Milzīgākās dividendes un lielākā peļņa: gada plašāk zināmie rekordisti
PIETIEK22.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksta Dienas Bizness laidis klajā žurnālu Miljonārs, kurā līdz ar analīzi un papildu informāciju vienkopus publicēti Latvijas 100 visbagātāko uzņēmēju, 100 vislielāko pelnītāju un 100 visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kas tapuši sadarbībā ar Lursoft. Liela daļa lielāko pelnītāju un milzīgāko dividenžu saņēmēju ir plašai sabiedrībai nezināmi, taču ir arī izņēmumi, - tos tad kopā ar attiecīgi dividendēs saņemtajām un nopelnītajām summām šodien uzskaita Pietiek.
Milzīgāko dividenžu saņēmēji
Oļegs Fiļs SIA OF Holding 4 000 000 eiro
Ernests Bernis SIA Cassandra Holding Company 2 997 521 eiro
Artūrs Belēvičs SIA Saules aptieka, SIA Baltacon 1 637 000 eiro
Edvards Šlesers SIA Regma 1 1 610 000 eiro
Juris Līnis SIA SS 1 376 006 eiro
Andrejs Kivackis SIA SS 1 376 006 eiro
Uldis Pīlēns AS UPB 1 060 932 eiro
Ivo Zonne SIA Barons kvartāls 1 050 555 eiro
Valērijs Maligins AS Olainfarm, SIA Briz, SIA Olmafarm, SIA Vega MS 944 039 eiro
Santa Anča SIA Žurnāls Santa 894 913 eiro
Valērijs Belokoņs AS Belokon holdings 825 917 eiro
Ivars Zariņš SIA Žurnāls Santa 732 201 eiro
Uldis Asars SIA AKZ 560 000 eiro
Juris Aizezers AS LPB 555 600 eiro
Atis Sausnītis AS LPB 555 600 eiro
Signe Reinholde-Āboliņa SIA Komunikācijas aģentūra 279 403 eiro
Lielākās peļņas guvēji
Arnis Riekstiņš 32 530 900 eiro
Ernests Bernis 27 086 038 eiro
Oļegs Fiļs 26 874 707 eiro
Olafs Berķis 21 516 378 eiro
Edvards Šlesers 10 787 211 eiro
Guntis Rāvis 7 885 152 eiro
Igors Skoks 7 871 796 eiro
Uldis Pīlēns 5 980 996 eiro
Jānis Zuzāns 4 991 229 eiro
Valērijs Maligins 3 745 895 eiro
Kirovs Lipmans 3 076 054 eiro
Arkādijs Suharenko 2 699 167 eiro
Kristiāna Lībane-Šķēle 2 273 565 eiro
Mārtiņš Kvēps 2 229 232 eiro
Juris Līnis 2 193 937 eiro
Andrejs Kivackis 2 140 375 eiro
Jānis Vinters 1 963 835 eiro
Anna Lipmane 1 584 277 eiro
Artūrs Belēvičs 1 539 005 eiro
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
