Ministra Arvila Ašeradena dubultā morāle: citiem nogriež, sev pieliek
Pietiek lasītājs12.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta situācija esot negatīva, nodokļi nepildoties, 2025.gada budžetā pašlaik iezīmējoties iztrūkums... Šo jau vismaz pusgadu maļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Taču pērn Ašeradens teica ko citu. Kur palika nauda? Vai kāds to var izskaidrot cilvēkiem saprotamā valodā? Vai nav tā, ka Ašeradens citiem nogriež, bet sev pieliek?
Finanšu ministrijas mājaslapā joprojām ir pērnā gada Ašeradena optimistiskā ziņa: "Valsts finanses ir stabilas, un 2024. gada valsts budžets un budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu." https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/arvils-aseradens-2024-gada-valsts-budzets-drosibas-un-ilgtspejas.
Kur paliek nauda? Vai solītais ekonomiskais mērķis ir sasniegts? Izstāstīšu jums dažus sapņus, kurus nesen redzēju.
Pirmkārt, sapnī redzēju īstas dzīres mēra laikā. Tā bija Valmieras teātra atklāšana. Kāpēc gan ne? Jo teātra direktore ir paša finanšu ministra sieva. Tautā to pat iesaukuši par Ašeradena teātri. Kāpēc citiem budžets tiek griezts, bet teātra atklāšanā lūza galdi? Vai tiešām teātris to veica no paša pelnītiem līdzekļiem? Diezin vai...
Otrs sapnis. Teātra saimnieks mīlot lepnu dzīvi. Ja ieskatās viņa valsts amatpersonas deklarācijā, nekas aizdomīgs neparādās, tikai parastie labumi no siles. Jo kurš gan neprot mūsdienās lielos kampienus norakstīt uz bērniem, omītēm un “tumbačkas” draugiem!? To teātra saimnieks iemācījās no savas iepriekšējās saimnieces Sarmītes Ēlertes, kuras roklaiža viņš vienmēr ir bijis. Arī Sarmītes īpašumi ir paslēpti dzimtas koka saknēs, nevis pašas deklarācijās.
Arvils to ir prasmīgi pārņēmis. Sapņos redzēju, ka teātra saimniekam dzimtas saknēs mītot lepni īpašumi gan Mežaparkā, gan Kaltenē Kurzemes jūrmalā. Runā, ka uz “ģimenes vārda” esot pat jahta… Lepni, vai ne? Bet jums, reņģu ēdāji, būs no rupjmaizes un piena pārtikt, ja vien bez kampaņas zināt, kas īsta rupjmaize ir.
Tie ir sapņi, bet te daži fakti no realitātes.
Vai zinājāt, ka Igaunijā, samazinot budžetu, finansējumu nogriež arī politiskajām partijām. Bet kā ir Latvijā? Ne pušplēsta vārda Ašeradens nav ieminējies. Nāks vēlēšanas - partiju nauda tiks triekta uz nebēdu, pludinot to savējiem, bet vienkāršajai tautai būs jācieš trūkums. Jo, redz, fiskālā telpa esot negatīva.
Kādreiz mūsu teātra saimnieku bija iesaukuši arī par OIK papiņu. OIK gan pamazām noklusis, bet vīrs jau nav pirmo dienu ar pīpi uz jumta. Izšeptēja Dienu, izšeptēja OIK, tagad ķēries klāt valsts budžetam…
Kur tad ir izslavētā nodokļu reforma? Kur ir pieteiktais Latvijas ekonomikas attīstības uzrāviens? Kāpēc finanšu ministrs hroniski nespēj pieņemt lēmumus, runājot vien “komplicētos” un sev vien saprotamos kalambūros? Vai 2025.gada budžets apzināti tiek grūsts atvarā?
Vai Jaunās Vienotības valde neko neteiks par āža kāju, kas lien laukā no pašu partijas? Un ko par nodokļu reformu, naudas taupīšanu, ekonomikas attīstības plānu un partiju finansējuma samazināšanu saka premjere Siliņa un valsts prezidents Rinkēvičš? Vai noskatīsimies, kā ministrs Ašeradens turpina būt āzis nodokļu maksātāju dārzā?
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
