Iesaki rakstu: 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Grūti neredzēt, ka viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir melošana. Tā iesūkusies kā inde visā. Meloja, ka Krievija nav drauds, tāpēc Latvijas armijas prioritātes nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un naftas savākšanu jūrā. Meloja, ka atkarība no Krievijas gāzes nevienu neapdraud.
Meloja, ka "Азов" ir nacisti, meloja, ka Ragozins ir starptautiski atzīts žurnālists. Meloja, ka 9.maijs Rīgā ir kā krievu dziesmu svētki. Meloja, ka Zelenskis būs Krievijai draudzīgāks par Porošenko.
Meloja par valsts materiālajām rezervēm, kas dārgi maksāja pandēmijā, jo noliktavās nekā vairāk par segām un lāpstām nebija. Meloja par vakcīnu iepirkumiem, meloja, kad izplatīja kļūdainus aprēķinus. Kad vajadzēja glābt "AirBaltic" kā to darīja arī citas valstis, meloja, ka investē un aizdod.
Meloja par robežas sakārtošanu, kas visu aizkavēja un daudzkārt sadārdzināja. Meloja, ka robežsargi slikti izturas pret bēgļiem. Meloja, ka Tukumā dedzina gejus. Meloja par lidojumiem ar privātajām lidmašīnām.
Meloja, ka nomadu vīzas atvedīs augsti kvalificētus darbiniekus. Meloja, ka klimata ministrijas izveide neradīs lielāku birokrātiju. Meloja, ka vajag dinamiskāku valdību, meloja, ka Stambulas konvencija no vardarbības pasargā sievietes. Meloja, ka samazina PVN dārzeņiem no 5% līdz 12%. Meloja, ka salātu un kurjeru pētījumi ir ļoti vajadzīgi.
Meloja, kas notika ar "Rail Baltica". Meloja, ka sliedes uz lidostu Mārupē ir valsts drošības jautājums. Meloja, ka cūku komiksi ir pārpratums, meloja, ka drona ielidošana tika kontrolēta. Meloja, izvēloties bankas prezidentu. Meloja, ka Tramps uz inaugurāciju uzaicinājis Orbanu.
Šo sarakstu var turpināt nebeidzami, un visos piemēros ir kas vienojošs - varēja nemelot. Melošana neko nav uzlabojusi, tikai kaitējusi visiem, grāvusi reputāciju un uzticēšanos valstij.
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
