Mēs paši sevi izvērtējām un secinājām - mūsu saturs visos aspektos ir bijis objektīvs un sabalansēts
Latvijas radio redakciju vadītāji*02.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi (un arī tieši pārmetumi) par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.
Pirmkārt, par paša temata izvēli - sabiedrības informēšanu un situācijas analīzi par Baltkrievijas pierobežā notiekošo. Tas ir nebijis gadījums Latvijas vēsturē, kad daļā Latvijas teritorijas - pierobežas novados ar Baltkrieviju - vienlaikus ir izsludinātas divas ārkārtējās situācijas. Situācija ir ārkārtēja arī tādēļ, ka Eiropas Savienībā un Latvijā ir izaugušas vairākas paaudzes, kuras nav piedzīvojušas kara šausmas, bet šobrīd notiekošais uz robežas tiek raksturots kā hibrīdkarš. No vienas puses, šie notikumi būtiski ietekmē Latvijas, Polijas, Eiropas Savienības un Ukrainas drošību, no otras - šeit ir runa par visu situācijā iesaistīto cilvēku dzīvībām un cilvēku bailēm un satraukumu. Latvijas Radio dienaskārtībā šie notikumi ir bijuši tikpat nozīmīgi kā Covid-19 pandēmija.
Otrkārt, par informācijas avotiem. Žurnālisti ir trenēti nepaļauties tikai uz vienas puses pausto. Publiskajā telpā ir bijis plaši pieejams oficiālo amatpersonu sacītais, un tas arī plaši atspoguļots - gan Polijas, gan Latvijas, gan Eiropas Savienības, gan Baltkrievijas, gan Krievijas un citu valstu amatpersonu paustais. Reizēm tie nonāk pretrunā viens ar otru. Tāpēc ir svarīgi būt notikuma vietā, pārliecināties par amatpersonu pausto un vērsties pie citiem avotiem. Tikpat svarīgi ir redzēt notiekošo uz vietas un runāt ar cilvēkiem, kuri dzīvo šo notikumu epicentrā. Tie ir gan sabiedrības pārstāvji, gan nevalstiskās organizācijas, kam ir viedoklis vai iesaiste konkrētā notikumā.
Treškārt, par jautājumu izvēlēm. Žurnālisti meklē atbildes uz jautājumiem, uz kuriem vēl nav atbildēts. Ja skaidri ir pausti oficiāli valstu viedokļi, tad bieži vien ir nepieciešami papildinājumi. Reizēm, lai to noskaidrotu, amatpersonas tiek ēterā iztaujātas asāk. Tas viss žurnālistikā ir atļauts un vajadzīgs. Bet, ja vismazāk ir atbildēti jautājumi par reālajiem cilvēku likteņiem, piemēram, kas noticis ar savainoto poļu robežsargu, kā jūtas migranti, kā tieši viņi nokļuvuši Baltkrievijā, tad ir saprotami, ka žurnālisti centīsies piekļūt maksimāli tuvu epicentram un rast atbildes arī uz tiem.
Mēs neesam naivi, un mēs saprotam, ka cilvēki, kurus Baltkrievijas puse izmanto krīzes radīšanā, ir nonākuši šajā situācijā, paļaujoties uz kādiem nepamatotiem solījumiem. Vienlaikus, mēs nevaram izlikties neredzam, ka par kara lodēm šobrīd tiek izmantoti un uz Eiropas Savienības robežas ir iesprostoti dzīvi cilvēki. Žurnālistiem ir pamats meklēt atbildes uz jautājumiem: vai tas tiešām ir humānākais risinājums - ļaut šiem cilvēkiem tur nosalt? Vai cerēt, ka Lukašenko par viņiem pienācīgi parūpēsies?
Ceturtkārt, par interpretāciju un analīzes aspektu. Likumsakarību meklēšana un notikumu skaidrošana nav tikai ekskluzīva politiķu un amatpersonu publiskās komunikācijas sastāvdaļa. Arī šeit ir svarīga viedokļu daudzveidība, tāpēc savos raidījumos par šo tēmu Latvijas Radio ir iekļāvis daudzus un dažādus analītiķus, kuru ikdiena ir saistīta ar ģeopolitisko jautājumu pētīšanu un skaidrošana, domnīcu vai pat zinātniskā līmenī.
Šī skaidrojošā raksta sakarā Latvijas Radio padziļināti izvērtēja savu saturu no 29. oktobra līdz 29. novembrim un secināja, ka visos četros aspektos tas ir bijis objektīvs un sabalansēts, dodot iespējas izteikties visām iesaistītajām pusēm - Latvijas, Lietuvas, Polijas amatpersonām. Iekļauti arī pretējās puses viedokļi - Baltkrievijas un Krievijas nostāja migrantu krīzes jautājumos. Plaši pārstāvēts arī Eiropas Savienības, NATO, ANO Bēgļu aģentūras viedoklis un vērtējums par notiekošo.. Uzklausīti sabiedrības pārstāvji Polijā un Latvijā, kā arī ārpolitikas eksperti un analītiķi.
Tomēr nebūt neuzskatām, ka esam visu darījuši perfekti un šī temata atspoguļošanā nebūtu iespējami uzlabojumi. Visvairāk mums ir pietrūkušas reportāžas no notikumu vietas. Tam ir arī savi objektīvi iemesli, piemēram, Polijas varasiestāžu lēmumi attiecībā pret žurnālistu piekļuvi robežai, tomēr avotu daudzveidība būtu bijusi vēl lielāka, ja ilgāku laiku un ar plašākiem žurnālistu resursiem mēs būtu strādājuši maksimāli tuvu notikumu epicentram.
Ievērojot to, ka tradicionālo un jo īpaši sabiedrisko mediju darba kritizēšana un noliegšana arī ir viena no hibrīdkara iezīmēm, ceram, ka sabiedrībā arvien vairāk būs saturīgu diskusiju par mediju radītā satura kvalitāti. Tāpat ceram, ka Latvijas sabiedrība kopumā un katrs no mums atsevišķi kļūsim zinošāki, spējīgi izvērtēt dažādu saturu un, pamatojoties uz to, izdarīt atbildīgas izvēles gan katrs savā labā, gan Latvijas valstij kopumā.
* Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja Mirdza Lele,
Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis,
Latvijas Radio 1 programmu direktore Inese Matjušonoka,
Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa,
Latvijas Radio 4 programmu direktore, galvenā redaktora p.i. Ilona Madesova
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
