Meļņika "kolekcijā" arī bijušais NBS komandieris Zeibots, laikam saņem "neformālu pensiju"
PIETIEK25.05.2015.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politikas "pelēkā kardināla", miljonāra Vasilija Meļņika bijušo augsto valsts amatpersonu "kolekcijā" nonācis ne tikai Aivara Lemberga lietas "arhitekts" no Ģenerālprokuratūras, bet arī bijušais Jūras spēku komandieris, un Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba komandieris Gaidis-Andrejs Zeibots. Oficiālie dati rāda, ka admirāļa līdzdalība šajā miljonāra uzņēmējdarbībā gan, visticamākais, aprobežojas ar nelielas "neformālas pensijas" saņemšanu.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Zeibots, šo faktu neafišējot, jau 2013. gada beigās ir kļuvis par šajā pašā datumā oficiāli reģistrētās SIA Defence Technologies vienīgo valdes locekli.
Šī SIA 100% apmērā pieder Meļņika holdingkompānijai Eiroholdings un saskaņā ar oficiāli deklarētiem datiem nodarbojas ar ieroču un munīcijas ražošanu, automobiļu virsbūvju ražošanu, piekabju un puspiekabju ražošanu, kuģu un peldošo iekārtu būvi un kuģu un laivu remonts un apkopi.
Taču uzņēmuma darbības dati par pagājušo - SIA Defence Technologies pirmo pilno darbības gadu - rada iespaidu, ka uzņēmuma vienīgā funkcija ir bijusi maksāt nelielu "neformālu pensiju" tā oficiālajam valdes loceklim - 1945. gadā dzimušajam Zeibotam.
Uzņēmuma gada pārskats rāda, ka nekādu reālu saimniecisko darbību tas pērn nav veicis. Tā administrācijas izdevumi bijuši 3233 eiro, no kuriem 1450 eiro samaksāti atalgojumā, bet pārējā summa - nodokļos, nodevās utml. Tas, ka kā darbinieku skaits oficiāli uzrādīta nulle, liek izdarīt secinājumu, ka nelielās algas (vidēji 120 eiro mēnesī) saņēmējs ir bijis pats bijušais Jūras spēku komandieris.
Jau pēc publikācijas ar Pietiek sazinājās kāds bijušais Meļņika uzņēmumu darbinieks, kurš informēja, ka SIA Defence Technologies aktīvu darbību nav sākusi, jo paredzētajai darbībai esot nepieciešama kāda īpaša licence un arī pasūtījumi vēl neesot iegūti. Uzņēmumā pašlaik tiekot algota tikai grāmatvede. Savukārt sazināties ar Zeibotu Pietiek joprojām nav izdevies, jo uz telefona zvaniem viņš nav atsaucies.
Šī nav vienīgā bijušā Jūras spēku komandiera saistība ar Meļņiku, - Lursoft dati tāda, ka Zeibots jau kopš 2009. gada ir arī Meļņika faktiski kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas padomes loceklis. Šajā struktūrā kopējais atalgojums jau ir daudz ievērojamāks, taču nav zināms, kā tas tiek sadalīts.
Uzņēmuma gada pārskatā nav atklāts, kādu algu saņem katrs no pieciem padomes locekļiem (kuru vidū ir arī pats Meļņiks kā padomes priekšsēdētājs, kas pagājušā gada aprīlī šajā postenī nomainīja tajā brīdi pabijušo Zeibotu), taču kopā padome 2014. gadā atalgojumā saņēmusi 199,2 tūkstošus eiro (neskaitot sociālo nodokli).
Pats Meļņiks kategoriski atteicās atbildēt uz jebkādiem Pietiek jautājumiem, savukārt ar Zeibotu Pietiek nav izdevies sazināties.
2009. gada rudenī partija Pilsoniskā savienība publiski norādīja uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks kļuvis par padomes locekli Rīgas kuģu būvētavā, kas pēc Aizsardzības ministrijas veica pasūtījuma veic patruļkuģu būvi. Par to, kādus rezultātus devusi KNAB pārbaude, nekas netika ziņots.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.