Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zināšanas veicina skumjas. Skumjas par savu nezināšanu. Jo pamatīgākas zināšanas, jo smeldzīgākas kļūst refleksijas par zināšanu nepietiekamību. Daudz zinot, saprotam, ka zinām maz. Joprojām nespējam atbildēt uz būtiskiem jautājumiem. Tas vairo skumjas. Skumjas pāraug neticībā iespējai visu zināt vai zināt gandrīz visu.

Var rasties mazvērtības komplekss. Zināšanu trūkums ir mazvērtības kompleksa produktīvs iniciators.

Tik tikko minētais neattiecas uz īstiem cilvēkiem. Zināšanu alkas un skumjas par zināšanu nepietiekamību ir īsto cilvēku izņēmuma tiesības (prerogatīva). Īstiem cilvēkiem mazvērtības komplekss tik ātri nerodas un vispār var nerasties.

Vēlamies jautāt: „Kas ir īsts cilvēks?”. Tāds jautājums ir iespējams. Ļaudis to ir jautājuši vienmēr. Par to liecina īsta cilvēka definīciju vēsture – atbilde uz jautājumu. Vēsture ir sena, taču visos laikmetos definīcija ir viena un tā pati. Īstu cilvēku raksturo viņa tieksmes. Tieksmes ir vairākas: tieksme pēc zināšanām un taisnīguma, tieksme pēc personiskās neatkarības un pašcieņas. Pirmajā vietā tātad ir tieksme pēc zināšanām.

Zināšanu pamatā ir izglītība. Tā mēdz būt divējāda – formālā izglītība izglītības iestādēs saskaņā ar valsts institūciju voluntāri noteikto programmu un pašizglītība saskaņā ar paša brīvprātīgi noteikto programmu.

Rietumu civilizācijā ir bijuši pašizglītības modes periodi. Pirmskara Latvijā publikācijas par pašizglītības metodiku nebija retums. Pēckara Latvijā sabiedriskajā apziņā sociālistiskā ideoloģija nostiprināja formālās izglītības autoritāti. Pēcpadomju Latvijā izglītība negaidīti satikās ar izglītības apzinātu degradāciju. Tika samazināta obligātās izglītības norma, gandrīz likvidēta profesionāli tehniskā izglītība, augstskolas kļuva biznesa firmas un pakalpojumu ekonomikas sastāvdaļa. Bet pats sliktākais – formālā izglītība sāka nīkuļot bez zinātnes. Par pašizglītību publiskajā telpā valda ideāls klusums.

Tagad pašizglītība tiek aizstāta ar mūžizglītību. LR oficiālā definīcija ir šāda: „Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm."

Skaidrs, ka mūžizglītības skaistā retorika ir mūsdienu kapitālisma viltīgā retorika. Cilvēkus pieradina zināt, ka viņi jebkurā brīdī var zaudēt darbu un viņiem nāksies meklēt jaunu darbu. Jaunajam darbam nederēs viņu līdzšinējās zināšanas. Vajadzēs apgūt jaunu profesiju, utt.

Tomēr tas vēl nav cilvēciski visnepatīkamākais un sociāli visbīstamākais. Cilvēciski visnepatīkamākais un sociāli visbīstamākais ir tas, ka cilvēki tiek pieradināti atsacīties no savām vitālajām interesēm, sava talanta, sava prāta un gara optimālā pielietojuma. Mūžizglītības skaistā retorika zemtekstā bezkaunīgi devalvē to, ko saucam ar mūža aicinājumu, Dieva un dabas doto apdāvinātību, amatnieka zelta rokām, augstas kvalifikācijas speciālistu, sava amata meistaru. Ja cilvēkam jau dzīves sākumā ir jāsaprot, ka viņa spējas un talants jebkurā brīdī vairs nevienam nebūs vajadzīgs, tad rezultātu nav grūti iedomāties. Cilvēkā nostiprinās dažāda veida nihilisms – nacionālais, sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais, profesionālais. Mūžizglītība dzemdē apātiskus nihilistus. Viņi nav spējīgi pretoties kapitālisma ciniskajām tendencēm. Mūžizglītība noklusē senu tautas gudrību: ja ir 10 amati, tad 11. amats būs bads.

Izglītība ir pretrunīgs sasniegums. Izglītība dzīvē ir vajadzīga. Taču izglītība rada arī problēmas: pārspīlētas prasības sev, savai tautai, kultūrai.

Izglītība paplašina salīdzināšanas perspektīvas. Izglītība sniedz zināšanas ne tikai par savu tautu un savu kultūru, bet arī par citām tautām un citām kultūrām. Tas ir gan labi, gan slikti.

Labi ir tas, ka palielinās zināšanu apjoms un zināšanu daudzveidība. Slikti ir tas, ka rodas salīdzināšanas iespējas.

Jā, ne reti tas ir slikti, ka varam savu tautu un savu kultūru salīdzināt ar citām tautām un citām kultūrām. Slikti ir tāpēc, ka salīdzinājumi vairo pašpārmetumus. Pašpārmetumi var būt pamatoti un var būt nepamatoti. Ja nav salīdzināšanas iespējas, tad nav pašpārmetumu par savām nepilnībām, atpalicību, neattīstību.

Jaunajos laikos - planetāri globālās komunikācijas laikmetā – ir maksimālas salīdzināšanas iespējas. Latvieši sevi un savu kultūru var salīdzināt ar pasaules jebkuru tautu un jebkuru kultūru. Pašlaik salīdzinājumos iegūtā informācija noteikti ir centrālais tramplīns mūsmājās sastopamajai drosmīgajai paškritikai. Redzam, kā dzīvo citi. Redzam, kā vispār mūsdienās ir iespējams dzīvot. Zinām savu bēdīgo stāvokli Eiropā. Faktoloģiskā bāze mūsu paškritikai ir grandioza.

Salīdzinājumi sekmē emocionālo aberāciju – novirzi no normas. Salīdzinājumi (zināšanas par citiem) pāraug traģēdijā, šokā, kaunā, dusmās, bēdīgās refleksijās par savu, par tautas un kultūras nepietiekamo līmeni. Salīdzinājumi sagrauj saulainās ilūzijas. Saulaino ilūziju sabrukums izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, apvainojumus, nosodījumus. Ar šausmām saprotam, ka līdz šim mūsu izglītība ir pašpārliecināti šāvusi ar erudīcijas tukšām patronām. Uzskatījām, ka savās zināšanās esam stipri un labi sagatavoti. Taču salīdzinājumi to neapstiprina un sagrauj mūsu pašpārliecinātību.

Par laimi ar visiem tas tā nenotiek. Nav tik viegli atņemt pašpārliecinātību īstiem cilvēkiem. Viņi parasti saglabā pašpārliecinātību. Īsti cilvēki visbiežāk ir intelektuāļi. Viņus nemitīgi iedvesmo tas, ko iesaku dēvēt par intelektuāļu suverenitāti.

Intelektuāļu suverenitāte ir idejiskā neatkarība un domas patstāvība, nevienam nepakļaujoties politiskajā, ekonomiskajā, ideoloģiskajā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, reliģiskajā, administratīvajā jomā. Tā vienīgi ir pakļautība patiesībai, taisnīgumam, godīgumam, garīgajai brīvībai, pašcieņai. Minētā pakļautība (īpaši pašcieņa) ir tas spēks, kas palīdz saglabāt pašpārliecinātību – ticību savu risinājumu pareizībai.

Intelektuāļu suverenitāte šodien ir divdomīga. Tā, piemēram, intelektuāļu pienākums ir sacīt „jā” jeb „nē” kapitālismam. Lai nostātos pret kapitālismu, nav obligāti jābūt komunistam vai kādas antiliberālās partijas biedram. Bilderbergas klubs, Trīspusējā komisija un citi „klubi” liecina, ka Rietumu daudzi intelektuāļi ir kapitālisma pusē. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi atklāti nesaka „nē” kapitālismam. Sastopami arī tādi intelektuāļi, kuri atklāti nesaka „jā” kapitālismam.

Intelektuāļu suverenitāte arī agrāk savijās ar materiālo nodrošinājumu. Intelektuāļu suverenitāte ir bijusi atkarīga no tādiem momentiem kā karjera, atalgojums, akadēmiskais statuss, publicēšanās atļauja. Tas viss mobilizējās savdabīgā diktatūrā.

Svarīga loma ir intelektuāļu erudīcijai. Lai šodien sacītu „nē” kapitālismam, nākas ļoti pamatīgi iedziļināties kapitālisma būtībā. Tātad intelektuālis ir spiests rūpēties ne tikai par materiālo nodrošinājumu, bet arī par savu zināšanu nodrošinājumu. Diemžēl bieži nākas lasīt par intelektuāļu nespēju adekvāti novērtēt kapitālismu. Daudzi intelektuāļi visenerģiskāk rūpējās par materiālo nodrošinājumu.

Zināšanas nosaka pārliecību, - tā ir sena atziņa. Šodienas intelektuāļu un, saprotams, arī citu personu zināšanas nosaka viņu pārliecību. Tajā skaitā zināšanas nosaka pārliecību par kapitālismu. Vienīgi ir jāņem vērā, ka tagad mēdz būt ne tikai zināšanas, bet arī pašsacerētās zināšanas. Pašsacerētās zināšanas ir mūsdienu kapitālisma inovācija. Pašsacerētās zināšanas ir atsevišķu indivīdu radītās zināšanas bez citu indivīdu radīto zināšanu līdzdalības. Ne tik smalki sakot, pļāpāšana bez zināšanām, pļāpāšana bez jebkādas atbildības sajūtas par savām aplamajām zināšanām un bez skumjām par zināšanu nepietiekamību.

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasīt šādas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerētās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brīvībā būtu daudz labāks nekā patreizējā situācija, jo jebkura valdība, kad ir pasaulē teorētiski tiek uzskatīta par monopolu, jo valdībai vienīgajai ir iespēja izdot naudu un tas noved pie dažādām problēmām. Pasaulē gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdījis pilnīgi brīvais kapitālisms un brīvais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta būtu, tad tur visas cenas būtu zemākas, un dzīves līmenis būtu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzīvotāju pašapziņu, produktivitāti un darītu viņus priecīgus."

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasīt šādas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerētās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brīvībā būtu daudz labāks nekā patreizējā situācija, jo jebkura valdība, kad ir pasaulē teorētiski tiek uzskatīta par monopolu, jo valdībai vienīgajai ir iespēja izdot naudu un tas noved pie dažādām problēmām. Pasaulē gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdījis pilnīgi brīvais kapitālisms un brīvais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta būtu, tad tur visas cenas būtu zemākas, un dzīves līmenis būtu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzīvotāju pašapziņu, produktivitāti un darītu viņus priecīgus."

Nebūs lieki atkārtot: zināšanas veicina skumjas. Ja nav zināšanu, tad acīmredzot nav arī skumju. Tas ir loģiski. Domājams, skumju nav arī tad, ja zināšanas ir pašsacerētas, kā tas ir citātā. Pašsacerētās zināšanas priecē. Citāta autoram, visticamākais, sagādā prieku „kapitālisms brīvībā”, „pilnīgi brīvais kapitālisms”, kā arī viņa atklājums par iedzīvotāju pašapziņas atkarību no zemām cenām.

Mūsdienu kapitālismam nepatīk skumji cilvēki. Tāpēc tiek darīts viss, lai cilvēki neskumtu un būtu priecīgi. Lai to panāktu, cilvēki tiek atradināti no zināšanām. Cilvēki tiek atradināti zināšanas smelties filosofijā un zinātnē. Cilvēki tiek pārliecināti, ka katrs no viņiem pats ir filosofs un pats ir zinātnieks.  Lai tas efektīvāk saziedētu, tiek apsviedīgi popularizētas pašsacerētās zināšanas medijos, klasēs, auditorijās, grāmatās, žurnālos, lekcijās, videolekcijās, internetā. Sabiedrības tribūna loma tiek uzticēta tikai pašsacerēto zināšanu „diskursētājiem”.

Jau vairākus gadu desmitus pašsacerēto zināšanu izplatīšanas spožie panākumi šķelmīgi uzmundrina kapitālismu. Spožos panākumus katrs kapitālisma biedrs var konstatēt ne tikai internetā.

Pašsacerētās zināšanas cilvēkos uzkutina prieku, narkotisku apmierinātību un svētlaimīgu gandarījumu par savu pareizo viedokli. Cilvēkiem jau sen vairs nenāk  ne prātā savas pašsacerētās zināšanas salīdzināt ar filosofijas un zinātnes zināšanām. Pašsacerēto zināšanu kaisles pārņemtie cilvēki neizpratnē bola acis, izdzirdot jocīgos vārdus „zināšanas veicina skumjas”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...