Mērkaķa ātrumā tiek virzīts apšaubāmais ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kamēr Saeima nav paspējusi reaģēt
PIETIEK25.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Saeima pieprasījusi informāciju, kāpēc par valsts naudu jāiepērk 23 tūkstoši tonnu sāls ceļu kaisīšanai, kamēr noliktavās vēl stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu no iepriekšējās rekordsiltās ziemas, valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs mērkaķa ātrumā jau cenšas noslēgt līgumu.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi pārfotografēta tabula, paklusām jau ir noslēdzies VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) pēkšņais un acīmredzami iepriekš „sarunātais” konkurss par pilnīgi nevajadzīgu 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkumu, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš zināmais - Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade.
Jau rakstīts, ka nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu. Tomēr pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu.
Pirms nedēļas komisijas deputāte, agrākā Finanšu policijas priekšnieka vietniece, atvaļinātā pulkvede Ļubova Švecova rakstīja: “Izpētot izskanošo informāciju par vasarā izsludināto tehniskās sals iepirkumu Latvijas Autoceļu Uzturētāja vajadzībām rudens-ziemas sezonām, saskatīju korupcijas riskus un apšaubāmu valsts līdzekļu izsaimniekošanu. Informācija ir pieprasīta!”
Informācija Saeimā bija jāiesniedz līdz 22. maijam, kas bija piektdiena, taču Pietiek avoti ziņo, ka LAU atbildes vēl nebija iesniegtas līdz pat pirmdienas pusdienlaikam. Iemesls ziņu neiesniegšanai noteiktajā termiņā varētu būt tāds, ka mērkaķa ātrumā tiek steidzināta līguma noslēgšana, lai Saeimu varētu nostādīt fakta priekšā — līgums par piegādi jau noslēgts.
To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts 30 dienas, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.
Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, vinnējis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.
Pietiek jau informēja – ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus. Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Pirms diviem gadiem LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors reģionālajam portālam ValmierasZinas.lv bija teicis tieši pretējo tam, ko LAU dara tagad: “Jo vairāk naudas tiek iztērēts ziemas uzturēšanas darbiem, jo mazāk līdzekļu atliek ceļu uzturēšanai un labošanai vasaras sezonā. [Modernizējot kaisīšanas tehniku, tiek] samazināts sāls daudzums, ko kaisa uz brauktuves. Tādā veidā tiks samazināti izdevumi un kaitējums dabai, ko rada ceļmalās nonākušais sāls.”
Līdz ar to šobrīd R. Nešpora vadībā LAU gatavojas darīt tieši pretējo tam, ko deklarēja iepriekš — cenšas iztērēt vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vasaras remontdarbiem iepirktu sāli, kas gulēs noliktavās gadu, bet varbūt pat divus līdz izlietošanai (pie nosacījuma, ka LAU vispār saglabās savas esošās funkcijas no nākamā gada).
R. Nešpora vadītais LAU tagad rīkojas diametrāli pretēji uzņēmuma padomes priekšsēdētāja (kurš uzrauga uzņēmuma darbu, bet ikdienas norisēs neiejaucas) Ulda Reimaņa pirms mēneša ar gandarījumu rakstītajam, ka tiks intensificēti ceļu remonti tieši lauku apvidos: “Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti [tikai] 22,7 milj. eiro, veidojot ietaupījumu 7,6 milj. apmērā. Kopumā līdzekļi 10,8 milj. eiro apmērā, t.sk. šīs ziemas sezonas ietaupījums un 2018. gada peļņa 3,2 milj. eiro, tiks novirzīti avārijas stāvoklī esošajiem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tādējādi būtiski uzlabojot braukšanas apstākļus un pagarinot autoceļu kalpošanas laiku!”
Avoti:
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
