Mēnesi pēc Stukāna skaļajiem paziņojumiem kriminālprocess pret Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem paklusām izbeigts

„5.maijā saņēmu paziņojumu, ka kriminālprocess 30.aprīlī ir ticis izbeigts. Šobrīd detalizēti faktiskie apstākļi nav zināmi, bet ir zināms tas, ka process ir izbeigts uz tā paša pamata, ko es jau lūdzu pašā sākumā – ka izdarītajā noziegumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva, kas ir kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis,” apliecina vecāku advokāts Didzis Vilemsons.

Tieši viņu prokuratūras pārstāvji, ieskaitot arī ģenerālprokuroru, publiski vainoja, ka viņš esot maldinājis savus klientus – Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākus, kuri bija saņēmuši 100 000 eiro kompensāciju, taču nebija oficiāli saņemto kompensāciju deklarējuši. Lai gan nekādi nodokļi no šīs kompensācijas valstij nebija jāmaksā, Valsts ieņēmumu dienests sāka kriminālprocesu, un J. Stukāna vadītā prokuratūra bija gatava vecākiem izvirzīt apsūdzības.

Pašlaik, kad prokuratūra pēc apjomīgās tai un personiski J. Stukānam izteiktās kritikas paklusām kriminālprocesu ir izbeigusi, Pietiek atgādina iesaistīto iestāžu oficiālos skaidrojumus par to, ka noziegums it kā esot nodarīts un neesot bijis kriminālprocesu nesākt.

Stukāna skaļie paziņojumi (fragmenti no mediju publikācijām)

* Ģenerālprokurors Juris Stukāns komentējot to, kāds ir noziedzīgais nodarījums un kāds ir kaitējums, skaidro, ka saskaņā ar Krimināllikumu kaitājums šajā gadījumā netiek prasīts. "Tas ir formāls sastāvs, kur darbības izdarīšana vai neizdarīšana izraisa kriminālatbildību. Ja šī sieviete un šis vīrietis atnāktu uz VID un pajautātu, kādā veidā viņiem jāaizpilda un vai viņiem ir jānorāda šis darījums, tad viņiem tas tiktu izskaidrots un nekāda pārkāpuma nebūtu. Tur tā lieta. Kāpēc viņi neatnāca un nepaskaidroja. Bet viņi ir rīkojušies. Un, ja cilvēks ir rīkojies, vēlreiz – ne mēs izdomājam Krimināllikuma pantus. To pieņem parlaments."

* No ģenerālprokurora teiktā izriet, ka viņš pieļauj, ka advokāts varētu būt maldinājis abus lietā iesaistītos cilvēkus attiecībā uz termiņiem deklarācijas iesniegšanai. Likums nosaka, ka deklarācija iesniedzamas sekojošajā gadā konkrētajos termiņos, kurus Stukāns konkrētāk minēja komisijas sēdē.

* Ģenerālprokurors norādīja, ka sieviete ievēroja likuma termiņu, kura laikā deklarācija jāiesniedz, taču neuzrādīja saņemto kompensāciju. Vīrietis deklarācijas iesniegšanas attiecīgo termiņu neievēroja un, iesniedzot deklarāciju, neuzrādīja ienākumus no kompensācijas.

* Komentējot jautājumu, vai ir noticis kriminālpārkāpums par kompensācijas neuzrādīšanu, Stukāns atsaucās uz Augstākās tiesas iepriekš lemto saistībā ar deklarācijām. Viņš arī norādīja, ka advokātam bija pienākums zināt šo tiesu praksi.

* Augstākā tiesa norādījusi, ka, ja deklarācijas iesniegšana saistīta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vēlāka labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo statusu, izriet no ģenerālprokurora skaidrojuma. Viņš norādīja, ka, ja šajā situācijā nebūtu runa par lieliem apmēriem, tad arī atbilstoši likumam nebūtu paredzēta kriminālatbildība.

* Ģenerālprokurors norādīja, ka prokurore nevēlējās prasīt sodu, bet uzreiz piedāvāja arī vienīgo risinājumu – atbrīvot no kriminālatbildības.

* J. Stukāns skaidroja, ka pēc tam, kad policija bija nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), VID bija iespēja arī nolemt neierosināt procesu. Jautājums, ko prokuratūra var darīt, ja process jau ir sākts – vai prokuratūrai ir jāvadās pēc revolucionārās apziņas vai pēc likuma, izriet no tiesībsargājošās institūcijas vadītāja paustā.

* J. Stukāns akcentēja, ka šajā gadījumā tika izvēlēts likumā atļautais vissaudzīgākais veids jeb atbrīvošana no kriminālatbildības [kas nozīmētu, ka vecāki skaitītos krimināli sodīti].

Prokurores Rūtas Leišavnieces iepriekšējais oficiālais skaidrojums

2021.gada 22.martā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu iesniegums, kurā norādāt, ka vēlaties saņemt no prokuratūras informāciju, kā tiek pamatots apstāklis, ka bojāgājuša bērna vecākiem izvirzītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 219.panta, lūdzat informēt Jūs par prokuroru, kas izvirzījis apsūdzību minētajām personām, lūdzat norādīt iemeslu kādēļ ticis nolemts apsūdzību izvirzīt, ja likums dod personām tiesību deklarācijā sniegto informāciju labot un papildināt līdz 2022.gadam, kā arī, ja runa ir par ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem.

 Atbildot uz Jūsu iesniegumā minēto, informēju, ka pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas persona saucama pie kriminālatbildības, ja tai ar likumu uzlikts pienākums iesniegt mantiska rakstura deklarāciju un kurai šis likums uzliek pienākumu elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Noziedzīgo nodarījumu veido personas darbības – nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, proti, ne mazākam par piecdesmit nodarījuma izdarīšanas brīdī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu neatkarīgi no tā vai ienākumi ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami vai neapliekami. Minētais pants pēc noziedzīga nodarījuma sastāva konstrukcijas ir ar formālu sastāvu, kas nozīmē, ka kriminālatbildība par konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēta neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanos, t.i., noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad persona, kurai bija pienākums iesniegt deklarāciju, ar nepatiesām ziņām iesniedz to VID, neatkarīgi no personas turpmākās rīcības, proti, deklarācijā norādīto ziņu labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo nepatieso statusu.

2020.gada 20.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reģionālā nodaļā tika pieņemts lēmums no cita kriminālprocesa izdalīt materiālu attiecībā pret divām personām par iespējamu naudas summas lielā apmērā nedeklarēšanu VID.

Pēc apstākļu noskaidrošanas 2020.gada 20.novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākti divi kriminālprocesi pret divām personām pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmērā, kuros pirmstiesas uzraudzību veica Ventspils prokuratūras prokurore Ineta Vīnšteina.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājs saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 401.panta pirmās daļas 1. punktu nolēma pabeigt izmeklēšanu abos kriminālprocesos, ar rakstveida lēmumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu pret abām personām un nododot krimināllietas materiālus prokuroram. 2021.gada 23.februārī abi kriminālprocesi nosūtīti Ziemeļkurzemes prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, personību raksturojošos datus, sensitīvo situāciju, gadījuma individuālo raksturu, lai pēc iespējas mazāk aizskartu personas tiesības un neradītu nesamērīgi negatīvas sekas, kā arī tika iegūta pārliecība, ka personas turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus un personām nav nepieciešams piemērot kriminālsodu, līdz ar ko, Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurore Rūta Leišavniece saskatīja likumīgi vieglāko iespēju abus kriminālprocesus izbeigt prokuratūrā, atbrīvojot personas nosacīti no kriminālatbildības. Taču Kriminālprocesa likuma 403.panta otrā daļa nepieļauj šādu kriminālprocesu izbeigšanu prokuratūrā, neceļot tām apsūdzību.

Tādēļ 2021.gada 5.martā prokurore R.Leišavniece pieņēma lēmumus par abu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas un 2021.gada 10.martā likumā noteiktajā kārtībā abām personām uzrādīja un izsniedza lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzības) aizstāvja — zvērināta advokāta Didža Vilemsona klātbūtnē. Pēc iepazīšanās ar apsūdzībām, aizstāvja klātbūtnē apsūdzētie atzina savu vainu un pauda piekrišanu, ka kriminālprocesi tiek izbeigti prokuratūras iestādē. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2021.gada 11.martā abos kriminālprocesos tika pieņemti lēmumi par abu kriminālprocesu izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības, ko apstiprināja amatā augstāks prokurors — Kurzemes tiesas apgabala prokurors Arnis Lecis. Taču abas personas pēc 2021.gada 21.marta TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižeta uz minēto lēmumu izsniegšanu prokuratūrā neieradās, bet gan pēkšņi mainīja savu nostāju, norādot, ka vairs savu vainu neatzīst un kriminālprocesa izbeigšanai prokuratūrā nepiekrīt. Pēc kā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā abos kriminālprocesos pārbaudes laikā pieņemti lēmumi par pirmstiesas izmeklēšanas atjaunošanu.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iepriekšējais oficiālais skaidrojums

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izskatījis Jūsu (turpmāk – iesniedzējs) 2021. gada 26. marta sūdzību par VID vēstulē Nr. VID.4.1/7.3/50 ietverto atteikumu izpildīt iesniedzēja 2021. gada 21. marta informācijas pieprasījumu (turpmāk – informācijas pieprasījums), kurā uzdoti jautājumi saistībā ar interneta vietnē “Delfi.lv” šā gada 21. martā publicēto informāciju “TV3: Tiesās vecākus, kuri nedeklarēja kompensāciju par peldēšanas nodarbībā noslīkušu bērnu”.

Vēlreiz izskatot iesniedzēja informācijas pieprasījumu un izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, informējam.

Atbildot uz iesniedzēja informācijas pieprasījuma 1. un 2. jautājumu – “Kā Jūsu iestāde pamato to, ka pret publikācijā minētajām personām – bojāgājuša bērna vecākiem sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219. panta”, kā arī “Nosauciet VID amatpersonu, kas ir sākusi un virzījusi kriminālprocesu pēc šī panta (vārds, uzvārds, darbavieta – konkrētā prokuratūra)” –, paskaidrojam.

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums atbilstoši savai kompetencei uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.[1]

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2020. gada 27. oktobrī no Valsts policijas saņēma no kriminālprocesa izdalītus materiālus par to, ka divas fiziskās personas 2018. gadā no juridiskās personas ir saņēmušas morālā kaitējuma kompensāciju lielā apmērā un to nav deklarējušas likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 6. pantu, kas nosaka kriminālprocesa obligātumu, 2020. gada 20. novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Izmeklēšanas reģionālās daļas Kurzemes izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs Imants Vinters uzsāka divus atsevišķus kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas.

Atbildot uz informācijas pieprasījuma 2. un 3. jautājumu – “Kādu iemeslu dēļ nolemts sākt kriminālprocesu, kaut arī likums personām dod tiesību deklarācijā sniegto informāciju labot un papildināt līdz 2022. gadam” un “Kādu iemeslu dēļ nolemts sākt kriminālprocesu, kaut arī runa ir par ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem” –, informējam.

Nodokļu maksātāju vispārīgais pienākums ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā likumā “Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā.[2]

Gadījumi un termiņi, kad iesniedzama gada ienākumu deklarācija, ir noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija, kas samaksāta cietušajam par radīto kaitējumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai brīvprātīgi kriminālprocesā.[3]

Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie ienākumi, tostarp ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 4000 euro gadā.[4]

Tādējādi 2018. gada ienākumu deklarācija bija iesniedzama arī tad, ja nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā guvis ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamus ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz 4000 euro gadā.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama VID taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, — no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. VID aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās.[5]

Fiziskajām personām (iekšzemes nodokļu maksātājiem jeb rezidentiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadā gūtajiem ienākumiem bija jāiesniedz līdz 2019. gada 1. jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, līdz 1. jūlijam.

Maksātājam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.[6]

Lai arī likuma “Par iedzīvotāja ienākuma nodokli” 30. panta 6. punkts nosaka nodokļa maksātāja tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, tomēr vienlaikus paskaidrojam, ka gadījumos, ja deklarācijas iesniegšana saistīta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vēlāka labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo statusu.[7]

Tādējādi minētie kriminālprocesi izmeklēti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6. pantu un attiecīgi, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 401. panta pirmās daļas 1. punktu, 2021. gada 23. februārī nosūtīti Ziemeļkurzemes prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Informējam, ka, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda minētajā likumā paredzētajā kārtībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde nav tiesīga sniegt papildus nekādu informāciju par kriminālprocesiem, kas neatrodas iestādes lietvedībā.

Ņemot vērā, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde nav procesa virzītājs, lūdzam iesniedzēju par interesējošiem papildu jautājumiem vērsties Ziemeļkurzemes prokuratūrā.

[1] Kriminālprocesa likuma 6. pants.

[2] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punkts.

[3] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 36.² punkts.

[4] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

[5] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta piektā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

[6] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30. panta 6. punkts.

[7] https://www.la.lv/ka-jebkurs-normals-cilveks-bijis-sokets-generalprokurors-komente-ventspils-peldbaseina-bojagajusa-puisena-vecaku-lietu.

Novērtē šo rakstu: