Meroni bijis spiests pieteikties kā patiesais labuma guvējs jau septiņos Latvijas uzņēmumos
PIETIEK11.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Normatīvo aktu izmaiņas un uzņēmumu likvidēšanas draudi beidzot ir piespieduši Šveices advokātu, arestētās mantas glabātāju Rūdolfu Meroni sākt atklāt savu patieso lomu virknē Latvijas uzņēmumu, - kā rāda Lursoft datu bāze, pašlaik viņam nācies kā patiesajam labuma guvējam reģistrēties jau septiņos uzņēmumos.
Tikai jūlija beigās Meroni kā patiesais labuma guvējs pieteicies AS Kālija parks, taču šajā uzņēmumā viņš nav norādījis kompāniju ķēdi, caur kuru viņam uzņēmumā ir šāds statuss, minot vien „kontroles veids – cits”.
Savukārt kopš jūnija beigām Meroni ir atklājis savu patiesā labuma guvēja statusu attiecībā uz mazākzināmo SIA PMT Balticum, ko viņš kontrolējot, noslēpies aiz Šveicē reģistrētās kompānijas PMT International AG.
Jūnija vidū Šveices advokāts ir oficiāli pieteicies arī kā patiesais labuma guvējs SIA Inter-Rīga, un šajā uzņēmuma kontrole viņam pieder caur Lielbritānijā reģistrēto kompāniju Bureau Projects Ltd.
Tāpat kopš jūnija Meroni ir atklājis, ka viņš caur AS Ventspils tirdzniecības osta ir patiesais labuma guvējs arī AS Baltic Coal Terminal, savukārt kontroli pār Ventspils tirdzniecības ostu viņam nodrošina Nīderlandē reģistrētā kompānija Beleggingsmaatschappij Geit B.V. Interesanti, ka vēl nesen līdz ar šo kompāniju bija minēts arī īpaši „melnajā” ārzonā – Britu Virdžīnu salās reģistrētais ofšors Briskly Limited.
Meroni nācies atklāt arī savu patiesā labuma guvēja statusu SIA Domaines et Chateaux, kas zināma kā valstij piederošās Igates pils kompleksa nomātāja. Šajā gadījumā ķēdīte, aiz kuras noslēpies Meroni, ir garāka – vispirms tā ir Lielbritānijā reģistrētā Domaines et Chateaux, bet aiz tās – vēl arī jau pieminētā Šveices PMT International AG.
Savukārt septītais uzņēmums, kurā Meroni ir bijis spiests atklāt savu patiesā labuma guvēja statusu, ir AS Ventbunkers, - kontroli pār Ventbunkeru Meroni īstenojot caur uzņēmuma akcionāriem YelvertonInvestment B.V. un YelvertonInvestments B.V.
Pietiek jau ir aprakstījis Meroni shēmas, kuru rezultātā Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt akciju „pirkuma” shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus, zaudētājos paliekot Latvijas valstij.
Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novērtējis kā Latvijas valstij nodarītu zaudējumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmērā.
„Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticējuši [A. Lemberga] arestētās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorējuši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzītājai reaģēt uz ziņām par arestētās mantas izšķērdēšanu,” bija teikts uzņēmuma pārstāvja Rīgas apgabaltiesai iesniegtā dokumentā. Nu šis fakts ir guvis apstiprinājumu paša Meroni kā patiesā labuma guvēja oficiālajā statusā.
Pars Termināls dokumentā bija detalizēti aprakstīts, kā Meroni „par pašu arestēto uzņēmumu finanšu līdzekļiem ir iegādājies savā kontrolē 5/7 daļas Ventbunkera”, vispirms sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem panākot, ka AS Latvijas Naftas tranzītu par lētu cenu pārdod Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, bet pēc tam piespiežot saņemto samaksu „pārskaitīt uz no viņa atkarīgu fondu ārvalstīs un no tā - izmaksāt naudu iepriekšējiem Ventbunkera akcionāriem”.
Šīs shēmas rezultātā valstij potenciāli nodarītais zaudējums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmērā, ko Pars Termināls jau 2017. gadā bija aprēķinājis šādi: „Vēl 2015. gadā Ventbunkeram piederošās mantas vērtība bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. Tādējādi tās likvidācijas gadījumā labumu guvējs, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. Līdz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadījumā arī valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”
Jau pērn atklātībā nonāca elektroniskās sarakstes fragmenti, kas lika izdarīt secinājumus, ka prokurors Juris Juriss ir aktīvi „izpalīdzējis” arestētās mantas glabātājam un apsaimniekotājam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem.
Vispirms atklātībā nonāca ziņas, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratūras pārstāvji ir palīdzējuši Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.
Savukārt pēc tam atklātībā nonāca sarakste, kas demonstrēja Meroni apkalpojošā advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ģenerālprokuratūru: piemēram, biroja pārstāve Benita Balana bija informējusi Meroni, ka tieši saskaņā ar Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vēstuli Ģenerālprokuratūras sekretariātā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
