Meteoroloģijas centram var nākties atmaksāt pat 3 miljonus eiro ES struktūrfondu līdzekļu
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) pretēji nosacījumiem izmanto par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādāto aparatūru, tādēļ var nākties atmaksāt līdz trīs miljoniem eiro, liecina Pietiekrīcībā nonācis LVĢMC komercdarbības risku analīzes dokuments. Turklāt juridisku nianšu dēļ LVĢMC pārkāpumu dēļ naudu var nākties atmaksāt par nozari atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
„Pārkāpumi ir acīmredzami un ir tikai laika jautājums, kad iestāsies atbildība un kādā apmērā tā ietekmēs valsts un kapitālsabiedrības budžetu,” norādīts dokumentā, uzsverot, ka ir pārkāpti valsts garantētie nosacījumi attiecībā uz ES struktūrfondu atbalsta intensitāti.
Saņemot 100% atbalstu, valsts ir garantējusi, ka šie līdzekļi netiks izmantoti komercdarbībā vismaz piecu gadu laikā. Tā kā šis nosacījums netiek ievērots, var nākties atmaksāt visu vai daļu piešķirto ES līdzekļu, un šī summa var sasniegt pat trīs miljonus eiro.
Kā norādīts dokumentā, visa modernākā laboratorijas aparatūra ir iegādāta par struktūrfondu līdzekļiem un līdztekus pamatdarbībai tiek izmantota arī komerciālo paraugu testēšanai. Tiesa, šos procesus dokumentāli esot grūti izsekot, turklāt lielākā daļa aparatūras iegādāta jau pirms pieciem gadiem, tādēļ varētu būt iestājies noilgums.
Tomēr daudz nopietnāki riski ir saistībā ar Vienoto vides informācijas sistēmu (VVIS). Par to, ka šī par ES līdzekļiem izveidotā sistēma tiek izmantota maksas pakalpojumu sniegšanai, var pārliecināties LVĢMC mājas lapā pēc publiski pieejamā maksas pakalpojumu cenrāža, bet to, cik lieli ienākumi gūti, izmantojot šo sistēmu, secināt no kapitālsabiedrības gada publiskā pārskata, bet detalizēti – pēc noslēgtajiem līgumiem, norādīts risku analīzē, piebilstot, ka process dokumentāli ir viegli izsekojams - ir pieejami grāmatvedības un inventāra uzskaites dokumenti, pēc tiem var konstatēt, ka visa iegādātā aparatūra un programmatūra fiziski ir uzstādīta LVĢMC un tiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai.
Tomēr formāli VVIS ir Valsts vides dienesta (VVD) īpašums, bet LVĢMC nodots lietošanā. Līdz ar to LVĢMC un tās amatpersonām juridiski var arī nebūt jāuzņemas atbildība par tās izmantošanu neatļautiem mērķiem, bet par nodarītajiem zaudējumiem var nākties atbildēt VARAM.
Taču aizliegums turpmāk izmantot VVIS komercdarbībā var radīt ļoti nopietnus zaudējumus LVĢMC, paralizējot spēju sniegt lielāko daļu maksas pakalpojumu, jo ir gandrīz neiespējami sadalīt informācijas sniegšanas portālu divās daļās, no kura viena apkalpotu valsts pasūtījumu, bet otra - komerciālo sadaļu, turklāt tas var prasīt prāvus finanšu ieguldījumus, jo var līdzināties jaunas sistēmas izstrādei. Turklāt arī no tehniskā viedokļa tas nav risinājums, jo portāls balstās uz vieniem un tiem pašiem datu resursiem, kas tiek apstrādāti ar vieniem un tiem pašiem rīkiem, kas iegādāti šī ES finansētā projekta ietvaros, norādīts dokumentā.
Tā kā ES finansētā projekta mērķis bija padarīt vides informāciju pieejamu sabiedrībai, tai būtu bez maksas jābūt pieejamai internetā, taču ir noticis pretējais: šo piekļuves rīku – portālu LVĢMC ir faktiski monopolizējis un piekļuvi primārajiem vides datiem ir definējis kā maksas pakalpojumu, kaut arī lielākā daļa potenciālo lietotāju paši var sagatavot vajadzīgo statistiku, ko LVĢMC par maksu piedāvā kā meteoroloģisko un klimatisko informāciju.
„Ja šis fakts viegli saprotamā veidā tiks publiskots, pastāv risks, ka LVĢMC par piekļuvi šīs grupas vides informācijai vairs maksu iekasēt nevarēs,” norādīts komercrisku analīzē.
Tāpat draudus LVĢMC komercdarbībai rada nespēja vienoties par līgumcenu ar Latvijas Gaisa satiksmi (LGS) par aviācijas meteoroloģiskās informācijas nodrošināšanu. Tā kā LGS ir pieņēmusi lēmumu veidot savu autonomu aviācijas meteoroloģiskā nodrošinājuma sistēmu un sistēmas izstrādei ir pieaicināts bijušais LVĢMC vadītājs Andris Leitass, šis, pēc komercrisku analīzes veicēju domām, ir reāls riska faktors pazaudēt lielāko komercklientu, jo, ņemot vērā Leitasa zināšanu kapacitāti un starptautisko pieredzi, nav šaubu, ka sistēma tiks izstrādāta un ieviesta.
Turklāt, ja tiks aizliegts VVIS izmantot komercdarbībā, ņemot vērā, ka aviācijas prognožu veidošanai tiek izmantota tieši šī sistēma, ir reāls risks, ka LVĢMC aviācijai vairs savus pakalpojumus nevarēs sniegt.
Kā Pietiek jau ziņoja, VARAM nolēmusi veikt pārbaudi, lai pārliecinātos, vai par ES finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai. Ja šāds pārkāpums atklātos, būtu ne tikai jāatmaksā Eiropas piešķirtie līdzekļi, bet arī draudētu soda sankcijas. VARAM pagaidām nesniedz informāciju, kādi ir pārbaudes rezultāti.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
