Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Melu detektora dzirkstīs

Lolita Bargā
16.05.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat ierindas ziņu lasītājas līmenī pārņem neviltotas šausmas iepazīstot Latvijas ikdienas realitāti. Nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka 99% valsts iedzīvotāju netic, ka dažādu rangu politiķi un ierēdņi dzīvo un pārtiek tikai no deklarācijās uzrādītiem ienākumiem. Stabili izveidojies priekšstats, ka zog visi visur visu, ko vien var nozagt. Par nelaimi manis minētais priekšstats atbilst īstenībai.

Zīmīgi, ka Latvijas jaunieši un it īpaši augstskolu studenti kā prioritāru uzskata pēcmācību darbu valsts vai pašvaldības struktūrās. Pie kam - ar dzimtenes mīlestību vai aklu patriotismu tam nav ne mazākā sakara. Vienkārši 90. gadu sākumā dzimušie reāli un pragmatiski izvērtē ik dienā redzamo, un secina, ka vislabāk un galvenais - bagātāk Latvijā dzīvo valsts vai pašvaldībās nodarbinātie. Savukārt politikāņi - tas jau ir ātru un garantētu ienākumu augstākais lidojums.

Sākotnēji paskatīsim dažus piemērus, līdz kādai dzīvei esam nodzīvojušies. Visa informācija no interneta.

„Iekšējās drošības birojs apstiprina, ka 2021. gada 10. maijā Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam N. Krapsim IDB lietvedībā esoša kriminālprocesa ietvaros ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Izmeklējamais kriminālprocess ir saistīts ar vienu no Valsts policijā veiktajiem iepirkumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd kriminālprocess ir izmeklēšanas stadijā, izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus par šo kriminālprocesu Iekšējās drošības birojs nevar sniegt.”

IDB Krapsim inkriminē divos Krimināllikuma pantos paredzētus nodarījumus - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Un attiecīgi vienā no lietām Krapsim piemēroti drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums ieņemt konkrētu amatu.

Latvijas Valsts policijas hierarhijā amatpersona nr. 2 ir atstādināta no dienesta pienākumu pildīšanas sakarā ar to, ka tai noteikts aizdomās turamā statuss divos kriminālprocesos. Principā nav svarīgi, vai tiesa policistu attaisnos vai iesēdinās. Pats fakts jebkurā normālā valstī būtu nonsenss. Kāds spēj ko līdzīgu iztēloties "New Scotland Yard"? Latvijā tie, kuriem būtu jāķer noziedznieki, tiek ķerti paši, pie kam - visaugstākajā līmenī. Par policiju viss daudzmaz skaidrs.

Skatamies citus kungus un biedrus no struktūras, kurai teorētiski būtu būtu jāuzrauga likuma ievērošana un izpilde Latvijā.

„Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka „2021. gada 15. martā notika nākamā JF [Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes] Domes sēde, kurā ir pieņemts lēmums - apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204".

No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: "Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darba norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts. "

No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6. pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.”

Šajā gadījumā komentāri vispār lieki. Manuprāt, nesaprotams tikai tas, ko darīt ar veselu kaudzi lēmumu, kurus valsts vārdā prokuratūrā pieņēmis šis subjekts bez attiecīgas izglītības.

Vienā jaukā brīdī sāku domāt, ka varbūt zemāk par ģenerāļu līmeni šoreiz vispār nav jēgas nolaisties.

„Trešdien Rīgas rajona tiesa atvaļinātajam brigādes ģenerālim Jurim Vectirānam piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu par 86 gadus veca vīrieša sabraukšanu. Viņam uz diviem gadiem atņemtas arī transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Laikraksts vēsta, ka bojāgājušā vīrieša dēls tiesā pieprasījis 50 000 eiro morālo kompensāciju par savu bojāgājušo tēvu. Šo pieteikumu tiesa neapmierināja.

Vectirāns savu vainu un morālo kaitējumu atzinis, taču nav piekritis morālā kaitējuma summai, līdz ar to pierādījumu pārbaude tiesā par ceļu satiksmes negadījumu nav notikusi, ziņo "Latvijas Avīze".

Laikraksts atgādina, ka apsūdzētais pērnā gada 19. jūnijā pulksten 14. 43 Ulbrokā, Institūta ielā 1, uz neregulējamas gājēju pārejas ar automobili "Nissan X - Trail" uzbrauca 86 gadus vecam vīrietim, kurš vēlāk slimnīcā mira.”

Ja tekstu pārtulko sadzīviski, tad sausais atlikums ir tāds, ka vesels ģenerālis, kas ilgstoši atbildējis par Latvijas Saeimas un rezidenta drošību, vēsā mierā uz gājēju pārejas noslaktē cilvēku. Es saprotu, ka ģenerālis pieradis braukt pa pretējo joslu ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signāliem, bet 86 gadus vecam onkulim vienkārši nepaveicās. Bija ne tajā vietā un laikā. Par morāli nerunāsim. Tā pat jēgas nav.

Turpinot par ģenerāļiem.

„Iekšējās drošības birojs (IDB) pēc aizturēšanas atbrīvojis Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un, piemērojot drošības līdzekli, aizliedzis viņam pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus, noskaidroja aģentūra LETA. “

"Kā trešais uz tiesu trešdien konvojēts dienu iepriekš aizturētais bijušais robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars, kuram Iekšējais drošības birojs prasa piemērot apcietinājumu. "

Tiktāl par robežsardzi, kur, ja esi bijis priekšnieks - ģenerālis, bet neesi pasēdējis kamerā, tad nu gandrīz - ne savs čalis.

Latvijas Vēstnesī tālajā 2004. gadā bija aprakstīta situācija ar ģenerāļu sākumu Iekšlietu ministrijā. " Pirmoreiz kopš valsts neatkarības atjaunošanas iekšlietu ģenerāļa pakāpes tika piešķirtas 1996. gada 4. decembrī. Toreiz tās ieguva Juris Ļabis, kurš kļuva par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāli, un Aldis Lieljuksis, kuru paaugstināja policijas ģenerāļa pakāpē. Viņiem seko policijas ģenerālis Jānis Apelis (1997. gada 6. septembris), policijas ģenerālis Aloizs Visvaldis Blonskis (1997. gada 2. decembris), robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš (1999. gada 29. septembris), justīcijas ģenerālis Vitolds Zahars (1999. gada 28. decembris), policijas ģenerālis Aivars Grigulis (2000. gada 30. augusts), Juris Rekšņa (2000. gada 29. novembris), Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis Aivars Straume (2001. gada 27. augusts) un policijas ģenerālis Jānis Reiniks (2003. gada 23. septembris). Viņiem ģenerāļa pakāpes piešķirtas uz mūžu. “

Piemēram, 2017. gadā Latvijā situācija ar ģenerāļiem bija šāda: "Latvijā šobrīd aktīvajā iekšlietu un militārajā dienestā ir 14 personas ar ģenerāļa dienesta pakāpi.

Armijā augstāko virsnieku pakāpes ir brigādes ģenerālis, ģenerālmajors un ģenerālleitnants. Jūras spēkos tās ir flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis.

Brigādes ģenerāļa pakāpe ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam Ivo Mogiļnijam un Zemessardzes komandierim Aināram Ozoliņam. Jūras spēkos flotiles admirāļa pakāpe ir Jūras spēku flotiles komandierim Ingum Vizulim.

Augstāka pakāpe - ģenerālmajors ir Latvijas militārajam pārstāvim NATO un ES Jurim Zeibārtam un Baltijas aizsardzības koledžas komandantam Andim Dilānam.

Pati augstākā pakāpe - ģenerālleitnants ir NBS komandierim Leonīdam Kalniņam.

Iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē augstākā dienesta pakāpe ir ģenerālis. Lielākajā iekšlietu dienestā Valsts policijā (VP) ir divi ģenerāļi - VP priekšnieks Ints Ķuzis un viņa vietnieks, VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte, kuram tikai vakar valdība nolēma piešķirt šo pakāpi.

Tāpat ģenerāļa uzplečus nēsā Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) ģenerāļa statusā ir VUGD priekšnieka vietnieki Normunds Plēgermanis un Intars Zitāns. Vakar valdība atbalstīja šīs dienesta pakāpes piešķiršanu arī dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam un vēl vienam viņa vietniekam Kristapam Eklonam.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē amatpersonām ieņemot augstākas pakāpes mainās piemaksa par speciālo dienesta pakāpi. Ja pulkvedim mēnesī par dienesta pakāpi pārskaita 135 eiro, tad ģenerālim 170 eiro. Ierindniekam šāda piemaksa ir 14 eiro.

Arī karavīriem mēnešalga mainās atkarībā no dienesta pakāpes, izdienas un kategorijas. Nosakot pirmās kategorijas mēnešalgas likmi, ņem vērā karavīra dienesta pakāpi un izdienu, savukārt, nosakot otrās kategorijas mēnešalgas likmi, ņem vērā karavīra dienesta pakāpi, izdienu, kā arī nosacījumu, ka viņš ir pabeidzis dienesta pakāpei noteikto militārās izglītības kursu. Piemēram, brigādes ģenerālim ar viena gada izdienu atbilstoši pirmajai kategorijai mēnešalga ir 1080 eiro.

Latvijā gan ir vairāki armijas un iekšlietu dienestu ģenerāļi, kas šobrīd atrodas pensijā.”

Reāli, lai piešķirtu pat zemāko ģenerāļa pakāpi, nerunājot par kaut kādiem nieka pulkvežiem vai prokuroriem, ieteiktai personai jābūt teorētiski tīram kā Kristum, izanalizētai, pāranalizētai un noatestētai krustām šķērsām. Pie kam - ar jau sen saņemtām pielaidēm un specdienestu izsijātai. Padomju laikā minēto procesu kopumā sauca par sistēmu. Jautājums - kāpēc Latvijas Republikā sistēma devusi lielu trūci?

Turpinājums sekos...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...