Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apliecinot to, ar kādu tiesiskuma, taisnīguma un likumības izpratni apveltīta persona ir nonākusi LR ģenerālprokurora amatā, mēnesi pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna skaļajiem paziņojumiem saistībā ar kriminālprocesu, kas par „ienākumu nedeklarēšanu” bija sākts pret Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem, šis kriminālprocess ir paklusām izbeigts.

„5.maijā saņēmu paziņojumu, ka kriminālprocess 30.aprīlī ir ticis izbeigts. Šobrīd detalizēti faktiskie apstākļi nav zināmi, bet ir zināms tas, ka process ir izbeigts uz tā paša pamata, ko es jau lūdzu pašā sākumā – ka izdarītajā noziegumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva, kas ir kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis,” apliecina vecāku advokāts Didzis Vilemsons.

Tieši viņu prokuratūras pārstāvji, ieskaitot arī ģenerālprokuroru, publiski vainoja, ka viņš esot maldinājis savus klientus – Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākus, kuri bija saņēmuši 100 000 eiro kompensāciju, taču nebija oficiāli saņemto kompensāciju deklarējuši. Lai gan nekādi nodokļi no šīs kompensācijas valstij nebija jāmaksā, Valsts ieņēmumu dienests sāka kriminālprocesu, un J. Stukāna vadītā prokuratūra bija gatava vecākiem izvirzīt apsūdzības.

Pašlaik, kad prokuratūra pēc apjomīgās tai un personiski J. Stukānam izteiktās kritikas paklusām kriminālprocesu ir izbeigusi, Pietiek atgādina iesaistīto iestāžu oficiālos skaidrojumus par to, ka noziegums it kā esot nodarīts un neesot bijis kriminālprocesu nesākt.

Stukāna skaļie paziņojumi (fragmenti no mediju publikācijām)

* Ģenerālprokurors Juris Stukāns komentējot to, kāds ir noziedzīgais nodarījums un kāds ir kaitējums, skaidro, ka saskaņā ar Krimināllikumu kaitājums šajā gadījumā netiek prasīts. "Tas ir formāls sastāvs, kur darbības izdarīšana vai neizdarīšana izraisa kriminālatbildību. Ja šī sieviete un šis vīrietis atnāktu uz VID un pajautātu, kādā veidā viņiem jāaizpilda un vai viņiem ir jānorāda šis darījums, tad viņiem tas tiktu izskaidrots un nekāda pārkāpuma nebūtu. Tur tā lieta. Kāpēc viņi neatnāca un nepaskaidroja. Bet viņi ir rīkojušies. Un, ja cilvēks ir rīkojies, vēlreiz – ne mēs izdomājam Krimināllikuma pantus. To pieņem parlaments."

* No ģenerālprokurora teiktā izriet, ka viņš pieļauj, ka advokāts varētu būt maldinājis abus lietā iesaistītos cilvēkus attiecībā uz termiņiem deklarācijas iesniegšanai. Likums nosaka, ka deklarācija iesniedzamas sekojošajā gadā konkrētajos termiņos, kurus Stukāns konkrētāk minēja komisijas sēdē.

* Ģenerālprokurors norādīja, ka sieviete ievēroja likuma termiņu, kura laikā deklarācija jāiesniedz, taču neuzrādīja saņemto kompensāciju. Vīrietis deklarācijas iesniegšanas attiecīgo termiņu neievēroja un, iesniedzot deklarāciju, neuzrādīja ienākumus no kompensācijas.

* Komentējot jautājumu, vai ir noticis kriminālpārkāpums par kompensācijas neuzrādīšanu, Stukāns atsaucās uz Augstākās tiesas iepriekš lemto saistībā ar deklarācijām. Viņš arī norādīja, ka advokātam bija pienākums zināt šo tiesu praksi.

* Augstākā tiesa norādījusi, ka, ja deklarācijas iesniegšana saistīta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vēlāka labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo statusu, izriet no ģenerālprokurora skaidrojuma. Viņš norādīja, ka, ja šajā situācijā nebūtu runa par lieliem apmēriem, tad arī atbilstoši likumam nebūtu paredzēta kriminālatbildība.

* Ģenerālprokurors norādīja, ka prokurore nevēlējās prasīt sodu, bet uzreiz piedāvāja arī vienīgo risinājumu – atbrīvot no kriminālatbildības.

* J. Stukāns skaidroja, ka pēc tam, kad policija bija nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), VID bija iespēja arī nolemt neierosināt procesu. Jautājums, ko prokuratūra var darīt, ja process jau ir sākts – vai prokuratūrai ir jāvadās pēc revolucionārās apziņas vai pēc likuma, izriet no tiesībsargājošās institūcijas vadītāja paustā.

* J. Stukāns akcentēja, ka šajā gadījumā tika izvēlēts likumā atļautais vissaudzīgākais veids jeb atbrīvošana no kriminālatbildības [kas nozīmētu, ka vecāki skaitītos krimināli sodīti].

Prokurores Rūtas Leišavnieces iepriekšējais oficiālais skaidrojums

2021.gada 22.martā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu iesniegums, kurā norādāt, ka vēlaties saņemt no prokuratūras informāciju, kā tiek pamatots apstāklis, ka bojāgājuša bērna vecākiem izvirzītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 219.panta, lūdzat informēt Jūs par prokuroru, kas izvirzījis apsūdzību minētajām personām, lūdzat norādīt iemeslu kādēļ ticis nolemts apsūdzību izvirzīt, ja likums dod personām tiesību deklarācijā sniegto informāciju labot un papildināt līdz 2022.gadam, kā arī, ja runa ir par ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem.

 Atbildot uz Jūsu iesniegumā minēto, informēju, ka pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas persona saucama pie kriminālatbildības, ja tai ar likumu uzlikts pienākums iesniegt mantiska rakstura deklarāciju un kurai šis likums uzliek pienākumu elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Noziedzīgo nodarījumu veido personas darbības – nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, proti, ne mazākam par piecdesmit nodarījuma izdarīšanas brīdī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu neatkarīgi no tā vai ienākumi ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami vai neapliekami. Minētais pants pēc noziedzīga nodarījuma sastāva konstrukcijas ir ar formālu sastāvu, kas nozīmē, ka kriminālatbildība par konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēta neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanos, t.i., noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad persona, kurai bija pienākums iesniegt deklarāciju, ar nepatiesām ziņām iesniedz to VID, neatkarīgi no personas turpmākās rīcības, proti, deklarācijā norādīto ziņu labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo nepatieso statusu.

2020.gada 20.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reģionālā nodaļā tika pieņemts lēmums no cita kriminālprocesa izdalīt materiālu attiecībā pret divām personām par iespējamu naudas summas lielā apmērā nedeklarēšanu VID.

Pēc apstākļu noskaidrošanas 2020.gada 20.novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika uzsākti divi kriminālprocesi pret divām personām pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmērā, kuros pirmstiesas uzraudzību veica Ventspils prokuratūras prokurore Ineta Vīnšteina.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājs saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 401.panta pirmās daļas 1. punktu nolēma pabeigt izmeklēšanu abos kriminālprocesos, ar rakstveida lēmumu ierosinot kriminālvajāšanas uzsākšanu pret abām personām un nododot krimināllietas materiālus prokuroram. 2021.gada 23.februārī abi kriminālprocesi nosūtīti Ziemeļkurzemes prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, personību raksturojošos datus, sensitīvo situāciju, gadījuma individuālo raksturu, lai pēc iespējas mazāk aizskartu personas tiesības un neradītu nesamērīgi negatīvas sekas, kā arī tika iegūta pārliecība, ka personas turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus un personām nav nepieciešams piemērot kriminālsodu, līdz ar ko, Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurore Rūta Leišavniece saskatīja likumīgi vieglāko iespēju abus kriminālprocesus izbeigt prokuratūrā, atbrīvojot personas nosacīti no kriminālatbildības. Taču Kriminālprocesa likuma 403.panta otrā daļa nepieļauj šādu kriminālprocesu izbeigšanu prokuratūrā, neceļot tām apsūdzību.

Tādēļ 2021.gada 5.martā prokurore R.Leišavniece pieņēma lēmumus par abu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas un 2021.gada 10.martā likumā noteiktajā kārtībā abām personām uzrādīja un izsniedza lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzības) aizstāvja — zvērināta advokāta Didža Vilemsona klātbūtnē. Pēc iepazīšanās ar apsūdzībām, aizstāvja klātbūtnē apsūdzētie atzina savu vainu un pauda piekrišanu, ka kriminālprocesi tiek izbeigti prokuratūras iestādē. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2021.gada 11.martā abos kriminālprocesos tika pieņemti lēmumi par abu kriminālprocesu izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības, ko apstiprināja amatā augstāks prokurors — Kurzemes tiesas apgabala prokurors Arnis Lecis. Taču abas personas pēc 2021.gada 21.marta TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižeta uz minēto lēmumu izsniegšanu prokuratūrā neieradās, bet gan pēkšņi mainīja savu nostāju, norādot, ka vairs savu vainu neatzīst un kriminālprocesa izbeigšanai prokuratūrā nepiekrīt. Pēc kā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā abos kriminālprocesos pārbaudes laikā pieņemti lēmumi par pirmstiesas izmeklēšanas atjaunošanu.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iepriekšējais oficiālais skaidrojums

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izskatījis Jūsu (turpmāk – iesniedzējs) 2021. gada 26. marta sūdzību par VID vēstulē Nr. VID.4.1/7.3/50 ietverto atteikumu izpildīt iesniedzēja 2021. gada 21. marta informācijas pieprasījumu (turpmāk – informācijas pieprasījums), kurā uzdoti jautājumi saistībā ar interneta vietnē “Delfi.lv” šā gada 21. martā publicēto informāciju “TV3: Tiesās vecākus, kuri nedeklarēja kompensāciju par peldēšanas nodarbībā noslīkušu bērnu”.

Vēlreiz izskatot iesniedzēja informācijas pieprasījumu un izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, informējam.

Atbildot uz iesniedzēja informācijas pieprasījuma 1. un 2. jautājumu – “Kā Jūsu iestāde pamato to, ka pret publikācijā minētajām personām – bojāgājuša bērna vecākiem sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219. panta”, kā arī “Nosauciet VID amatpersonu, kas ir sākusi un virzījusi kriminālprocesu pēc šī panta (vārds, uzvārds, darbavieta – konkrētā prokuratūra)” –, paskaidrojam.

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums atbilstoši savai kompetencei uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.[1]

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2020. gada 27. oktobrī no Valsts policijas saņēma no kriminālprocesa izdalītus materiālus par to, ka divas fiziskās personas 2018. gadā no juridiskās personas ir saņēmušas morālā kaitējuma kompensāciju lielā apmērā un to nav deklarējušas likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 6. pantu, kas nosaka kriminālprocesa obligātumu, 2020. gada 20. novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Izmeklēšanas reģionālās daļas Kurzemes izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs Imants Vinters uzsāka divus atsevišķus kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas.

Atbildot uz informācijas pieprasījuma 2. un 3. jautājumu – “Kādu iemeslu dēļ nolemts sākt kriminālprocesu, kaut arī likums personām dod tiesību deklarācijā sniegto informāciju labot un papildināt līdz 2022. gadam” un “Kādu iemeslu dēļ nolemts sākt kriminālprocesu, kaut arī runa ir par ar nodokļiem neapliekamiem ienākumiem” –, informējam.

Nodokļu maksātāju vispārīgais pienākums ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā likumā “Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā.[2]

Gadījumi un termiņi, kad iesniedzama gada ienākumu deklarācija, ir noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija, kas samaksāta cietušajam par radīto kaitējumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai brīvprātīgi kriminālprocesā.[3]

Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie ienākumi, tostarp ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 4000 euro gadā.[4]

Tādējādi 2018. gada ienākumu deklarācija bija iesniedzama arī tad, ja nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā guvis ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamus ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz 4000 euro gadā.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama VID taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, — no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. VID aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās.[5]

Fiziskajām personām (iekšzemes nodokļu maksātājiem jeb rezidentiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadā gūtajiem ienākumiem bija jāiesniedz līdz 2019. gada 1. jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, līdz 1. jūlijam.

Maksātājam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.[6]

Lai arī likuma “Par iedzīvotāja ienākuma nodokli” 30. panta 6. punkts nosaka nodokļa maksātāja tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, tomēr vienlaikus paskaidrojam, ka gadījumos, ja deklarācijas iesniegšana saistīta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vēlāka labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo statusu.[7]

Tādējādi minētie kriminālprocesi izmeklēti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 6. pantu un attiecīgi, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 401. panta pirmās daļas 1. punktu, 2021. gada 23. februārī nosūtīti Ziemeļkurzemes prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Informējam, ka, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda minētajā likumā paredzētajā kārtībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde nav tiesīga sniegt papildus nekādu informāciju par kriminālprocesiem, kas neatrodas iestādes lietvedībā.

Ņemot vērā, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde nav procesa virzītājs, lūdzam iesniedzēju par interesējošiem papildu jautājumiem vērsties Ziemeļkurzemes prokuratūrā.


[1] Kriminālprocesa likuma 6. pants.

[2] Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punkts.

[3] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 36.2 punkts.

[4] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

[5] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta piektā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

[6] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30. panta 6. punkts.

[7] https://www.la.lv/ka-jebkurs-normals-cilveks-bijis-sokets-generalprokurors-komente-ventspils-peldbaseina-bojagajusa-puisena-vecaku-lietu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...