Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neskaitāmas publikācijas un sižeti, norādot uz izšķērdēšanu un piesavināšanos, viens vai vairāki kriminālprocesi, likuma grozīšana un pat jauns ģenerālprokurors, - tas viss bija nepieciešams, lai Rīgas apgabaltiesa vakar beidzot pamanītu acīmredzamo un pieņemtu lēmumu par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabāšanas sakarā ar „aizdomām par negodprātīgu rīcību”. Atklāts gan paliek jautājums, kā tagad notiks pārņemamās mantas inventarizācija un vai ir cerības kaut ko atgūt, ja izrādīsies, ka mantas vērtība „glabāšanas” laikā katastrofāli mazinājusies.

Glabātāju bija iespēja nomainīt jau sen

Rīgas apgabaltiesa skaidro, ka šāda lēmuma pieņemšana tiesvedības laikā kļuvusi iespējama pēc tam, kad pirms pusotra mēneša stājās spēkā izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas nosaka, ka tiesa drīkst pieņemt lēmumu par arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju arī pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas. 

Patiesībā gan jau pirms astoņarpus gadiem Latvijas valstij bija visas iespējas Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros arestēto mantu – lielākoties dažādu pašmāju un ārzonas uzņēmumu kapitāldaļas – un tās apsaimniekošanu uzticēt nevis Ventspils mēra bijušajam juristam, vēlākajam šīs lietas galvenajam lieciniekam R. Meroni, bet gan pašas valsts struktūrai.

2011. gada nogalē Ministru kabinets (MK) pieņēma jaunus noteikumus Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, kuri radīja juridisko bāzi iespējamai arestētās mantas glabātāja un pārvaldītāja nomaiņai. Jaunais regulējums paredzēja, ka arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, glabā Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Valda Dombrovska valdība šos noteikumus pieņēma laikā, kad notika „apvērsums” vienā no Ventspils „atslēgas” tranzītuzņēmumiem – AS Ventbunkers, tam uz brīdi izslīdot no R. Meroni kontroles. Tieši saistībā ar iespējamo nepieciešamību „glābt situāciju” tad arī steidzami tika sameklēts šāds risinājums.

Piesedzēji un „nokušinātāji” augstos amatos

Šajā laikā jau ilgāk nekā trīs gadus spēkā bija Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumi, ar kuriem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts.

Rezultātā kopš 2008. gada spēkā bija – un joprojām ir – mantas arests A. Lemberga un viņa dēla 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks. Šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā uzdeva R. Meroni.

Toreizējais Šveices advokāts iespaidīgo mantu sāka apsaimniekot ar tādu vērienu, ka jau 2009. gadā Ģenerālprokuratūrai pirmoreiz tika lūgts nomainīt R. Meroni arestētās mantas glabātāja statusā. "Sniedzot juridisko palīdzību tieši šajā lietā, es jau 2009. gadā iesniedzu lūgumu nomainīt arestētās mantas glabātāju R. Meroni ar minēto valsts aģentūru,” tagad stāsta zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Taču ne šajā, ne nākamajos līdzīgajos ierosinājumos Ģenerālprokuratūra neieklausījās. R. Meroni acīmredzami izmantoja spēcīgas politiskās aizmugures sniegtus pakalpojumus. Atlika 2011. gada „apvērsumam” beigties, lai pagaistu arī valdības vēlme kaut ko mainīt attiecībā uz arestētās mantas glabāšanu, lai gan nu jau MK noteikumi to ļāva izdarīt.

Turklāt, kad lieta nonāca tiesā, Ģenerālprokuratūra sāka sniegt standarta atbildes – tā vairs nav mūsu atbildība, ar iebildumiem vērsieties tiesā! Iesniegumu autoru sniegtie skaitļi un fakti kļuva aizvien satraucošāki, norādot uz jau acīmredzamu izsaimniekošanu, taču Ģenerālprokuratūra tos ignorēja, un šim piemēram sekoja arī tiesa.

Aizvien trauksmainākas ziņas par izsaimniekošanu

Desmit gadus pēc lēmuma par mantas arestu uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess), kam krimināllietā ir cietušā statuss, Rīgas apgabaltiesai sniedza šādu īsu kopsavilkumu par „glabāšanas” rezultātiem: „Rezultāts uz 2017. gadu ir tāds, ka Ventspils nafta vispār nepieder nevienai no kriminālprocesā iesaistītajām personām, savukārt Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticējuši arestētās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorējuši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzītājai reaģēt uz ziņām par arestētās mantas izšķērdēšanu.”

 „R. Meroni par pašu arestēto uzņēmumu finanšu līdzekļiem ir iegādājies savā kontrolē 5/7 daļas Ventbunkera,” iesniegumā secināja uzņēmums, aprakstot, kā „mantas glabātājs” vispirms Latvijas Naftas tranzītu atbrīvojis „no vienīgās tam piederošās mantas - no Ventspils naftas akcijām”, bet pēc tam piespiedis saņemto samaksu „pārskaitīt uz no viņa atkarīgu fondu ārvalstīs un no tā - izmaksāt naudu iepriekšējiem Ventbunkera akcionāriem”.

Šīs shēmas rezultātā valstij potenciāli nodarītais zaudējums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmērā, ko Pars Termināls aprēķinājis šādi: „Vēl 2015. gadā Ventbunkeram piederošās mantas vērtība bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. Tādējādi tās likvidācijas gadījumā labumu guvējs, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. Līdz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadījumā arī valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Taču nu šī nauda ir „aizpeldējusi”. „Arestētās mantas glabātāja ārvalstnieka R. Meroni aktīvas prettiesiskas rīcības dēļ, kas bija iespējama ilgstošas, mērķtiecīgas un saskaņotas trīs tiesnešu - Geimana, Kuzmanes un Jansones - bezdarbības un rupju noteikto normatīvo aktu neievērošanas dēļ, vai nu valsts interesēm, vai citu personu interesēm jau ir nodarīts zaudējums vismaz 50 000 000 eiro apmērā!” konstatēts Pars Termināla iesniegumā, kurā minētos faktus pēc būtības tā arī neizvērtēja ne tiesa, ne prokuratūra.

Iecietības beigas

Taču ar to „apsaimniekošana” nav aprobežojusies, - medijos aizvadītajos gados ir publicēta apjomīga informācija gan par Šveices advokāta izšķērdīgo dzīvesveidu, gan par iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem, gan aizraušanos ar helikopteriem un vīna dārziem. Tomēr ne prokuratūra, ne tiesa uz šiem faktiem nav reaģējusi.

„No 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” – tā vēl šogad unisonā ar līdzšinējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru paziņoja prokurors Juris Juriss, par kura – un arī SAB - darbībām tiesas apiešanā, ļaujot R. Meroni īstenot shēmu ar Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, melnu ēnu ir metusi pērn un šogad publicēta elektroniskā pasta sarakste.

Pirmais vadzis lūza tikai šā gada sākumā, un šis notikums saistīts ar to, ka tālajā 2007. gada 19. decembrī R. Meroni bija parakstījies ne tikai par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, bet arī par to, ka ticis informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Pērnruden atklājās, ka tieši šī R. Meroni pilnvarojuma laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt viņš ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Kas novērtēs un piedzīs zaudējumus

Šie dati atklātībā būtu nonākuši jau pirms divarpus gadiem, kad vajadzēja publiskot Latvijas Naftas tranzīta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizējās Valsts ieņēmumu dienesta vadības neikdienišķā iecietība pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri likuma prasību iesniegt gada pārskatus vienkārši ignorēja.

Taču, mainoties politisko spēku samēram, šī iecietība beidzās, un sekoja arī Ģenerālprokuratūras noskaņas maiņa: sākotnēji Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes inspektore Veronika Čuprika pagājušā gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, taču pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma lēmums tika atcelts un kriminālprocess sākts.

Savukārt vakar šīs „noskaņas maiņas” ietvaros sperts nākamais solis – ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu R. Meroni atcelts no arestētās mantas glabāšanas. „Manā zvērināta advokāta praksē šis ir visu laiku ilgākais lūgums, ko tiesa beidzot ievērojusi!” puspajokam saka advokāts A. Alliks.

Tikmēr atklāts paliek jautājums, cik kvalificēti būs jaunie mantas glabātāji –  Nodrošinājuma valsts aģentūra, kurai faktiski nav „sarežģītu” aktīvu apsaimniekošanas pieredzes. Vēl svarīgāk ir tas, kādā veidā notiks inventarizācija, lai salīdzinātu, kā mantas vērtība ir mainījusies, un kas un kā lems par, iespējams, desmitu vai pat simtu miljonu piedziņu un vainīgo saukšanu pie atbildības, ja izrādīsies, ka glabāšana un apsaimniekošana patiesībā bijusi izsaimniekošana ar mērķi pildīt tikai apsaimniekotāja un tā līdzgaitnieku kabatas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...