Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Pietiek turpina šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, - šodien turpinām publicēt Lato Lapsas tiesā iesniegtos paskaidrojumus šajā administratīvajā lietā, kuri apgāž miljonāru ģimenes argumentus, ar kuriem tiek pamatota vēlme būvēties tieši kāpu zonā.

Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi

Lai pamatotu Pamatu esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”, kā arī to būvniecības likumīgumu, pieteicēja arī atsaucas uz iepriekš šajos paskaidrojumos analizētajiem Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumentiem par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi. Attiecīgo dokumentu analīzi neatkārtošu, vien norādīšu uz tās secinājumu. Proti, minētie dokumenti apstiprina tikai to, ka Nekustamais īpašums “Teikas” ir veidojies no Vēsturiskā īpašuma. Tomēr šie dokumenti neapstiprina, ka Nekustamajā īpašumā “Teikas” ir bijusi vēsturiskā apbūve.

Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka pieteicējas iesniegtie Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi arī attiecībā uz Pamatiem (ne vien Saimniecības ēku) nepierāda to esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”, kā arī, likumsakarīgi, – to būvniecības likumīgumu.

Secinājums par iepriekšējo apbūvi Nekustamajā īpašumā “Teikas”

Vadoties no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, es secinu, ka Saimniecības ēka un Pamati neatbilst iepriekšējās apbūves jēdzienam Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punkta izpratnē. Tas vienlaikus nozīmē, ka Nekustamajā īpašumā “Teikas” nav konstatējama iepriekšējā apbūve, tostarp vietās, kurās pieteicēja bija iecerējusi veikt būvniecību. Līdz ar to ir arī secināms, ka konkrētajā lietā nav piemērojams Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktā paredzētais izņēmums, kas šādu būvniecību varētu pieļaut.

(V) Nekustamā īpašuma “Teikas” apbūvei nepieciešamā atmežošana

Starp lietas dalībniekiem pastāv strīds, vai pieteicējas būvniecības ieceres paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu. Vides pārraudzības valsts birojs uzskata, ka paredz, kamēr pieteicēja uzskata, ka neparedz.

Lai spriestu par izskatāmo jautājumu, vispirms jānoskaidro atmežošanas jēdziena nozīme. To skaidro Meža likuma 1. panta 3. punkts, paredzot, ka atmežošana ir: personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

Pieteicēja uzskata, ka viņas būvniecības ieceres neparedz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu, jo saskaņā ar 2020. gada 24. marta meža inventarizācijas aprakstu (turpmāk – Meža inventarizācijas apraksts; sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 24. marta meža inventarizācijas apraksts (atrodas lietas materiālos)) un Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 27. februāra situācijas plānu (turpmāk – Situācijas plāns) vietās, kur ir iecerēta būvniecība, neesot meža. Tādējādi pieteicējas iecerētā būvniecība neskarot mežu un tātad to arī nepārveidojot.

Šāda pieteicējas izvēlēta argumentācija vienlaikus gan nozīmē, ka gadījumā, ja Meža inventarizācijas apraksts un Situācijas plāns ar tajās paredzēto meža platību aprēķinu tomēr nav piemērojams tādu vai citādāku apsvērumu dēļ, pieteicējas būvniecības ieceres skar Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas atbilstoši šī īpašuma iepriekšējam meža inventarizācijas aprakstam (turpmāk – Iepriekšējais meža inventarizācijas apraksts; sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” 2018. gada 17. novembra meža inventarizācijas aprakstu (atrodas lietas materiālos)). Bet, ja šīs ieceres skar Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas, tad līdz ar attiecīgo būvniecību, tās tiek pārvērstas citā zemes lietošanas veidā, bet pati būvniecība paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu atbilstoši Meža likuma 1. panta 3. punktam.

Manā vērtējumā Meža inventarizācijas apraksts un Situācijas plāns nav piemērojams sakarā ar turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem.

Pirmkārt, saskaņā ar konkrētās lietas materiālos esošo Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (sk. Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (atrodas lietas materiālos)) Meža inventarizācijas apraksts ir atcelts ar Valsts meža dienesta rakstu Nr. VMD1-10/90, par ko liecina minētajā aktā ietvertā informācija.

Tā kā Meža inventarizācijas apraksts ir atcelts, tad jāsecina, ka tas nav piemērojams un par Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas platību liecina Iepriekšējais meža inventarizācijas apraksts. Secīgi par nepareizu un nepiemērojamu kļūst arī Situācijas plāns, kura eksplikācijā ir fiksēta atceltajā Meža inventarizācijas aprakstā minētā Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorija platība.

Otrkārt, Meža inventarizācijas apraksts un Situācijas plāns ir acīmredzami kļūdains un tādēļ nevar tikt piemērots. Par Meža inventarizācijas apraksta un Situācijas plāna kļūdām liecina turpmāk izklāstītie apsvērumi.

Meža inventarizācijas aprakstā ir iekļauts Nekustamā īpašuma “Teikas” meža zemju plāns (turpmāk – Jaunais meža zemju plāns).

Iepriekšējā meža inventarizācijas aprakstā Nekustamā īpašuma “Teikas” meža zemju plāns bija citāds (turpmāk – Iepriekšējais meža zemju plāns):

Salīdzinot abos uzrādītos plānus, ir redzams, ka Jaunajā meža zemju plānā 1. meža kvartāls ir sadalīts trīs mazākos nogabalos, neiekļaujot ievērojamu Nekustamā īpašuma “Teikas” ziemeļaustrumu teritorijas daļu, kur ir plānots realizēt vienu no pieteicējas būvniecības iecerēm, un mazāku dienvidrietumu teritorijas daļu, kur atrodas Saimniecības ēka. Turpretī Iepriekšējā meža zemju plānā 1. meža kvartālu veidoja tikai viens nogabals gandrīz visā Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijā, neiekļaujot tikai mazāku dienvidrietumu teritorijas daļu, kur atrodas Saimniecības ēka.

Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktā (sk. Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (atrodas lietas materiālos)) ir minēta informācija, no kuras ir secināms, ka Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā, kurā ir paredzēts realizēt vienu no pieteicējas būvniecības iecerēm, t.i. Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā, kurā it kā atrodas Pamati un kura nav iekļauta Jaunajā meža zemju plānā (neiekļautā Nekustamā īpašuma “Teikas” ziemeļaustrumu teritorijas daļa), ir meža zemes platība bez kokiem.

Šāda platība faktiski ir atklāta meža platība jeb lauce. Uz lauces esamību minētajā Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā norāda arī vides eksperte I. Rēriha savā atzinumā par augu sugu un biotopu izpēti (sk. I. Rērihas 2020. gada 29. jūnija atzinumu par augu sugu un biotopu izpēti Engures novada, Engures pagasta īpašumā “Teikas” un “Lejas Bēčas” (atrodas lietas materiālos)).

Meža likuma 1. panta 29. punkts paredz, ka meža zeme ir: zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi.

No minētās tiesību normas izriet, ka lauces ir iekļaujamas meža zemes platībā. Tādējādi lauces platība, kurā ir paredzēts realizēt vienu no pieteicējas būvniecības iecerēm, t.i. Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā, kurā it kā atrodas Pamati un kura nav iekļauta Jaunajā meža zemju plānā, šajā plānā bija jāiekļauj. Tomēr, kā skaidri liecina Jaunais meža zemju plāns, tas tā nav noticis. Līdz ar to Meža inventarizācijas apraksts ir kļūdains.

Par līdzīga veida Meža inventarizācijas apraksta kļūdu ir uzskatāma arī Nekustamajā īpašumā “Teikas”, iespējams, esošo dabisko brauktuvju platību neierēķināšana meža zemes platībā. Par to, ka tas ir noticis, norāda pieteicēja savā pieteikumā Galvenajā administratīvajā lietā.

Saskaņā ar Meža likuma 1. panta 9. punktu dabiska brauktuve ir: ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām.

No minētās tiesību normas ir secināms, ka dabiskā brauktuve kā meža apsaimniekošanai un aizsardzībai nepieciešams objekts ir infrastruktūras objekts. Šāda objekta platība saskaņā ar iepriekš citēto Meža likuma 1. panta 29. punktu ir ieskaitāma meža zemes platībā.

Tādējādi Meža inventarizācijas aprakstā ir konstatējamas būtiskas kļūdas, kas atsaucas gan uz tajā ietverto meža zemju novietojumu, gan arī uz meža zemju platību aprēķinu Nekustamajā īpašumā “Teikas”. Tā kā Situācijas plāns ir saskanīgs ar Meža inventarizācijas aprakstu, tad jāsecina, ka arī tas ir kļūdains. Tādēļ nedz Meža inventarizācijas apraksts, nedz Situācijas plāns nav piemērojams. Šis secinājums savukārt lietā liek piemērot Iepriekšējo meža inventarizācijas aprakstu, vienlaikus apstiprinot, ka pieteicējas būvniecības ieceres skar Nekustamā īpašuma “Teikas” meža teritorijas, bet pati būvniecība paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu atbilstoši Meža likuma 1. panta 3. punktam.

Vadoties no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, jākonstatē, ka konkrētajā lietā ir piemērojams ne vien Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā, bet arī Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētais īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums sakarā ar to, ka pieteicējas būvniecības ieceres paredz Nekustamā īpašuma “Teikas” atmežošanu.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Iesniegums par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem "Riga Pride" laikā

FotoLaika periodā no 2022.gada 13.jūnija līdz 19.jūnijam Rīgā norisinājās "Riga Pride", kas vispārzināms ir Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (turpmāk – LGBTQ) ikgadējs pasākums, kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens un koncerts Vērmanes dārzā, ar mērķi  popularizēt LGBTQ tiesības.[1]
Lasīt visu...

15

Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka, – palīdziet, glābiet Ivetu!

FotoŠī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!
Lasīt visu...

21

Šis bija labs samits

FotoNATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Lasīt visu...