Mēs esam pret Valsts policijas uzturēto teroru pret mazo biznesu un mazajiem veikaliem

Varam oficiāli apstiprināt, ka “Latvijas Tekstils” ir epidemioloģiskā recidīvisma perēklis, ko policijas inspektori triecienuzbrukumā atklāja 2021.gada 4.jūnijā. Policijas inspektore Jūlija Jefimova mēneša ilgā policijas operācijā secināja, ka, citējam, “ņemot vērā valstī noteikto epidemioloģisko stāvokli, konstatētajam pārkāpumam nevar piešķirt nebūtisku nozīmi”, tādēļ nolēma sodīt epidemioloģiskos noziedzniekus – SIA “Nordic Linen”, piemērojot administratīvo sodu 300.00 EUR apmērā.

Kādus noziegumus tad esam pastrādājuši?

“Latvijas Tekstila” nodarījumi pret Latvijas valsti, ko nopietnā policijas operācijā atklāja varonīgās policijas inspektores, ir:

1) pie veikala durvīm nebija uz lapiņas uzrakstīts svešvalodās, ka veikalā drīkst ienākt divi pircēji, tas bija norādīts tikai latviski un ar skaitļiem;

2) policijas ilgi plānotā reida laikā neuzrādījām izdrukātu lapiņu, kur bija apcerēti nosacījumi, kādā veidā mēs nosakām, ka veikalā atrodas divi pircēji.

Mēs līdz 2021.gada 4.jūnijam bijām pārliecināti, ka visi mūsu pircēji saprot, ko nozīmē uz lapiņas izdrukātais un pie durvju stikla pielīmētais skaitlis divi, turklāt teju mēneša laikā nesaskarāmies ar problēmām, ka kāds no pircējiem to nebūtu uztvēris. Šobrīd uz veikala durvīm ir trīs lapiņas ar šo informāciju: latviski, itāliski un zviedriski. Un formāli mēs esam ievērojuši likumu, taču durvju nolīmēšana ar lapiņām lielā skaitā neko nemaina un nevar mainīt.

Lapiņu skaits, kuras tiek salīmētas pie un ap veikalu durvīm, nekādā veidā nevar ietekmēt saslimšanas skaitu vai novērst infekcijas izplatīšanos. Tieši tāpat lapiņas, kurās ir apcerēti noteikumi, kā mēs esam sākumskolā iemācījušies skaitīt līdz divi, nav un nevar būt potenciāls saslimšanai ar infekcijas slimībām vai to novēršanai.

Šobrīd izdrukātā veidā veikalā atrodas noteikumi, kuru mērķis ir tikai un vienīgi: lai tos uzrādītu policijas darbiniekiem. Tajā detalizēti ir aprakstīts, kā mēs protam skaitīt, citēju: “Ienākot pirmajam apmeklētajam tirdzniecības dalībnieka telpās, apmeklētājs tiek saskaitīts kā pirmā persona, savukārt, ja tirdzniecības dalībnieka telpās ienāk otrs apmeklētājs, tas tiek saskaitīts kā otrā persona.” Vai mums pieminēt, ka policijas darbinieki šos iekšējās kontroles noteikumus nav lasījuši?

Pēc 2021.gada 4.jūnija nopietnās policijas operācijas, kas piektdienā tika veikta trijos pēcpusdienā, pagāja tikai mazliet vairāk par trim stundām, pl. 18:15, kad pēc atklātajiem epidemioloģiskajiem noziegumiem pret uzņēmumu tika uzsākta administratīvā lietvedība, kuru bija ierosinājusi jaunakā inspektore Dana Kavale.

Mēs augstu novērtējām apzinīgās inspektores D.Kavales centību, tādēļ jau tās pašas piektdienas vakarā sagatavojām 4,5 m2 lielu auduma plakātu, kurā pilnīgi visās Eiropas Savienības valodās norādījām, ka veikalā drīkst ienākt tikai divi pircēji, plakāta centrā uzsverot, ka tas veltīts drosmīgajai un pašaizliedzīgajai policijas inspektorei, to izvietojot skatlogā.

Šis plakāts “Latvijas Tekstils” skatlogā atradās trīs nedēļas. Kad jau bijām nolēmuši, ka izrādītais gods pašaizliedzīgajai policijas inspektorei ir pietiekams, plakāts no skatloga tika noņemts. Divas dienas pēc auduma plakāta noņemšanas saņēmām elektroniski parakstītu Rīgas Centra iecirkņa priekšnieka A.Petrova pieprasījumu, kas bija noformēts kā lūgums: “Lūdzam Jūs augstāk minēto plakātu noņemt no skatloga.” Mēs šo policijas priekšnieka lūgumu vairs izpildīt nevarējām.

Tad sekoja vēl elektroniski parakstīti dokumenti no minētā iecirkņa, kā arī saņēmām vēl divas vēstules pa pastu, kur tika pieprasīts sniegt paskaidrojumus, kā arī atzīt vainu epidemioloģisko noziegumu pastrādāšanā.

Mēs vainu neatzinām, kā arī sniedzām juridiski sagatavotu paskaidrojumu, norādot uz pieļautajām procesuālajām kļūdām. Un par ko gan mums justies vainīgiem? Par ne gana pareizu lapiņu veikala durvīs, vai par neizdrukātu instrukciju par skaitīšanu līdz divi?

Noslēgumā šim stāstam, kas visdrīzāk ir kā atriebība no policijas iecirkņa puses – sods 300 € - par mūsu performanci skatlogā, ir lēmuma pārsūdzēšana. Mēs jau šobrīd apzināmies, ka sods netiks atcelts un mums nāksies vērsties tiesā.

Nepārprotiet, mēs neesam pret noteikumiem un to ievērošanu. Mums nav grūti veikalā izvietot plastikāta aizslietņus, roku dezinfekcijas iespējas, informāciju par pareizu sejas masku vilkšanu, un pircēju skaitu veikalā, kā arī veikli mācēt saskaitīt līdz divi, vai nolīmēt pilnīgi visus logus ar lapiņām, ja tikai tas kādu paglābtu no saslimšanas. Mēs arī apzināmies, cik šis vīruss ir lipīgs un bīstams, un tikai kopīgi sadarbojoties un izturoties ar cieņu un sapratni, darot visu iespējamo, mēs varam ierobežot slimības izplatīšanos.

Veikals bija slēgts gandrīz piecus mēnešus, kad mēs nedrīkstējām uzņemt pircējus klātienē. Gada sākums bija ļoti smags un sarežģīts. Bet mēs turpinām strādāt un radīt skaistus produktus, ko pircēji ir tik ļoti iecienījuši un iemīlējuši. Jā, arī mēs esam saguruši un brīžos izmisuši. Un arī mēs neatturēsimies šobrīd aicināt visus: ejiet, lūdzu, vakcinēties! Lūdzu!

Mēs esam pret Valsts policijas uzturēto teroru pret mazo biznesu un mazajiem veikaliem. Ierodoties ar jau gatavu attieksmi un vēlmi pēc iespējas sodīt mazos veikaliņus, kas šobrīd cenšas izdzīvot visiem iespējamiem līdzekļiem, ir atklāts cinisms un varas demonstrēšanas mehānisms. Mums nav ne jausmas, kuras “augšas pavēles” tiek izpildītas un kura tieši ir tā “augša”, kas šīs pavēles rīkot reidus pa centra veikaliem ir devusi. Valsts pārvaldes saukļi, kas skaisti sarakstīti web lapās ar lozungu “Konsultēt vispirms!”, šķiet, ir ierēdniecības radīta fikcija, it kā tai rūpētu mazās un vidējās uzņēmējdarbības labsajūta un dzīvildze.

Patiesība ir tāda, ka PTAC, Kriminālpolicija un Kārtības policija organizē regulārus reidus pa mazajiem veikaliem, lai meklētu “nepielīmētas lapiņas”. Mēs nepakautrējāmies apstaigāt kaimiņos esošos veikalus. Tajos uzzinājām, ka dažos veikalos policija ierodas teju katru nedēļu un veikals ir pat izveidojis atsevišķu mapi, kur kolekcionēt tirdzniecības vietas pārbaudes aktus. Mēs uzzinājām, ka policijas inspektori ar bravūrīgo attieksmi ir līdz asarām noveduši kāda veikala darbinieci.

Jautājums ir tikai viens: kas tieši tiek panākts ar šādu reidu biežumu, uzlikto sodu skaitu un atklātu mazā biznesa terorizēšanu? Vai tiešām Valsts policija uzskata, ka veikalā, kurā dienas laikā mēdz būt pārdesmit pircēju, ir tā vieta, kur var izplatīties vīruss? Tai pat laikā tādi valsts un pašvaldību uzņēmumi kā, piemēram, AS Pasažieru vilciens vai SIA Rīgas Satiksme, var atklāti ignorēt jebkādus ierobežojumus vai drošības nosacījumus.

AS Pasažieru vilciens gandrīz 1,5 gada laikā nav atradis nepieciešamību vilcienos nodrošināt roku dezinfekcijas iespējas, atrunājoties, ka “tas ir ļoti dārgi”. Igaunijas pasažieru vilcienu uzņēmumam gan šādas atrunas nav ienākušas prātā un tajos tiek nodrošinātas elementārās higiēnas prasības. Un šeit, šķiet, nav pat vērts runāt par pasažieru skaitu vagonos, divu metru ievērošanu, pareizu masku lietošanu vai transporta līdzekļu pienācīgu vēdināšanu. Jo, protams, policijai ir vieglāk sodīt mazu dvieļu veikaliņu nekā vērsties pret neaizskaramo valsts uzņēmumu.

Godātā valsts pārvalde, Valsts policija un iekšlietu ministre, Veselības ministrija u.c. iestādes – pārtrauciet šo ārprātu. Pārtrauciet šo bezjēdzīgo Valsts policijas resursu izšķērdēšanu! Mēs ievērosim noteikumus un saskaitīsim līdz divi vai līdz cik nu vajadzīgs, bet lieciet mūs mierā un ļaujiet vienkārši pārdot dvieļus, brilles, ziedus, dziju utt. utjp. Mēs, mazo un vidējo biznesu īpašnieki, neesam valsts ienaidnieki, mēs esam pašaizliedzīgi un nenogurdināmi patrioti, kas joprojām strādā Latvijā, lai ar kādu attieksmi un kādiem aktiem Jūs pie mums ierastos!

* SIA „Nordic Linen” un zīmola “Latvijas Tekstils” dibinātājs un īpašnieks

Novērtē šo rakstu: