Mēs ceram, ka nākamgad apgūsim vēl vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas!
Martins Gauss28.12.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jauna gada sākums atgādina par mūsu sapņiem un mērķiem, kā arī par turpmāko virzību, lai tos sasniegtu. Sagaidot 2024. gadu, Latvijas lidsabiedrība airBaltic joprojām ir apņēmības pilna sasniegt augstu pakalpojumu kvalitāti, savienojot pasažierus ar daudzām valstīm, pilsētām, idejām un cilvēkiem. Pateicībā par Jūsu uzticību es vēlos veltīt mirkli, lai atskatītos uz 2023. gadu, kas bija piepildīts ar izaicinājumiem, sasniegumiem un vēl nebijušiem pavērsieniem. Vienlaikus ieskatīsimies nākamo 366 dienu plānos.
2023. gadā airBaltic demonstrēja iespaidīgu izaugsmi un ambīcijas. Mēs izpletām savus spārnus, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzes pilsētām – Rīgas, Viļņas, Tallinas, Tamperes un tagad arī Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits nemitīgi pieauga, pārsniedzot četrus miljonus. Zīmīgi, ka tieši jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada vienā mēnesī mēs apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.
Turklāt 2023. gads arī finansiālā ziņā bijis pavērsiena gads. Pēc vēl nepieredzēti veiksmīga pirmā pusgada mēs saglabājām spēcīgu, augstu pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbības rādītājus. Mūsu kopējie ieņēmumi sasniedza 510,6 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt trešajā ceturksnī vien ieņēmumi sasniedza 219,3 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt EBITDAR pirmajos deviņos mēnešos veidoja 129,5 miljonus eiro, kas ir par 74,1 miljonu eiro vairāk nekā 2022. gadā. Šādi atskaites punkti ir mērķtiecīga darba rezultāts, un mēs ceram, ka kopējos 2023. gada rezultātos spēsim sasniegt vēl augstākus mērķus.
Raugoties no flotes viedokļa, līdz ar Jauno gadu mēs atzīmējam arī Airbus A220-300 darbības septīto gadadienu. Šī lidmašīna neapšaubāmi ir pārveidojusi lidsabiedrību, nostiprinājusi mūsu zīmolu, tādējādi palīdzot iegūt starptautisku atzinību. Šo gaisa kuģu veiktspēja ir pārspējusi cerības, ļaujot mums sasniegt arvien tālākus galamērķus. Taču 2024. gadā gaidāmi vēl aizraujošāki jaunumi – airBaltic drīzumā varēs lepoties ar floti, ko veido 50 šī tipa lidmašīnas. Tas nozīmē, ka arvien vairāk pasažieru varēs baudīt lidojumus ar šobrīd visefektīvākajiem un videi draudzīgākajiem lidaparātiem, vienlaikus izbaudot arī augsta līmeņa komfortu.
Tomēr A220-300 veiksmes stāsts ar to nebeidzas. Novembrī mums bija lieliska iespēja vēlreiz apliecināt izcilo sadarbību ar Airbus. 2023. gada izskaņā tika paziņots par ļoti būtisku darījumu – tika noslēgts līgums par papildu 30 A220-300 lidmašīnu iegādi, paredzot tiesības iegādāties vēl 20 lidaparātus. Šis vērienīgais pasūtījums atbilst airBaltic mērķim – līdz 2030. gadam lidojumus veikt ar 100 šāda tipa lidmašīnām, vēl vairāk nostiprinot mūsu kā Airbus A220-300 operatora pozīcijas Eiropā un pasaulē.
Vēlos uzsvērt, ka nākotnē mums rūpīgi jāplāno arī augsti kvalificēta personāla izveide, jo tas ir viens no galvenajiem veiksmīgas lidsabiedrības nosacījumiem. Šeit mēs varam lepni paļauties uz airBaltic Pilotu akadēmiju. Šogad tā svinēja piekto gadadienu, un šobrīd tajā mācās 110 studenti. Gadu gaitā 95 studenti pēc absolvēšanas ir pievienojušies lidsabiedrībai kā otrie piloti, un, ļoti iespējams, kāds no viņiem šodien, rīt vai vēlāk nākotnē būs atbildīgs arī par Jūsu lidojumu.
Runājot vēl par darbiniekiem, oktobra beigās mūsu komanda pārsniedza 2 500 profesionāļu skaitu, kļūstot par visu laiku augstāko rādītāju kopš lidsabiedrības dibināšanas 1995. gadā. Gada laikā vien esam pieņēmuši darbā vairāk nekā 500 profesionāļus no dažādām valstīm, un tuvākajā nākotnē mūsu mērķis ir darbinieku skaitu turpināt palielināt.
Arī airBaltic Club ir sasniedzis nozīmīgu atskaites punktu – vienu miljonu biedru. Turklāt katru mēnesi lojalitātes programmai pievienojas aptuveni 30 000 jaunu dalībnieku, un mobilo lietotni ik mēnesi izmanto 150 000 cilvēku. Mēs nemitīgi meklējam jaunus veidus, kā palielināt airBaltic Club lojalitātes programmas pievilcību. Tāpēc novērtējam Jūsu uzticību, un, tā kā ir arvien vairāk jaunu ideju, ko jāīsteno, tām vajadzētu gan turpināt piesaistīt vairāk jaunu lietotāju, gan sniegt gandarījumu jau esošajiem.
Arī ilgtspēja joprojām bija un būs viens no airBaltic galvenajiem uzdevumiem. Piemēram, mēs šogad savā darbībā integrējām ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF) – kā daļu no mūsu apņemšanās līdz 2050. gadam panākt oglekļa neitralitāti. Ilgtspēja pati par sevi ir airBaltic darbības pamatā, koncentrējoties ne tikai uz vidi, bet arī uz mūsu ekonomisko ietekmi, korporatīvo kultūru un atbildību. Turklāt šogad mēs pirmo reizi uzsākām iniciatīvu, kas ļauj pasažieriem aktīvi samazināt savu ekoloģisko pēdu, biļešu rezervācijas laikā brīvprātīgi pievienojot nelielu SAF daļu lidojumam. Kopš maija vairāk nekā 8 000 rezervāciju ir nodrošinājušas vairāk nekā 10 tonnas SAF, apliecinot mūsu pasažieru pieaugošās rūpes par vidi.
airBaltic kā vadošās Baltijas lidsabiedrības statuss ticis atzīts arī starptautiskā mērogā. Saņemot tādus apbalvojumus kā Routes Europe Lidsabiedrības balvu (Routes Europe Airline Award), Eiropā otrās jaunākās lidmašīnu flotes balvu (Europe’s Second Youngest Fleet Award), APEX Pasažieru izvēles balvu par labāko apkalpošanu lidmašīnās Eiropā (APEX Passenger Choice Award of best cabin service in Europe) un Skytrax labākās Austrumeiropas lidsabiedrības balvu (Skytrax Award for the best airline in Eastern Europe), lidsabiedrībai izrādīts liels gods.
Nobeigumā jāizceļ, ka 2024. gads prasīs visu lidsabiedrības uzmanību vienam no nozīmīgākajiem notikumiem tās pastāvēšanas laikā. airBaltic nesen uzsāka aktīvu virzību uz plānoto uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO. Pirmie soļi šajā procesā jau ir sperti. Iespējamā kotēšanās biržā ir svarīgs pagrieziena punkts ceļā uz jaunu attīstības līmeni. Mēs esam apņēmības pilni sasniegt vēl lielāku izcilību un vēl vairāk nostiprināt airBaltic kā vadošo lidsabiedrību un zīmolu Baltijas valstīs.
Visas airBaltic komandas vārdā vēlos pateikties Jums par to, ka izvēlaties mūs kā savu iecienītāko lidsabiedrību. Mēs joprojām esam apņēmības pilni uzlabot Jūsu ceļošanas pieredzi, nodrošināt nevainojamu savienojamību un radīt paliekošas atmiņas.
Kopā ar airBaltic lidosim pretī jauniem piedzīvojumiem arī 2024. gadā!
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
