Meroni kriminālprocesa izmeklētājai Čuprikai brīnumainā kārtā lietošanā parādījusies jauna automašīna
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šveices jurista Rūdolfa Meroni kriminālprocesa negribīgajai sācējai un izbeidzējai, Valsts policijas galvenajai inspektorei Veronikai Čuprikai, nedeklarējot ne dāvinājuma saņemšanu, ne līzinga līguma slēgšanu, 2019. gadā lietošanā brīnumainā kārtā parādījusies jauna automašīna Toyota Corolla.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā V. Čuprikas valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņa nav bijuši ne deklarējami skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, ne parādi vai izsniegti aizdevumi.
Gada laikā vecākā inspektore atalgojumā saņēmusi 32 195 eiro (pirms nodokļu nomaksas) un vēl 82 eiro „u.c. ienākumus” no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra. Tas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas V. Čuprika atalgojumā varētu būt saņēmusi aptuveni 22 tūkstošus eiro.
Taču, neraugoties uz to, ka policijas izmeklētāja nav deklarējusi nevienu veiktu darījumu, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2019. gadā tie bija 8600 eiro), viņas lietošanā 2019. gadā ir nonākusi jauna, tā paša 2019. gada izlaiduma automašīna Toyota Corolla. Šādas jaunas automašīnas standartcena vislētākajā versijā ir apmēram 17 000 eiro.
Visticamākais, izmeklētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu deklarēt noslēgtu līzinga līgumu, taču ir iespējami arī citi izskaidrojumi. Pietiek jau informēja par to, kā bēdīgi slavenā Ventspils noslīkušā bērna vecāku „nedeklarēto ienākumu” prokurore Rūta Leišavniece nebija publiski deklarējusi automašīnas Toyota Yaris iegādes darījumu, bet prokuratūra secināja, ka viņa, „iespējams, nav ievērojusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteikto valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību”.
Tiesa, R. Leišavnieci sodīt prokuratūra neuzskatīja par iespējamu, jo esot iestājies noilgums. Savukārt V. Čuprika automašīnu lietošanā bez darījuma deklarēšanas ieguvusi tikai 2019. gadā.
Kā jau informēts, izmeklētāja V. Čuprika ir zināma ar to, ka kriminālprocesu saistībā ar R. Meroni iespējamām nelikumīgām darbībām ar „apsaimniekojamo” arestēto mantu sāka tikai pēc stingra prokuratūras norādījuma un tagad, marta beigās to ir paklusām izbeigusi nozieguma sastāva neesamības dēļ.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.