Mēneša laikā Satiksmes ministrija spējusi saskaitīt valsts ieguldīto naudu "airBaltic"
PIETIEK21.01.2016.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Apaļš mēnesis bija vajadzīgs Satiksmes ministrijai, kas ir nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja, lai tā spētu saskaitīt, cik valsts naudas kopā ir ieguldīts šajā uzņēmējsabiedrībā.
Šāda pieprasīta informācija "ir jāapstrādā", - tā pagājušā gada 3. decembrī Pietiek paziņoja Satiksmes ministrija, kuras vadītāja pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Jautājumu, kāds īsti pašlaik ir kopējais Latvijas valsts līdzekļu apjoms, kas dažādos veidos ir ieguldīts AS Air Baltic Corporation (pilnais airBaltic nosaukums), Pietiek decembra sākumā bija uzdevuši vairāki lasītāji.
3. decembrī Pietiek nosūtīja Satiksmes ministrijai jautājumu: "Vai Satiksmes ministrija varētu sniegt pilnīgu informāciju par valsts dažāda veida ieguldījumiem (tieši ieguldījumi pamatkapitālā, aizdevumi, citi ieguldījumi) AS Air Baltic Corporation kopš uzņēmuma nodibināšanas, par katru ieguldījumu minot tā veidu, apjomu un ieguldījuma veikšanas laiku?"
Jau pēc nepilnām divdesmit minūtēm ministrija apliecināja, ka jautājumu ir saņēmusi. Izrādījās gan, ka šādas informācijas tās rīcībā uzreiz neesot, taču esot zināmi "speciālisti", kas to varot pateikt. "Jautājumu saņēmām, noskaidrosim pie speciālistiem atbildes," paziņoja ministrija.
Taču pēc piecarpus stundām negaidot izrādījās, ka ziņu par to, cik īsti liels ir valsts ieguldījums airBaltic, nav ne pašas Satiksmes ministrijas, ne arī tai zināmo "speciālistu" rīcībā. Līdz ar to ministrija paziņoja, ka "pieprasītajai informācijai" ir nepieciešama "apstrāde", kas varot prasīt pat divas nedēļas laika. Nekādus tālākus skaidrojumus ministrija sniegt nevēlējās.
Turklāt interesanti, ka izrādījās - ne jausmas par valsts ieguldījumu airBaltic nebija ne Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kuras vadībā Ministru kabinets atbalstīja vēl 80 miljonu eiro "aizdošanu" aviokompānijai, ne satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Kozlovskim.
Nu, pēc mēnesi ilga darba Satiksmes ministrija ir saskaitījusi valsts kopējos ieguldījumus airBaltic - publicējam šos aprēķinus pilnībā:
"Par valsts ieguldījumiem AS Air Baltic Corporation
Satiksmes ministrijā ir saņemts Lato Lapsas elektronisks (e-pasts) iesniegums par valsts dažāda veida ieguldījumiem AS Air Baltic Corporation kopš uzņēmuma nodibināšanas.
Akciju sabiedrība Air Baltic Corporation tika dibināta 1995.gada 8.februārī. Satiksmes ministrija 2000.gada 4.aprīlī no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" pārņēma akciju sabiedrības Air Baltic Corporation 1 250 355 akcijas (akcijas nominālvērtība -10 LVL) 12 503 550 LVL.
2002.gada 29.jūlijā akcionāri nolēma samazināt katras akcijas nominālvērtību no 10 latiem uz 0.20 latiem un novirzīt 23 305 145 latus no pamatkapitāla iepriekšējo periodu uzkrāto zaudējumu segšanai.
2004.gada 13.decembrī pēc akcionāru lēmuma akciju sabiedrība Air Baltic Corporation tika reģistrēts Komercreģistra. Saskaņā ar Komerclikuma prasībām, katras akcijas nominālvērtība tika mainīta uz 1 latu, samazinot akciju skaitu no 2 378 076 līdz 475 615.
2011.gadā samaksāts par SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas piederošajām AS Air Baltic Corporation 224 454 akcijām LVL 224 454.
2011. gada 21. oktobrī Latvijas valsts izsniedza pirmo Valsts aizdevumu LVL 16 miljonu (EUR 22.77 miljoni) apmērā, lai veiktu mantisko ieguldījumu AS Air Baltic Corporation.
2011. gada 13. decembrī Latvijas valsts apstiprināja otrā Valsts aizdevuma izsniegšanu. Otrais Valsts aizdevums tika sadalīts divās daļās:
Pirmā daļa: konvertējamais aizdevums LVL 41.6 miljonu (EUR 59.19 miljonu) apmērā, lai veiktu mantisko ieguldījumu AS Air Baltic Corporation;
Otrā daļa: aizdevums LVL 25.4 miljonu (EUR 36.14 miljonu) apmērā.
2015.gada jūnijā palielina pamatkapitālu, ieguldot 15 809 735 LVL apmērā, konvertējot emitētās obligācijas uz akcijām.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam (klasificēta informācija ar pakāpi - DIENESTA VAJADZĪBĀM) ir iegādātas 20 190 838 konvertējamās obligācijas, kas 2015.gada novembrī konvertētas par akcijām 20 190 838 EUR vērtībā. No 2015.gada decembra kopīgais AS Air Baltic Corporation pamatkapitāls ir 125 320 788 EUR.
K. Ozoliņš, Valsts sekretārs."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
