Meļņika iespējas Ekonomikas policijā izrādās "necaursitamas": ENAP jau trešo reizi atteic kriminālprocesa sākšanu
PIETIEK13.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonāra Vasilija Meļņika iespējas Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP - bieži sauktā par Ekonomikas policiju) ir izrādījušās tiešām "necaursitamas": neraugoties uz divreizējiem prokuratūras iebildumiem, pārvalde arī trešoreiz ir atteikusies sākt kriminālprocesu pēc Meļņika oponentu iesnieguma, kas miljonāram un vairākiem viņa kompanjoniem būtu radījis nopietnus draudus. Interesanti, ka arī trešoreiz šādu lēmumu pieņēmis tas pats ENAP izmeklētājs Didzis Mežavilks, kura lēmumu iepriekšējās divas reizes prokuratūra bija atzinusi par nepamatotu un pretlikumīgu.
Lietas būtība - trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ENAP ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami veiktām nelikumīgām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.
Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam personiski piederošā kompānija Eiroholdings. Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.
Ne iesaistīto personu atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Ekonomikas policijai nešķita īpaši būtiskas, un rezultātā ENAP nu jau veselas divas reizes pieņēmusi lēmumu kriminālprocesu nesākt, jo neesot "pamata uzskatīt, ka doks ieķīlāts pretēji AS Rīgas Kuģu būvētava interesēm un kāda no sabiedrības amatpersonām ļaunprātīgi būtu izmantojusi vai pārsniegusi savas pilnvaras", turklāt notiekot arī saņemtā kredīta atmaksa.
"Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņemts priekšlaicīgi, neveicot pilnvērtīgu iesnieguma pārbaudi, kā rezultātā 2014.gada 21.novembrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā pieņemts lēmums par lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelšanu un materiāls ir nosūtāms Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei atkārtotai iesnieguma izskatīšanai," - ar šādu formulējumu lēmums nesākt Meļņikam netīkamo kriminālprocesu prokuratūrā tika atcelts pagājušā gada novembrī.
Taču pēc trīs mēnešiem ENAP atkārtoti atteicās sākt kriminālprocesu. Nu jau Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra izteikumos par Ekonomikas policijas slēdzienu bija daudz skarbāka: "Pārbaudes gaitā konstatēts, ka pieņemtais lēmums ir nelikumīgs un nepamatots, un tas šā gada 29.aprīlī tika atcelts un nosūtīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei resoriskās pārbaudes veikšanai."
Taču pārbaude ENAP ietvaros arī trešo reizi ir nodota tam pašam izmeklētājam Mežavilkam, kurš, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, 25. maijā ir jau trešoreiz atteicies sākt Meļņikam nevēlamo kriminālprocesu, "jo nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva".
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
