Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam diskusiju ērtumam dabas aizsardzības pretinieki meža nozares pārstāvju vidū sevi pasniedz kā meža īpašnieku aizstāvjus un dabas aizsardzības organizācijas parāda kā tādas, kas dažādi apspiež un ierobežo īpašniekus. Lūk, arī pagājušajā nedēļā, Meža konsultatīvās padomes sēdē spriežot par koku ciršanas noteikumu grozītājiem, vairāki meža nozares pārstāvji aizrādīja, ka "privātais īpašnieks nav ienaidnieks dabai" un ka izskatās, ka "privātais meža īpašnieks ir vissliktākais, no kā vajag sargāt".
Droši vien cīņu "par īpašnieku tiesībām" stipri sarežģītāku padarītu atziņa, ka meža īpašnieks patiešām nav dabas ienaidnieks. Kā jau esmu rakstījis iepriekš, "Latvijas Faktu” veiktā aptauja parādīja, ka 77% meža īpašnieku piekrīt tam, ka būtu jānosaka mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā. Zināms arī tas, ka 15% Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedru ir meža īpašnieki.
Lūk, ko saka viens no LOB biedru rindās esošajiem meža īpašniekiem: "Man visu laiku mežu ciršana pavasarī saistās ar vergu tirdzniecību. Verdzības primārais mērķis bija gūt peļņu, un tas tika darīts uz citu dzīvības rēķina. Anglijas svarīgākie argumenti par verdzību bija, ka tā ir obligāti nepieciešama, lai nodrošinātu bagātu un veiksmīgu Angliju, visas citas valsts dara tāpat, vergturība nāk par labu afrikāņiem, tas ir neizmantots resurss, jo nekam citam viņi tāpat neder. Mežu nozare, šķiet, izmanto tādus pašus argumentus. Anglija pēc verdzības atcelšanas nesabruka, bet pārstrukturizējās uz citiem ienākumu avotiem, tāpat būs arī ar Latviju, ja atcels ciršanu pavasarī."
Tas nenozīmē, ka citētais meža īpašnieks necērt savā īpašumā kokus. Cērt, bet neaizmirst arī par citām meža vērtībām. Tāpat meža īpašnieki darbojas citās dabas aizsardzības organizācijās, lepojas ar mikroliegumiem savos mežos, māca citus īpašniekus, kā saimniekot dabai draudzīgi...
Tā vien šķiet, ka tieši meža īpašnieku (?) pārstāvji ir tie, kas mēģina iztēlot meža īpašnieku par dabas ienaidnieku. Lūk, biedrības "Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs" (viņi arī Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks") ieraksts sociālajos tīklos: Biedrība "Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs":
„Pateicoties tam, kā Latvijā līdz šim ir tikusi organizēta dabas aizsardzība, privātajos mežos katru gadu tiek iznīcinātas lielas ligzdas. Gada laikā šādu iznīcinātu ligzdu skaits varētu sniegties pat tūkstošos. Vai tas ir normāli? Varbūt tā tam ir arī jābūt? Ja šādas lietas notiek, tikai un vienīgi pateicoties valsts politikai, kas meža īpašniekam liek izdarīt izvēli starp valsts uzliktu saimnieciskās darbības ierobežojumu un ligzdas iznīcināšanu, tas nav normāli!”
Bez jebkādiem pierādījumiem meža īpašnieki tiek vainoti neticamu apmēru noziedzībā! Vai varat iedomāties, kāda būtu reakcija, ja ko šādu pateiktu kāda dabas aizsardzības organizācija?
Nav šaubu, ka ir gadījumi, kad īpašnieki iznīcina savos mežos esošās lielās ligzdas. Jā, daļa meža īpašnieku tomēr ir dabas ienaidnieki. Tomēr nav pamata domāt, ka tā varētu būt lielākā daļa un ka gada laikā izpostīto ligzdu skaits patiešām "varētu sniegties tūkstošos". Pat tie īpašnieki, kam nepatīk esošā dabas aizsardzības sistēma, biežāk izvēlēsies slēpt ligzdu un lamāsies, ja kāds dabas eksperts to uzies, bet nepacels roku, lai ligzdu nogāztu. Varu tikai pieņemt, ka "ligzdu tūkstoši" radušies paviršas ekstrapolācijas rezultātā, "Mežsaimnieka" biedru nodarījumu attiecinot uz visiem Latvijas mežu īpašniekiem.
Tomēr arī tajos gadījumos, kad meža īpašnieks izšķiras iznīcināt lielo ligzdu (kas, atgādinu, var būt krimināli sodāms pārkāpums!) vai īpaši aizsargājamu biotopu, nereti tas nenotiek pēc paša īpašnieka iniciatīvas. Aiz kadra sēž "mežsaimnieki", "meža īpašnieku biedrības" un "meža sertifikācijas padomes", kas biedē un baksta īpašnieku: "Nogāz! Nocērt! Citādi tev visu aizliegs un atņems! Pat kompensāciju nesamaksās!"
Kantori, kas ieinteresēti no īpašnieka dabūt lētu koksni, neteiks, ka saņemt kompensāciju par mikroliegumu var būt izdevīgāk nekā cirst mežu. Īpašnieks būs pastrādājis noziegumu, bet tie, kas pagrūduši īpašnieka roku, tāpat arī paliks aiz kadra, nesodīti.
Saprātīgi domājošs meža īpašnieks apzinās meža nozīmi Latvijas dabas saglabāšanā un noteikti zina arī to, ka tas, ka tev kaut kas pieder (vienalga - mežs, māja, auto vai tikai pildspalva), nekad nenozīmē, ka vari ar savu īpašumu darīt jebko, kas ienāk prātā. Vienmēr būs kādi ierobežojumi sabiedrības interesēs. Un, lai ko teiktu meža īpašnieku interešu šķietamie pārstāvji, es ticu, ka lielākā daļa Latvijas meža īpašnieku ir saprātīgi domājoša.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
