Iesaki rakstu: 
Ir prātam neaptverami raudzīties Šveices jurista Rūdolda Meroni naudas mazgāšanas kompāniju arhitektūrā, skaidri apzinoties, ka to jau ilgus gadus piesedz Latvijas politiķi un Meroni rokaspuiši, kuri apzināti vai neapzināti kļuvuši par šīs arhitektūras skrūvītēm un pakalpiņiem.
Jautājumam par Meroni naudas stipendiātiem, Latvijas politiķiem es pieskaršos intervijā, kas savu dienas gaismu ieraudzīs jau pēc dažām dienām.
Daudzu gadu garumā ir burtiski izzagti vesela virkne Ventspils uzņēmumu. Un lūdzu ņemiet verā, nevis Lembergs ir apzagts, bet gan uzņēmumi, kurā bez Lemberga ir (vai nu jau bija) vēl arī citi akcionāri.
Lembergs sēž cietumā. Es domāju, ka tur būtu jāsēž arī tiem politiķiem un ierēdņiem, kas šīs Meroni shēmas ir pieseguši, ļāvuši naudu "izpumpēt" no uzņēmumiem.
Kā šī nauda tiek izzagta? Pārsvarā ar aizdevumiem par nenormālām summām. Paskatieties Ventspils uzņēmumu bilances. Tur tas viss būs redzams.
Piemēram, sniegšu ieskatu vienā no šādiem aizdevuma līgumiem. 2015.gada aprīlī AS "Ventspils Tirdzniecības osta" padomes priekšsēdētājs ir Rūdolfs Meroni un viens no valdes locekļiem ir Aivars Gobiņš (Meroni runasvīrs Latvijā).
Rūdolfs Meroni AS "Ventspils Tirdzniecības osta" vārdā noslēdz aizdevuma līgumu ar Aivaru Gobiņu par 522 000 EUR aizdevuma izsniegšanu. Tātad, darījums starp saistītām personām par uzņēmuma līdzekļiem. Meroni slēgt šādu darījumu uzņēmuma vārdā bez attiecīga akcionāru sapulces lēmuma nebija tiesīgs.
Aizdevums tiek izsniegts uz 10 gadiem. Aizdevuma izmantošanas mērķis - Libērijas (starp citu, Melnā saraksta valsts) kompānijas "Valera Marine Services Inc." 100% kapitāla daļu iegādei aizdevēja (AS "Ventspils Tirdzniecības osta") interesēs.
Tādā veidā AS "Ventspils Tirdzniecības osta" apliecinājusi, ka caur šo personīgo aizdevumu ieinteresētai personai (valdes loceklim) par 522 000 EUR vēlas iegādāties daļas "melnā saraksta" valsts kompānijā, par kuru internetā ir nulle informācijas, bet kura ļoti kā investīciju objekts ieinteresējusi Ventspils uzņēmumu.
Interese ir tik liela, ka jāiegādājas 100% kapitāldaļu un piedevām tas ir jāizdara caur aizdevumu Aivaram Gobiņam, nevis uzņēmumam tieši nopērkot daļas no to īpašnieka.
Kādēļ? Tādēļ, ka šādā veidā ir iespējams Latvijā neuzrādīt šīs Libērijas kompānijas īpašnieku un 522 000 eiro saņēmēju.
Iepriekš minēto krāpšanu apstiprina arī fakts, ka informācija par Libērijas uzņēmumiem publiski nav pieejama. Darījuma partneri nav iespējams pārbaudīt ne AS "Ventspils Tirdzniecības osta", ne bankai. Šādu darījumu Latvijas bankas uzskatītu par aizdomīgu, BET aizdevuma darījumu starp LV uzņēmumu un LV pilsoni ne. Tātad shēma, kā izkrāpt naudu no uzņēmuma, ir kā uz delnas...
Un šie līdzekļi arī ir izkrāpti. Visticamāk, ka tos saņēmis Libērijas kompānijas īpašnieks, tas pats Rūdolfs Meroni, kas savukārt naudas līdzekļus nodevis Aivaram Gobiņam privātām vajadzībām. Pēc Kriminālprocesa likuma šādas darbības būtu uzskatāmas par krāpšanu lielos apmēros organizētā grupā.
Kāpēc es par šo rakstu? Tāpēc, ka par šo naudu, kuru rupjā veidā izzog no uzņēmumiem (un šis ir tikai viens piemērs), tiek "sponsorēti" Latvijas politiķi jau gadiem!!! Un tas nav viens vai divi.
Meroni sponsorē politiskās partijas caur partiju kasieriem, pelēkiem kardināliem, Saeimas deputātiem. Tiek uzpirkti ierēdņi un lēmumu pieņēmēji.
Mums tikai atliek minēt, kādu mūziku pasūta Meroni. Kas tie par lēmumiem, un kas tie par likumiem, kas tiek tik dāsni atalgoti.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
