Mēs, sarkanā progresīvo sērga, ierosinām ieviest gaļas nodokli!

Tādējādi veidojas izkropļota pārtikas sistēma, kas veicina nevienlīdzību sabiedrībā un neilgtspējīgu, dabu degradējošu, klimatu mainošu un sabiedrības veselību apdraudošu dzīvesveidu. Šāda situācija ir pretrunā ar Latvijas saistībām bioloģiskās daudzveidības, ilgtspējīgas attīstības un klimata jomās.

Bonnas Universitātes pētnieki atklājuši, ka gaļas patēriņš būtu jāsamazina vismaz par 75%, lai pārtikas sistēma neapdraudētu bioloģisko daudzveidību un neradītu klimata pārmaiņas (Bonnas Universitāte, 2022.). Šādas izmaiņas nevar panākt tikai ar informēšanas kampaņām. Nepieciešams ieviest ekonomiskus stimulus – nodokli, lai rosinātu sabiedrību izvēlēties videi, klimatam un veselībai draudzīgāku pārtiku. Tāpēc aicinām jūs parakstīt diferencēta dabas resursu gaļas nodokļa ieviešanas iniciatīvu platformā manabalss.lv.

Līdzīgs dabas resursu nodoklis būtu jāievieš arī citiem pārtikas produktiem, piemēram, pienam un olām. Taču šoreiz fokuss ir uz gaļas patēriņu, jo tam starp pārtikas produktiem ir lielākā negatīvā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām. Diskusija par gaļas nodokli būtu labs katalizators plašākai diskusijai par pārtikas sistēmas attiecībām ar bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, klimata pārmaiņām, vides piesārņojumu, ētikas izaicinājumiem un sabiedrības veselības riskiem.

Pieaugošais gaļas patēriņš ir kritiska problēma – tā dēļ tiek iznīcinātas savvaļas sugas, veicinātas klimata pārmaiņas, piesārņota vide un radīti būtiski veselības riski.

Globālais gaļas patēriņš ir dramatiski pieaudzis: pēdējo 60 gadu laikā tas palielinājies gandrīz piecas reizes – no 71 miljona tonnu 1961. gadā līdz 340 miljoniem tonnu 2021. gadā (FAO, 2021.; "Redefine Meat", 2021.). Šo pieaugumu veicinājis gan iedzīvotāju skaita pieaugums par 2,5 reizēm, gan vidējā individuālā patēriņa gandrīz divkāršošanās – no 24,2 kg līdz 41,1 kg gadā (FAO, 2021.). Prognozes liecina, ka nākamajos 30 gados šī tendence turpināsies, gaļas patēriņam kopumā palielinoties par 67% un sasniedzot 570 miljonus tonnu gadā jeb 58 kg uz vienu pasaules iedzīvotāju līdz 2050. gadam ("Redefine Meat", 2021.; autoru aprēķini). Latvijā gaļas patēriņš būtiski pārsniedz pasaules vidējo rādītāju, sasniedzot 68,7 kg uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā, kas ir par 60% vairāk nekā vidēji pasaulē (CSP, 2023.; FAO, 2021.).

Šis pieaugošais gaļas patēriņš rada nopietnus draudus mūsu planētai un sabiedrībai, ko apliecina vairāki būtiski aspekti:

Bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana un biotopu zaudēšana: mēs šobrīd piedzīvojam sesto masveida sugu izmiršanas vilni (IPBES, 2019.), ko veicina lopkopība. Tā samazina savvaļas dzīvotnes, aizņemot milzīgas teritorijas ganībām un lopbarības audzēšanai (piemēram, 80% Amazones mežu – WWF), globāli aizņemot ap 50% apdzīvojamās sauszemes ("Our World in Data", 2019.). Latvijā saglabājušies mazāk nekā 0,9% dabisko zālāju ("LatViaNature", 2022.), kas būtiski ietekmē putnu populācijas.

Klimata pārmaiņu veicināšana: liellopu audzēšana prasa plašas zemes platības un rada spēcīgas SEG (metāns: 28x CO₂ (IPCC, 2021.), slāpekļa oksīds: 270x CO₂ (FAO, 2024.)), kas to padara par neilgtspējīga uztura sastāvdaļu. Lauksaimniecība rada 34% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, pārsvarā no lopkopības ("Crippa et al.", 2021.). Liellopu gaļas oglekļa pēdas ir ievērojami lielākas nekā augu valsts pārtikas (1 kg liellopu gaļas rada 60 kg CO₂ ekvivalenta, lēcas – 0,9 kg – "Our World in Data").

Vides piesārņojums: lopkopība būtiski ietekmē ūdeņu un augsnes kvalitāti, radot slāpekļa un fosfora piesārņojumu. Globāli lopkopība ir viens no lielākajiem slāpekļa emisiju avotiem, veidojot "mirušās zonas" okeānos (FAO, 2006). Latvijā lauksaimniecība ir nozīmīgs nitrātu piesārņojuma avots ūdeņos (LVĢMC, 2023).

Nopietni veselības riski: gaļas, īpaši sarkanās un pārstrādātās, patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku (PVO klasificē kā kancerogēnu vai iespējami kancerogēnu). Pētījumi liecina, ka pat neliels ikdienas patēriņš palielina vēža, sirds un asinsvadu slimību, mirstības un 2. tipa diabēta risku ("Farvid et al.", 2021.). Latvijā 2019. gadā 6600 nāves gadījumu bija saistīti ar nepietiekamu augļu/dārzeņu lietošanu (OECD, 2023). Pārmērīga antibiotiku lietošana lopkopībā veicina antibiotiku rezistenci, kas Eiropā izraisa vairāk nekā 33 000 nāves gadījumu gadā ("Cassini et al.", 2019).

Ētikas dilemmas un industriālā nogalināšana: mūsdienu gaļas ražošana balstās uz industriālu dzīvnieku audzēšanu un masveida nogalināšanu, radot nopietnas ētiskas dilemmas. Miljardiem jutīgu būtņu tiek turētas necilvēcīgos apstākļos pirms to nonāvēšanas, ignorējot dzīvnieku tiesības.

Šie draudi norāda uz steidzamo nepieciešamību risināt gaļas patēriņa jautājumu gan globālā, gan nacionālā līmenī. Mēs uzskatām, ka šo problēmu sakne ir tā, ka šobrīd gaļas produktu tirgus cenas neatspoguļo to patiesās izmaksas sabiedrībai un videi. Tiek ignorētas tā sauktās slēptās izmaksas, kas ietver bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, SEG emisijas, kā arī ūdens, augsnes un gaisa piesārņojumu.

Patiesās izmaksas ir plašākas par ekonomiskajām, ietverot arī ievērojamus vides un sociālos aspektus, kas saistīti ar produkta ražošanu un pārdošanu. Tā rezultātā gaļas patērētāji gūst labumu uz vides un sabiedrības kopīgā rēķina. Ja vides izmaksas tiktu iekļautas pārtikas cenās, liellopu gaļas cena varētu pieaugt pat par 146% (Augsburgas Universitāte, 2020.). Ilgtspējīgam dzīvesveidam ir nepieciešams, lai cenas atspoguļotu to reālo ietekmi – gan uz vidi, gan uz sabiedrību. Turklāt pētījumi ("Berland & Leroutier", 2025.) rāda, ka gaļu būtiski vairāk patērē vīrieši, kas nozīmē, ka esošā cenu struktūra netieši pastiprina dzimumu nevienlīdzību – gan vides sloga, gan veselības seku ziņā.

Gaļas produktu tirgus cenas, kas neatspoguļo to patieso ietekmi uz vidi un sabiedrību, rada pretrunu ar starptautiskajām un nacionālajām saistībām. Parīzes nolīgums, kura mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu, tiek apdraudēts, jo lopkopības radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas netiek iekļautas produktu cenās un pat tiek subsidētas, ignorējot fundamentālo "piesārņotājs maksā" principu. Tas mazina gan ekonomisko motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākas alternatīvas, gan iespēju patērētājiem pieņemt informācijā balstītus lēmumus.

Līdzīgi, lai gan ES Klimata mērķi un Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam paredz ambiciozu pāreju uz klimatam un dabai draudzīgu ekonomiku, dzīvnieku izcelsmes produktu cenu subsidēšana un ietekmes neiekļaušana kavē bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un emisiju samazināšanu. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" un Dabas resursu nodokļa likums uzsver nepieciešamību saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un piesārņotājiem segt izmaksas, taču pašreizējā sistēma, subsidējot piesārņojošus lauksaimniecības produktus, rada sistēmisku pretrunu starp mērķiem un praksi, mazinot bioloģiskās daudzveidības, klimata un vides politikas efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos.

Pastāv acīmredzama divkosība tajā, kā mēs apliekam ar nodokļiem degvielu un kā atbalstām gaļas ražošanu, neskatoties uz to līdzīgo ietekmi uz vidi. Gan degvielas patēriņš, gan lopkopība būtiski apdraud dabu un veicina klimata pārmaiņas. Ir absurdi, ka degvielai tiek piemēroti patēriņa nodokļi, piemēram, akcīzes nodoklis, kamēr intensīvā lopkopība joprojām saņem ievērojamas subsīdijas. Šī nesaprotamā un divkosīgā pieeja nevar būt ilgtermiņā ilgtspējīga, jo veicina destruktīvus patēriņa paradumus un mazina motivāciju meklēt videi draudzīgākus risinājumus.

Risinājums: diferencēts dabas resursu nodoklis gaļas patēriņam

Lai novērstu pašreizējo gaļas produktu cenu neatbilstību to reālajai ietekmei uz vidi un sabiedrības veselību, mēs ierosinām ieviest diferencētu dabas resursu nodokli. Šis nodoklis tiks skaidri norādīts pirkuma brīdī un iekļauts produkta galīgajā cenā, tādējādi padarot atbildīgu un ilgtspējīgu produktu izvēli pieejamāku un saprotamāku ikvienam patērētājam. Nodokļa apmērs katram produktam tiks noteikts, ņemot vērā tā ietekmi uz vidi (SEG emisijas, ūdens un zemes patēriņš) un sabiedrības veselību.

Nodokļa aprēķins balstīsies uz vairākiem būtiskiem faktoriem, kas atspoguļo produkta ražošanas ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Tiks ņemtas vērā SEG emisijas, kas saistītas ar dzīvnieku audzēšanu un citiem ražošanas posmiem, kā arī ūdens patēriņš, zemes izmantošana un zaudētie dabas pakalpojumi bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rezultātā. Papildus tiešajiem vides aspektiem aprēķinā tiks iekļautas arī veselības sistēmas izmaksas, ko rada ar uzturu saistītas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu saslimšanas vai dažādi vēža veidi, kuru izplatību ietekmē pārmērīgs dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš.

Nodokļa aprēķinā tiks iekļautas arī netiešās izmaksas – tostarp ietekme, ko rada ražošanas ķēdes, transports un produkta apstrāde, nodrošinot visaptverošu un taisnīgu izmaksu atspoguļojumu. Nodokļa aprēķins balstīsies uz uzticamiem datiem no Eiropas un Latvijas institūcijām, piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra. Aprēķinu metodika tiks regulāri pārskatīta, pielāgojot to jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un rādītājiem. Nodokļa mērķis ir izveidot datos balstītu, caurskatāmu un taisnīgu sistēmu, kas ļauj tieši sasaistīt konkrētu produktu ar tā radītajām izmaksām videi un sabiedrībai, tostarp veselības aprūpei. Šāda pieeja atbilst aprites ekonomikas principiem un veicina atbildīgāku ražošanu un patēriņu.

Produkti tiks iedalīti četrās kategorijās atkarībā no to vidējām dabas resursu izmaksām:

Ļoti augstas dabas resursu izmaksas – liellopu un pārstrādāta gaļa: liellopu audzēšana prasa lielas zemes platības, daudz ūdens, rada ievērojamas SEG emisijas un sabiedrības veselības riskus. Šiem produktiem paredzēta augstākā nodokļa likme.

Augstas dabas resursu izmaksas – cūkgaļa, pārzvejotu sugu zivis, mājdzīvnieku barība un akvakultūra. Cūkgaļas ražošana ietver ievērojamu ūdens un zemes patēriņu. Pārzveja apdraud okeānu bioloģisko daudzveidību.

Vidējas dabas resursu izmaksas – putnu gaļa, pārstrādāti zivju produkti un barība: putnu audzēšana un pārstrādāti zivju produkti no ilgtspējīgām zvejām rada mazāku ietekmi nekā cūkgaļas vai liellopu gaļas ražošana.

Zemas dabas resursu izmaksas – ilgtspējīga zivsaimniecība, liellopu, aitu un kazu gaļa, kas tiek audzēta, uzturot ilggadīgos zālājus un aizsargājamos biotopus.

Fiksētas nodokļa likmes (eiro/kg) atspoguļos katras kategorijas vidējās dabas resursu izmaksas. Produktiem ar lielāku dabas resursu slogu tiks piemērotas augstākas likmes, savukārt ilgtspējīgākām alternatīvām – zemākas likmes vai pat nodokļa atvieglojumi.

Nodoklis tiks automātiski iekļauts produkta cenā, nodrošinot, ka patērētājam nav jāveic papildu maksājumi vai aprēķini, – veikala plaukta cena būs gala cena ar jau iekļautu nodokli. Tas garantēs caurskatāmību un vienkāršos sistēmas piemērošanu. Papildus tam uz produkta iepakojuma būs skaidrs marķējums (simbols vai krāsa), kas norādīs tā vides ietekmes kategoriju – no zemas līdz ļoti augstai –, palīdzot patērētājiem ātrāk izdarīt informācijā balstītu izvēli.

Visi iegūtie nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti mērķtiecīgiem vides pasākumiem: bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai, SEG emisiju samazināšanai, ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstam un veselības aprūpes uzlabošanai. Tādējādi nodoklis kalpos kā efektīvs rīks sabiedrības kopējās labklājības uzlabošanai. Nodokļa administrācija tiks uzticēta esošajām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, un datu pārbaudi atvieglos produktu izcelsmes uzraudzības sistēmas un sertifikācija. Šāda pieeja nodrošinās efektīvu un uzticamu sistēmas darbību.

Ārvalstu piemēri: diskusiju sākums par gaļas nodokļa ieviešanu

Daudzviet pasaulē jau tiek apsvērti risinājumi, lai mazinātu gaļas ražošanas negatīvo ietekmi. Šeit ir daži nozīmīgākie piemēri:

Vācija: Vācijas valdība apsver nodokļa ieviešanu gaļas produktiem, potenciāli sākot ar cūkgaļu un pakāpeniski paplašinot uz liellopu gaļu. Šī iniciatīva, ko atbalsta Zaļā partija, mērķē uz dzīvnieku labturības finansēšanu, ar gaļas patēriņu saistīto veselības problēmu risināšanu un lopkopības ietekmes uz vidi mazināšanu.

Zviedrija: Zviedrijas valdība jau 2013. gadā apsprieda plānu ieviest gaļas nodokli, taču toreiz tas nebija sekmīgs. Diskusijas tika atsāktas 2016. gadā, kad interesi par šo koncepciju atjaunoja vides kampaņas grupas "Swedish Food and Environment Information" (SMMI) petīcija, kas savākusi vairāk nekā 7000 parakstu.

Nīderlande: Nīderlandes valdība 2021. gada 22. aprīlī plānoja ierosināt "gaļas nodokli". Šis priekšlikums, ko 2021. gada 5. februārī apsprieda arī Eiropas Parlamentā, balstījās uz "True Animal Protein Price (TAPP) Collective" ziņojumu. TAPP koalīcija ierosināja paaugstinātu nodokli gaļai (daži ieteica līdz pat 30% pieaugumu), lai samazinātu PVN svaigiem produktiem un radītu aplēsto 32,2 miljardu eiro ikgadējo fondu ES dalībvalstīs 10 gadu laikā ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu atbalstam.

Jaunzēlande: 2022. gadā Jaunzēlandes iepriekšējā Leiboristu partijas valdība ierosināja "atgāzu nodokli" lopiem (pazīstamu kā "burp tax" jeb "atgāzu nodoklis"). Šis nodoklis tika izstrādāts, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no valsts aitām un liellopiem, kas veido gandrīz pusi no Jaunzēlandes kopējām emisijām.

Lai arī daudzas no šīm iniciatīvām ir apstājušās vai iepauzētas, šie piemēri ilustrē pieaugošo interesi par gaļas nodokļa ieviešanu dažādās pasaules valstīs. Mūsuprāt, tas ir tikai laika jautājums (iespējams, 10–15 gadi), kad šādi nodokļi tiks ieviesti ES valstīs.

Ieguvumi: ilgtspējīgāks un veselīgāks dzīvesveids

Diferencēta dabas resursu nodokļa ieviešana sniegtu plašus ieguvumus, veicinot zaļāku, ekonomiski labāk attīstītu un veselīgāku Latviju:

Vides saglabāšana un klimata mērķu sasniegšana: atbildīgāks patēriņš samazinās pieprasījumu pēc produktiem, kuru ražošana visvairāk ietekmē biotopus un veicina sugu izzušanu. Tas palīdzēs saglabāt bioloģisko daudzveidību un dabiskos biotopus. Samazinoties pieprasījumam pēc resursu intensīviem un augstas ietekmes produktiem, mazināsies arī ar tiem saistītās SEG emisijas, nodrošinot resursu efektīvāku izmantošanu un palīdzot Latvijai sasniegt savus klimata mērķus saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ES stratēģiju.

Sabiedrības veselības uzlabošana: gaļas nodoklis veicinās veselīgākus uztura paradumus, samazinot pārmērīgu gaļas patēriņu un palielinot augļu un dārzeņu lietošanu. Tas palīdzēs mazināt ar uzturu saistītos nāves gadījumus un būtiski samazinās tādu slimību risku kā sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa diabēts un dažādi vēža veidi. Samazinoties intensīvi audzētas gaļas patēriņam, mazināsies arī antibiotiku lietošana lopkopībā, palīdzot saglabāt to efektivitāti. Ilgtermiņā tas samazinās slogu uz veselības aprūpes sistēmu un veicinās produktīvāku un veselīgāku darbaspēku.

Ekonomiskā attīstība un taisnīgums: gaļas nodoklis veicinās ilgtspējīgu patēriņu un palielinās pārtikas sistēmas caurskatāmību, jo patērētāji redzēs produkta cenā iekļautās ekoloģiskās izmaksas un veiks apzinātākas izvēles. Tas stimulēs ilgtspējīgu biznesu un inovācijas pārtikas ražošanas un pārstrādes sektorā, radot pieprasījumu pēc videi draudzīgiem produktiem un atbalstot vietējos bioloģiskos ražotājus. Nodokļa ieņēmumus varēs novirzīt sabiedrības labā, piemēram, atbalstot ilgtspējīgu lauksaimniecību, dabas resursu atjaunošanu, veselības uzlabošanas programmas un sociālos mērķus, tādējādi palielinot sociālo taisnīgumu. Nodoklis arī mazinās pārtikas atkritumu apjomu, veicinot apdomīgākus pirkumus.

Šo iniciatīvu atklāsim ar performanci "Animal hour / An Expanded Lecture with Interspecies Empathy Training: Understanding the 6th Mass Extinction" Rīgas performaču festivālā "STARPTELPA 2025" jau šosestdien, 31. maijā, plkst. 21.40 K.K. fon Stricka villā. Performanci veido Sandris Mūriņš, Kati Dudeja, Santa Igaune un Elias Dzimoloks.

Papildu informāciju par iniciatīvu "Par gaļas nodokļa ieviešanu" varat atrast vietnē manabalss.lv, iniciatīvas Facebook lapā un iniciatīvas paplašinātā prezentācijā.

Atsauces:

Berland O, Leroutier M (2025) The gender gap in carbon footprints: determinants and implications. Grantham Research Institute on Climate Change and the Environment Working Paper 424. London: London School of Economics and Political Science

Cassini, A., Högberg, L. D., Plachouras, D., Quattrocchi, A., Hoxha, A., Simonsen, G. S., ... & ECDC. (2019). Attributable deaths and disability-adjusted life-years caused by infections with antibiotic-resistant bacteria in the EU and the European Economic Area in 2015: a population-level modelling analysis. The Lancet Infectious Diseases, 19(1), 56-66. https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(18)30605-4/fulltext

Crippa, M., Solazzo, E., Guizzardi, D. et al. (2021). Food systems are responsible for a third of global anthropogenic GHG emissions. Nature Food. https://www.nature.com/articles/s43016-021-00293-w

FAO (2006). Livestock's Long Shadow: Environmental Issues and Options. https://www.fao.org/3/a0701e/a0701e.pdf

FAO (2021). World meat output in 2021 is forecast to expand by 2.2. https://www.fao.org/fileadmin/templates/est/COMM_MARKETS_MONITORING/Meat/Documents/FO_Meat_June_21.pdf

FAO (2024). New UN report: Rise in nitrous oxide emissions endangers pathway to 1.5°C, the ozone layer, and human health. https://www.fao.org/newsroom/detail/new-un-report-rise-nitrous/en

FAOSTAT (Dažādi gadi). Meat statistics. https://www.fao.org/faostat/en/#data (Vispārīga saite uz FAO statistikas datubāzi, no kuras iegūti patēriņa dati).

Farvid, M. S., Chen, S. Z., Sun, Q., Chiu, S. Y., & Mozaffarian, D. (2021). Processed and unprocessed red meat consumption and risk of type 2 diabetes: A systematic review and meta-analysis of prospective cohort studies. Diabetes Care, 44(2), 522-530. https://diabetesjournals.org/care/article/44/2/522/35928/Processed-and-Unprocessed-Red-Meat-Consumption-and

IPCC (2021). Climate Change 2021 – The Physical Science Basis (AR6 Darba grupas I ziņojums). https://www.ipcc.ch/report/ar6/wg1/

IPBES (2019). Summary for policymakers of the global assessment report on biodiversity and ecosystem services. https://zenodo.org/records/641733

LatViaNature (2022). Dabisko zālāju izplatība Latvijā. https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2022/03/Baiba-Galniece.pdf

LVĢMC (2023). Pārskats par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli 2023. gadā. https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Udens/udens_kvalitate/Parskats_par_virszemes_un_pazemes_udenu_stavokli_2023._gada.pdf

OECD (2023). Latvia: Country Health Profile 2023. https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/ffb5030e-en.pdf?expires=1716757827&id=id&accname=guest&checksum=7B6A4C2E9C1C9F4E5A7A0C9A5B8A6E7D

Our World in Data (2019). Half of the world’s habitable land is used for agriculture. https://ourworldindata.org/global-land-for-agriculture

Poore, J., & Nemecek, T. (2018). Reducing food's environmental impacts through producers and consumers. Science, 360(6392), 987-992. [noņemts nederīgs URL]

Redefine Meat (2021). MEAT CONSUMPTION. https://www.redefinemeat.com/blogs/meat-consumption/

University of Bonn (2022). Meat consumption must fall by at least 75 percent. https://www.uni-bonn.de/en/news/082-2022

Universität Augsburg (2020). Climate Impacts of Food Production. https://idw-online.de/de/news760110

WWF. Unsustainable cattle ranching. https://wwf.panda.org/discover/knowledge_hub/where_we_work/amazon/amazon_threats/unsustainable_cattle_ranching/

Novērtē šo rakstu: