Miljonāru firmas klusi un agresīvi cenšas tikt pie autoceļu uzturēšanas tirgus gabala: iepirkuma kopvērtība – ceturtdaļmiljards
N. Andersons04.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sistemātiski aprakstītās ceļu kaisāmās sāls shēmas ir tikai viens maziņš, maziņš aisberga galiņš no tā, kas patiesībā notiek valsts apmaksāto autoceļu uzturēšanas tirgū, — tieši šobrīd notiek milzīgas pārmaiņas, kas vērstas uz valsts naudas atdošanu miljonāru firmām.
Valsts galveno autoceļu remontus, uzturēšanu, tīrīšanu un apkopi veic VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) — sens un stabils valsts uzņēmums ar neskaitāmām filiālēm visos Latvijas novados, kur bieži vien ceļinieki savu amatu nodod no tēviem uz dēliem.
Valsts katru gadu piešķir LAU naudu valsts ceļu uzturēšanai braukšanas kārtībā (tīrīšanai, kaisīšanai, bedru remontiem, caurteku un uzbrauktuvju atjaunošanai utt.), kamēr ar būvniecību nodarbojas privātie citos konkursos. Taču tagad Satiksmes ministrija Tāļa Linkaita un Jaunās konservatīvās partijas vadībā šo kārtību klusi un efektīvi iznīcina, plānojot atdot naudu privātajiem, un jau saskrējuši tādi, kurus varētu vismazāk gaidīt.
Pirmais konkurss par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu no nākamā gada 1. maija, kura prognozētā līgumcena bija 252 miljoni eiro, tika izsludināts aizvadītajā martā.
Sākotnēji konkursā pieteikšanās termiņš bija noteikts 31.maijs, tas pagarināts līdz 9.jūnijam, 11.augustam un pēcāk arī 27.augustam, tagad tas ir līdz 6. oktobrim.
No konkursa nolikumu pārsūdzībām var noprast, kas tad ir tie tirgus spēlētāji, kas iecerējuši dabūt lielo pasūtījumu no ceturtdaļmiljarda: nolikuma atbilstība izskatīta Iepirkumu uzraudzības birojā, balstoties uz SIA "Eco Baltia Vide" un SIA "Clean R" sūdzībām.
Pirmais no šiem uzņēmumiem ir viens no tiem, par ko plēsās miljonāri Viesturs Tamužs un Māris Simanovičs, otrā publiskais īpašnieks ir Guntars Kokorevičs, kaut arī vēsturiski tas ticis publiski saistīts ar Andra Šķēles interesēm. Nevar nepamanīt, ka galvenie gribētāji ir nevis ceļubūves uzņēmumi (uz kādiem cerēja tirgus liberalizētāji), bet gan… atkritumu izvedēji, kas autoceļus uzturējuši nav.
Pašai Latvijas valstij piederošais LAU tagad spiests iesaistīties cīņā, lai varētu saglabāt vismaz kādu darbības apjomu, kamēr ar valsts gādību tam tiek atņemta nodarbošanās, lai atdotu to multimiljonāriem no atkritumu biznesa.
Kā redzams no iesniegtajām sūdzībām, arī mazāki tirgus spēlētāji pamanījuši cīņu un sāk iesaistīties — kā “Ķekavas PMK”. Ja konkurss beigsies ar uzvarētājiem, tad tiek prognozēts, ka ienesīgākās teritorijas tiks privātajiem komersantiem, kamēr attālākas un mazāk pelnošas lotes paliks tam pašam “Valsts Autoceļu uzturētājam”.
Uzziņai — plānotās lotes un to vērtība: iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa
Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas — 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas — 920 kilometru, Ogres nodaļas — 741 kilometra, Cēsu nodaļas — 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas — 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas — 1390 kilometru, Limbažu nodaļas — 808 kilometru, Valmieras nodaļas — 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas — 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas — 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas — 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas — 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas — 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas — 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas — 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas — 1427 kilometru, Bauskas nodaļas — 697 kilometru un Jelgavas nodaļas — 571 kilometra garumā.
Rīgas nodaļas teritorijā maksimālā paredzētā līgumcena ir 26,984 miljoni eiro, Daugavpils nodaļas teritorijā — 11,086 miljoni eiro, Liepājas nodaļas teritorijā — 11,799 miljoni eiro, Ogres nodaļas teritorijā — 11,456 miljoni eiro, Cēsu nodaļas teritorijā — 11,996 miljoni eiro, Madonas un Gulbenes nodaļas teritorijā — 16,762 miljoni eiro, Smiltenes un Alūksnes nodaļas teritorijā — 15,356 miljoni eiro, Limbažu nodaļas teritorijā — 9,571 miljons eiro, Valmieras nodaļas teritorijā — 9,147 miljoni eiro, Aizkraukles nodaļas teritorijā — 9,972 miljoni eiro, Jēkabpils nodaļas teritorijā — 8,878 miljoni eiro, Balvu un Ludzas nodaļas teritorijā — 14,562 miljoni eiro, Preiļu un Dagdas nodaļas teritorijā — 15,492 miljoni eiro, Talsu un Ventspils nodaļas teritorijā — 17,982 miljoni eiro, Kuldīgas un Saldus nodaļas teritorijā — 15,462 miljoni eiro, Tukuma un Dobeles nodaļas teritorijā — 17,408 miljoni eiro, Bauskas nodaļas teritorijā — 9,147 miljoni eiro un Jelgavas nodaļas teritorijā — 9,105 miljoni eiro.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
