Mēs, "Progresīvo" vadoņi, centīsimies gan zivtiņu apēst, gan uz ... uzsēsties
Andris Šuvajevs24.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partija kategoriski norobežojas no nostājas, kas Izraēlu pielīdzina Krievijai. Šādi izteikumi un salīdzinājumi nav pieņemami. Šobrīd ir nepieciešams de-eskalēt militāro konfliktu, lai novērstu vēl vairāk civiliedzīvotāju nāves. „Progresīvo” pozīcija ir nemainīga.
Partija “Progresīvie” iestājas par tādu Izraēlas valdības un palestīniešu konflikta risinājumu, kas būtu gan taisnīgs no abu tautu viedokļa, gan nodrošinātu ilgtermiņa mieru reģionā. Partijas ieskatā šāds risinājums ir iespējamais, vienīgi respektējot abu tautu tiesības uz pašnoteikšanos, valstiskumu un drošību, tāpēc iestājas par tā dēvēto “divu valstu risinājumu” atbilstoši 1993. gada Oslo vienošanās principiem un ievērojot 1967. gadā pamiera ietvaros nospraustās robežlīnijas.
“Progresīvie” nosoda gan Izraēlas īstenoto palestīniešu teritoriju ilgstošo okupāciju, gan sistemātisko palestīniešu cilvēktiesību neievērošanu, gan arī nelikumīgo apmetņu būvniecības pieļaušanu okupētajās teritorijās Rietumkrastā. Vienlaikus “Progresīvie” arī nosoda teroraktus, kas ir bijuši vērsti pret Izraēlas civiliedzīvotājiem, un radikālo palestīniešu pretošanos Izraēlas valstiskuma atzīšanai.
Pozīcija ir saskaņā ar politiskās partijas “Progresīvie” (turpmāk ̶ partija) vērtībām un progresīvu politiku. Šī pozīcija ir saskaņā ar 2022. gadā pieņemto partijas programmas “Aizstāvam Nākotni!” 4.1. punktu, kas skaidri nostāda, ka partija iestājas par starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību:
„“Progresīvie” aizstāvēs starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību kā priekšnosacījumu Latvijas valstiskumam un ekonomiskās attīstības ilgtspējai.”
Iestāšanās par t.s. divu valstu risinājumu atbilst starptautiskajām likumu normām un stiprina starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību. Arī mēs Latvijā atjaunojām mūsu neatkarību daļēji pateicoties starptautiskajām normām, kas neatzina nelegālu PSRS okupāciju.
Pievienojamies mūsu Eiropas sadarbības partneru Eiropas Zaļās partijas (turpmāk ̶ EZP) politiskajai pozīcijai attiecībā pret Izraēlas un Palestīnas konfliktu. 2020. gada 8. jūlija Eiropas Parlamenta EZP/”Eiropas Brīvā alianse” frakcijas pozīcija:
“Mūsu kā Zaļo principi šā konflikta risināšanā balstās uz mūsu apņemšanos ievērot starptautiskos likumus un uz dzīvotspējīgu divu valstu risinājumu, tostarp Palestīnas neatkarības centienu īstenošanu, Izraēlas un Palestīnas drošību, kā arī taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, mieru un drošību visā reģionā. (..) Mēs vēlamies miermīlīgu risinājumu, kas balstīts uz divpusēju vienošanos ar starptautiskām garantijām, atzīstot pašnoteikšanos gan ebreju tautai, gan palestīniešu tautai, kā arī miermīlīgu līdzāspastāvēšanu. Mēs noraidām jebkādu politiku, kas nostiprina dubultstandartus vai diskrimināciju.”
Pozīcija atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk ̶ ANO) rezolūcijām, Eiropas Savienības (turpmāk ̶ ES) un Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk ̶ ASV) pozīcijām attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu. 1947. gadā ANO pieņēma rezolūciju 181 (II), kas noteica, ka jātiek izveidotām divām valstīm tā laika Britu kontrolētajā Palestīnas mandātā: viena ebreju tautai un viena palestīniešu arābu tautai. 1974. gadā ANO pieņēma rezolūciju 3236 (XXIX), kas atkārtoti apstiprināja palestīniešu neatņemamās tiesības uz pašnoteikšanos, nacionālo neatkarību un suverenitāti, kā arī palestīniešu tiesības atgriezties savās mājās un īpašumos. ES uzstāj, ka ES iestājās par diplomātisku risinājumu konfliktam. 2021. gadā ES publicētājā pozīcijā par miera procesu starp Izraēlu un palestīniešiem skaidri iestājas par t.s. divu valstu risinājumu, nosoda Izraēlas apmetņu būvēšanu okupētajā Rietumkrastā un uzstāj uz miera sarunām starp abām pusēm:
“Mūsuprāt, vienīgais veids, kā atrisināt konfliktu, ir vienošanās, kas izbeidz 1967. gadā sākto okupāciju, izbeidz visas pretenzijas un piepilda abu pušu vēlmes. Viena valsts realitāte nebūtu savienojama ar šīm vēlmēm. (..) ES uzskata, ka topošajai Palestīnas valstij būs vajadzīgas drošas un atzītas robežas. To pamatā vajadzētu būt [Izraēlas] okupācijas 1967. gadā okupētājās teritorijās izbeigšanu ar iespējamām nelielām izmaiņām, par kurām vajadzības gadījumā savstarpēji vienojas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijām 242, 338, 1397, 1402 un 1515 un Madrides procesa principiem. (..) ES uzskata, ka apmetņu celtniecība jebkur okupētajā Palestīnas teritorijā, tostarp Austrumjeruzalemē, ir nelikumīga saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, rada šķērsli mieram un draud padarīt neiespējamu divu valstu risinājumu. (..) ES nosoda visus vardarbības aktus, kuri kavē virzību uz mieru. ES atzīst Izraēlas tiesības aizsargāt savus pilsoņus no uzbrukumiem un uzsver, ka Izraēlas valdībai, izmantojot šīs tiesības, jārīkojas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.”
Divu valstu risinājums ir ilgstoša ASV valdības pozīcija attiecībā uz Izraēlas un Palestīnas konfliktu.
Divu valsts risinājums balstās t. s. “Oslo vienošanās”, kas ir divas pieņemtās vienošanās starp Izraēlu un Palestīnas Atbrīvošanas Organizāciju (PLO) par diplomātisku risinājumu konfliktam. Iestājamies par miera procesu atsākšanu starp Izraēlu un palestīniešu pārstāvjiem. Uzskatām, ka ES ir jāveicina miera procesa atsākšanu un jāpiedalās potenciālajās miera sarunās.
Iestājamies par Eiropas Savienības Palestīnas valstiskuma de iure atzīšanu. Aicinām ES dalībvalstis atzīt de iure Palestīnas valstiskumu un pieņemt kopēju ES politiku Palestīnas valstiskuma de facto nostiprināšanā.
Aicinām ES noteikt nosacījumus un prasības attiecībā uz ofensīvo ieroču eksportu uz Izraēlu. Izraēlai ir jāievēro starptautiskās normas un likumus savā militarājā politikā, lai varētu saņemt un iepirkt ieročus no ES valstīm.
Ņemot vērā konflikta sarežģīto vēsturi un līdzšinējo lielo upuru skaitu, nepieciešams steidzami rast risinājumu, kas nodrošina mieru un iespēju abu valstu civiliedzīvotājiem dzīvot bez bailēm par terorismu un vardarbību. Lai panāktu mieru, respektējot gan izraēliešu, gan palestīniešu tiesības uz savu valsti un drošību, un izbeigtu vardarbības ciklu, ir nepieciešama virzība uz t. s. divu valstu risinājumu.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
