Miniatūrā SIA norēķinājusies ar Rīgas domi par iespaidīgo pirkumu, līdzekļu avots neskaidrs
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Niecīgā SIA Doreks, kas Rīgas domes rīkotajā izsolē par 2,2 miljoniem latu iegādājās īpašumu Rīgā, Grēcinieku ielā, par to ir arī norēķinājusies. Taču ne zemesgrāmata, ne Komercķīlu reģistrs pagaidām nevieš skaidrību, kādus līdzekļus izmantojusi šī SIA, kuras pagājušā gada kopējais apgrozījums bijis tikai 20,4 tūkstošu latu apmērā.
"SIA Doreks 15.aprīlī ar bankas (AS Swedbank) pārskaitījumu ir veikusi pirkuma maksas samaksu pilnā apmērā, un 29.aprīlī ir noslēgts nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 34, Rīgā pirkuma līgums," atbildot uz Pietiek pieprasījumu, informē Rīgas pašvaldība.
Līdz ar to nav attaisnojušās vairāku politiķu izteiktās bažas, ka izsolē uzvarējušais pircējs ir tikai fiktīvs un izsole uzskatāma par izgāzušos. Toties atklāti paliek jautājumi par iespaidīgā pirkuma finansējuma avotiem.
Pati SIA no saviem līdzekļiem šādu pirkumu acīmredzami nevar atļauties. SIA Doreks, kā rāda Lursoft datu bāze, reģistrēta kādā dzīvoklī Rīgā, A. Dombrovska ielā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 72 gadus vecais Aleksandrs Savickis, valdes loceklis - 1984. gadā dzimušais Dmitrijs Smetaņins.
2011. gadā uzņēmums strādājis tikai ar 2997 latu apgrozījumu un 39 801 lata zaudējumiem, pērn - ar 20 478 latu apgrozījumu un 7831 lata peļņu. Lai gan uzņēmuma gada pārskatā apgalvots, ka tas nodarbojas ar "tirgus pētīšanu un investīcijām meitas uzņēmumos", Lursoft datu bāze rāda, ka tam pašlaik nemaz nav neviena meitas uzņēmuma.
Taču ne Komercķīlu reģistrs, ne arī Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata nerāda, ka SIA Doreks būtu ņēmusi kādu hipotekāru aizņēmumu, lai iegādātos dārgo pirkumu.
Komercķīlu reģistrs rāda, ka SIA Doreks nav reģistrēta neviena pati komercķīla, savukārt zemesgrāmatā, lai gan kopš pirkuma slēgšanas pagājušas gandrīz divas nedēļas, uz īpašumu neviena hipotēka nav uzlikta. Nav arī fiksēts, ka uz īpašumu tiktu izskatītas kādas būtiskas tā statusa izmaiņas.
Saistībā ar šo pirkumu partijas Vienotība Rīgas domes frakcija bija nākusi klajā ar paziņojumu, ka "prasību, ka izsoles dalībniekam jāspēj ieguldīt savi līdzekļi īpašuma iegādei, kura sākotnējā izsoles cena bija noteikta 2.078 miljonu latu apjomā, Vienotība uzskata par nepamatotu izsoles pretendentu ierobežojumu".
“Rīgas dome ar savu absurdo kritēriju samazināja izredzes īpašumu pārdot par maksimāli labāko un pilsētai izdevīgāko cenu. Daudzi uzņēmēji pamatoti izsaka iebildes, uzsverot, ka šādam darījumam nepieciešamie līdzekļi skaidrā naudā ir retajam, līdz ar to atļauja piesaistīt kredītiestādi būtu bijusi pilnībā saprotama,” - ar šādu paziņojumu savukārt nāca klajā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.
Taču Rīgas domes publiski pieejamajos īpašuma izsoles noteikumos šāds "absurds kritērijs" nemaz nebija atrodams. Tajos vienīgi norādīts, ka "pirkuma maksas, tajā skaitā nodrošinājuma, maksāšanas līdzeklis ir lati" un ka "izsolāmā manta tiek pārdota ar tūlītēju samaksu. Samaksa par Izsolāmo mantu veicama divu nedēļu laikā no Izsoles dienas, iemaksātā Nodrošinājuma summa tiek ieskaitīta pirkuma maksā".
Kad Pietiek demonstrēja Ēlertei šos noteikumus un lūdza tajos norādīt uz vietu, kas norādītu uz prasību ieguldīt tieši savus līdzekļus, mēra amata kandidāte to nespēja vai nevēlējās izdarīt. Uz jautājumiem šajā sakarā nevēlējās atbildēt arī Ēlertes sākotnējo paziņojumu izplatījusī Vienotības preses pārstāve Laila Timrota.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.