Iesaki rakstu: 
Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa pareģojumu - Padomju Savienības sabrukums nav beidzies, tas vienkārši ir atlikts. Kalnu Karabahu savā ziņā varēja uzskatīt par Krievijas iekarotu teritoriju.
Aizvadītajos divdesmit gados krievu militārā plānošana lika uzsvaru uz karavīru skaitu un taktiskajiem kodolieročiem. Kā redzams, abi faktori lokālos konfliktos uzvarēt nepalīdz. Par būtisku faktoru toties izvirzās starptautiskās tiesības. Nestabilitāte vairākos bijušās padomijas reģionos ir jānovērš - un šeit nu Eiropa reiz varētu būt mūsu pusē.
4.maija Latvija PSRS sabrukuma laikā, kā zināms, radās II Pasaules kara dalībvalstu kompromisa rezultātā stingrā kompartijas un čekas kontrolē. Tās atsaukšanās uz pēctecību ar pirmskara Latvijas valsti ir vienkārši smieklīga. Situācija, kad par "prezidentu" šeit ir cilvēks, kuram vajadzētu sēdēt cietumā, ir pietiekami daiļrunīga. Gluži kā no Ļeņina citāta: "Tikai tas būs mums līdz galam uzticīgs, kas bez mums būs pilnīgi pazudis kriminālnoziedznieks.”
Starptautiskās attiecības neregulē situāciju, kāda rodas ilgstošas okupācijas rezultātā. Kalnu Karabaha šeit iezīmē vērtīgu precedentu. Var piekrist V.Putinam, ka 4.maija Latvija ir [strupceļš]. Viņš pats ir daudz strādājis, lai tā būtu.
Ir pienācis laiks plašākai diskusijai, kā Latvijas pilsoņiem atbrīvoties no okupācijas sekām un atgūt savu valsti. Latvijas pilsoņu vēsturiskais balsojums Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa vēlēšanās mums to ļauj.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
