estētisks ir kaut kas skaists. Normāli cilvēki zina, ka var būt skaisti noformēti žurnāli. Var būt arī izcili skaisti noformēti žurnāli. Tātad nākas pieņemt, ka mūsu pseidointelektuālisma ģēnija murgaini slavētais žurnāls ir izcili skaisti noformēts. Tas nav slikti. Tas ir labi. Taču normāliem cilvēkiem jebkura žurnāla lielākā vērtība ir attiecīgā izdevuma saturs. Sanāk, ka mūsu „veiksmes stāsts” nevar lepoties ar saturu, bet var lepoties tikai ar noformējumu.

Kādam varbūt liekas, ka „izcili estētisks izdevums” ir veltīts estētikai. Piedodiet, bet tā tas nevar būt. Dotais žurnāls nav veltīts estētikai. Ja tas tā būtu, tad normāli cilvēki teiktu „estētikas izdevums”, bet nevis „estētisks izdevums”. Kā redzam, mūsu pseidointelektuālisma ģēnijs murgaini lepojās ar savu „izcili estētisko izdevumu”, kaut gan neviens normāls cilvēks viņa izteikumus nevar saprat.

Var ilgi komentēt doto citātu. Pseidointelektuāļi ir ļoti dziļi apdāvināti cilvēki. Viņu dziļās apdāvinātības pārgudri murgaino potenciālu var komentēt, tā teikt, līdz pasaules galam. Citātā ir 74 vārdi. Līdz šim manā komentārā jau ir desmit reizes lielāks vārdu skaits.

Pseidointelektuālisms nav izplatīts visos sabiedrības slāņos. Pārgudrība ir inteliģences privilēģija. Galvenokārt ir sastopama zinātniskajās aprindās. Strādnieki, zemnieki nepazīst pārgudrību. Arī intelektuāļi nepazīst pārgudrību. Gluži pretēji. Intelektuāļi parasti ir galvenie pseidointelektuālisma kritiķi.

Pseidointelektuālisms ir starptautiska nelaime. Ne tikai latviešiem ir pārgudri tipi. Pārgudri tipi ir katrā tautā. Atšķirības var būt vienīgi masveidības un profilakses jomā.

Latviešiem pārgudrība tagad ir epidēmija. Proti, stipri pārsniedz parasto pseidointelektuālisma izplatības apjomu. Profilaksi vispār nevar konstatēt. Pēcpadomju laikā pseidointelektuālisms netiek ne novērsts, ne aizkavēts. Padomju laikā pārgudrība visvairāk bija izplatīta t.s. humanitārajā inteliģencē, kuras ākstības laiku pa laikam kāds sabāra presē. Ļoti asprātīgi to darīja Miervaldis Birze, Ingrīda Sokolova.

Tagad vislielākie pseidointelektuāļi ir „politiķi”, valsts ierēdņi, biznesa eksperti, interneta pārgudro komentētāju armija, dažu interneta portālu (ar „satori” priekšgalā) dziļdomātāji. Protams, no viņiem neatpaliek mūsu tradicionālie pārgudrības izplatītāji – t.s. humanitārā inteliģence. Tomēr viņus tagad manāmi apsteidz sociālo zinātņu pārgudrie – politologi, Public Relations guru, tieslietu, ekonomikas, finansu prātulu autori.  Pat slepenpolicija pensionāra sadistisko piekaušanu un likumu pārkāpumus attaisno pārgudrā terminoloģijā.

Pseidointelektuālismā svarīgs ir imidžs – tēls sabiedrības acīs. Saprotams, ka pirmajā vietā ir ļoti gudra un apskaužami izglītota cilvēka imidžs. Visbiežāk to cenšas panākt ar pārgudriem vārdiem, pilnīgi nemaz nerūpējoties par to piemērotību attiecīgajā kontekstā. Nekāda vērība netiek veltīta terminoloģijas pareizībai. Tāpēc pseidointelektuālismu ir samērā viegli atpazīt.

Tāpēc pseidointelektuālismu ir arī samērā viegli ārstēt un nepieļaut. Pamatā viss ir atkarīgs no zinātniskuma līmeņa un zinātnieku sociālās atbildības. Ja valstī ir augsts zinātniskais līmenis,  zinātnieki jūt sociālo atbildību par sabiedrības intelektuālo attīstību un zinātnieki ir apņēmības pilni publiski nepieļaut visdažādākā veida kroplības zināšanās un terminoloģijā, tad uz pārgudrībām tendētajiem tipiem klājās ļoti grūti. Viņu pārgudrības jau tiek bremzētas semināros augstskolās, zinātnieku vadītajos diplomdarbos un disertācijās, kā arī publikāciju sagatavošanas laikā. Ja tomēr pārgudrībai ir izdevies ielavīties publiskajā telpā, tad tā nekavējoties saņem publisko pērienu. Ja turpretī zinātnieku kontingents strauji papildinās ar pseidointelektuāļiem, tad nav nekādas cerības cīņā ar pārgudrības epidēmiju. Pārgudrības epidēmija kļūst nacionālā traģēdija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...