Misiņa bibliotēkas krājuma “iepludināšana” LU bibliotēkā ir brutāla tās iznīcināšana
Literatūras nozares pārstāvji*16.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicēja, bibliogrāfa Jāņa Misiņa (1862-1945) veidotais krājums ir ļoti nozīmīga nacionāla mēroga kultūras vērtību krātuve, kurā ietilpst ne tikai citās Latvijas atmiņas institūcijās neatrodami unikāli iespieddarbi, bet arī ļoti daudzi Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes vēstures izpētei svarīgi rokraksti un citas arhivālijas.
Misiņa bibliotēka ir Latvijas kultūras darbinieku un pētniecības vidē atpazīts zīmols, kurš, pateicoties drosmīgiem un erudītiem iepriekšējo paaudžu bibliotēku jomas speciālistiem, tika nosargāts padomju okupācijas laikā.
Sociālajos tīklos ir parādījušās ziņas, ka Misiņa bibliotēkas krājums tiek “iepludināts” LU bibliotēkas Speciālo krājumu nodaļā. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” (12.05.2025.) LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš šo ziņu apstiprināja, pasvītrojot, ka Misiņa krājumu nepieciešams digitalizēt. Pret digitalizāciju nevarētu būt ne mazāko iebildumu, bet tāpēc vien Jāņa Misiņa bibliotēkas krājums ar pāri par 1,5 miljonu grāmatu, periodikas, rokrakstu vienību nebūtu jātransformē. Bibliotēkas direktors, šķiet, neapzinās, ko Latvijas kultūrai nozīmē Misiņi.
Misiņa bibliotēka ir bagātākais vienkopus savāktais Letonikas krājums, kas svarīgs rakstniekiem, zinātniekiem, arī vēsturi, valodu, literatūru studējošajiem un daudziem citiem.
Zīmīgi, ka Misiņa vārda noņemšana, nepaturot krājumu pat kā atsevišķu nodaļu LU bibliotēkā, notiek tieši latviešu grāmatas piecsimtgades svinību gadā un arī Misiņa bibliotēkas jubilejas reizē. – Tieši pirms 140 gadiem Jānis Misiņš atvēra savu bibliotēku un pirms 100 gadiem noslēgts līgums par šīs bibliotēkas nodošanu Rīgas pilsētai publiskai lietošanai.
Misiņa bibliotēkas nonivelēšana, iekļaujot to kā bezpersonisku krājumu LUB Speciālo krājumu nodaļā, bez jebkādiem profesionāliem argumentiem par šādu radikālu pārmaiņu nestiem ieguvumiem, var radīt tikai neizpratni Latvijas sabiedrībā, LU atbalstītāju lokā, tai skaitā no trimdas tautiešu puses un profesionālajā vidē ārpus Latvijas.
Misiņa bibliotēkas un arī Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas (tajā atrodama pērn 500 gadi sagaidījušās “Bibliotheca Rigensis” vērtību esence) statusa maiņa slēpj potenciālus riskus šī bez pārspīlējuma otras nacionālās bibliotēkas krājuma turpmākā pilnvērtīgā papildināšanā, kā arī būtiski samazina tās iespēju uzturēt un pilnveidot pašas LUB pētniecisko potenciālu, īstenot LU Stratēģijā 2021.-2027. formulēto virzību uz izcilību.
Stipra valsts ir tāda, kurā zinātne, kultūras un tās veidotāji (arī Latvijas Universitāte) apzinās simbolisko vērtību, tostarp Misiņa vārda un bibliotēkas krājuma, nozīmi tagadnei un nākotnei.
Pilnīgi noraidāmas ir zinātnisku bibliotēku tradīcijas un krājumu decentralizētas glabāšanas pamatojumu nepārzinošu ļaužu spekulācijas par iespēju vai pat nepieciešamību visas nacionāla mēroga vērtības glabāt vienuviet.
* Gundega Grīnuma, literatūrzinātniece
Ēriks Hānbergs, rakstnieks
Ieva E.Kalniņa, literatūrzinātniece
Sarma Kļaviņa, valodniece
Arno Jundze rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Voldemārs Hermanis, publicists
Viesturs Zanders, grāmatzinātnieks
Janīna Kursīte-Pakule, literatūrzinātniece
Jānis Lejiņš, rakstnieks
Virdžīnija Lejiņa, režisore
Žanete Grende, Imanta Ziedoņa fonda “Viegli“ padomes priekšsēdētāja
Inga Ābele, rakstniece
Rudīte Kalpiņa, literāte
Osvalds Zebris, rakstnieks
Attēlā: par šo likvidāciju atbildīgais - LU rektors Gundars Bērziņš
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
