Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”
Sabiedrības integrācijas fonds05.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Re:Baltica projekta pieteikums tika iesniegts un apstiprināts 2023.gadā Latvijas valsts budžeta finansētā MAF programmas "Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" atklātā projektu pieteikumu konkursā. Konkursa nolikuma 1.2. punkts noteic, ka Programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Latvijas Republikas Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.
Re:Baltica projekta "Šķelšanās" ietvarā nofilmēja četru dokumentālo sēriju ciklu, parādot valsts valodas nezināšanas vai nelietošanas ietekmi uz Latvijā dzīvojošo krievu piederības sajūtu Latvijas valstij, kas "Latvijas jau tā ne vienotajā sabiedrībā ir attīstījusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā".
Padome konstatēja, ka Fonda lēmums piemērot Re:Baltica projektam "Šķelšanās" izmaksu korekciju 35 757,05 euro apmērā bija balstīts uz argumentu, ka dokumentālo sēriju cikls daļēji īstenots svešvalodā (izmantota subtitrēšanas tulkošanas metode). Padome secināja, ka MAF programmas konkursa nolikums skaidri nenoteica, ka projektu īstenotājiem ir pienākums nodrošināt raidījumu fragmentu tulkojumus valsts valodā tikai dublējot vai ieskaņojot.
Ņemot vērā minētos aspektus un analizējot projekta "Šķelšanās" saturisko nozīmi kontekstā ar Latvijas normatīvo regulējumu un vispārējiem tiesību principiem, Fonda padomei nav pamata atzīt, ka Projektā nebūtu sasniegti visi plānotie rezultāti. Padome secināja, ka Projektā veidotajās dokumentālajās sērijās iekļauto fragmentu svešvalodā tulkošana valsts valodā ar subtitriem, nevis dublējot vai ieskaņojot, konkrētajā gadījumā nevar būt par vienīgo pamatu finanšu korekcijas piemērošanai un izmaksu neattiecināšanai. Papildus Padome savā lēmumā uzsver, ka Latvijas sabiedrības saliedēšanas procesā latviešu valodai kā valsts valodai ir būtiska loma, un ka tās lietojuma sašaurināšanās ir uzskatāma par Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.
Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400, no tiem ap 100 Mediju atbalsta programmā (MAF). MAF Fonds administrē kopš 2018.gada, un šo gadu laikā ir regulāri strādāts pie dažādiem uzlabojumiem, atvieglojot visu projektu īstenošanas ciklu no pieteikuma līdz noslēguma atskaitei. Pamatā MAF paredz atbalstu medijiem nacionāla mēroga sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, kā arī reģionālo un diasporas mediju projektu īstenošanai. Tāpat reaģējot uz aktuālo situāciju pēdējos gados ir pielāgoti konkursi Latgales medijiem un Covid-19 krīzes mazināšanai, kuros medijiem bija iespējams iegūt finansējumu arī satura veidošanai mazākumtautību valodās.
* Sabiedrības integrācijas fonda padome:
|
Padomes priekšsēdētājs |
||
|
1. |
Karina Ploka |
Fonda padomes priekšsēdētāja |
|
Padomes locekļi |
||
|
2. |
Agnese Lāce |
kultūras ministre |
|
3. |
Inga Bērziņa |
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre |
|
4. |
Inese Lībiņa-Egnere |
tieslietu ministre |
|
5. |
Uldis Augulis |
labklājības ministrs |
|
6. |
Anda Čakša |
izglītības un zinātnes ministre |
|
7. |
Linda Jākobsone-Gavala |
biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle |
|
8. |
Dace Šulmane |
biedrības “Rīgas vācu kultūras biedrība" valdes priekšsēdētāja |
|
9 |
Liene Reine-Miteva |
biedrības “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” padomes locekle |
|
10. |
Daiga Sproģe |
biedrības“Latvijas Mediju ētikas padome” pārstāve |
|
Padomes locekļu aizvietotāji |
||
|
Lauma Paegļkalna |
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre |
|
|
Silvija Amatniece |
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre |
|
|
Edvīns Balševics |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs |
|
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
