Iesaki rakstu: 
Ir tāds mīts, ka visnekompetentākais, visaprobežotākais, visrīcībnespējīgākais jaunā Ministru kabineta loceklis esot ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Jāatzīst, arī man bija tādas aizdomas, bet nu varu paziņot – Kristovska kungs neizbēgami zaudē šo goda nosaukumu, ko viņam pārliecinoši atņem jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis komplektā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
Sakiet, lūdzu, ko jūs darītu, ja uzzinātu, ka zaglīgs kaimiņš ir nočiepis jums no pagraba zāles pļāvēju un aizstiepis to uz lombardu? Varianti vairāki: a) ietu pie kaimiņa un viņu tā kārtīgi papurinātu, b) ietu uz policiju, rakstītu iesniegumu un pieprasītu kriminālprocesu, c) ietu uz lombardu, pārliecinātos, ka zāles pļāvējs tiešām ir tur, un vai nu mēģinātu to kā zagtu atdabūt uzreiz, vai arī piekodinātu to novākt no pārdodamo mantu stenda.
Ir iespējami vēl kādi apakšvarianti, taču kopumā, ja jūs būtu labi sava zāles pļāvēja saimnieki, jūs rīkotos kaut kā tā, vai ne? Un nevis, piemēram, rakstītu vēstuli zāles pļāvēju ražotājam, lai noskaidrotu, vai tā rīcībā gadījumā nav ziņu, ka jūsu zāles pļāvējs varētu būt aizceļojis no jūsu pagraba lombarda virzienā, bet, ja tā, kāds varētu būt jūsu zāles pļāvēja pašreizējais tiesiskais statuss? Vai ne?...
Kā varbūt esat pamanījuši, arī Latvijas valsts uzskata (vai vismaz skaļi apgalvo, ka tā uzskatot), ka tai nočiepts zāles pļāvējs aviokompānijas airBaltic preču zīmju izskatā, kuras nu kopš 16. decembra ir saķīlātas Latvijas Krājbankā un tās mātes bankā Snoras.
Jautājums – vai ticēt Latvijas valstij tās premjera Valda Dombrovska un satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, ka tā ir sava zāles pļāvēja labs saimnieks un ka tai tiešām interesē šo derīgo un vērtīgo uzparikti atgūt?
Atļaušos teikt īsi un skaidri – nē, protams, un tas nav izskaidrojams tikai ar latvju politiķu tradicionālo gļēvumu un neizlēmību vien.
Ja Latvijas valsti šo indivīdu personā tiešām interesētu preču zīmju atgūšana un ja Latvijas valsts patiešām būtu pārliecināta, ka tās viņai aizstieptas nelikumīgi (kas patiesībā nebūt nav īsti skaidrs), tā tieši tāpat kā zāles pļāvēja īpašnieks jau sen būtu aizskrējusi kaunināt un purināt zagli, vērsusies ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs – nu, vai vismaz precīzi noskaidrojusi, kas tad ar preču zīmēm ir noticis.
To visu izdarīt valstij ir bezgala vienkārši – gan izsaukt uz tepiķa airBaltic prezidentu un vismaz pieprasīt paskaidrojumus, gan nomotivēt mūsu jauko iekšlietu ministri atrauties no Fermas un kaut reizi kaut ko izdarīt valsts labā, galu galā – apmēram pusminūtes laikā Komercķīlu reģistrā noskaidrot, ka preču zīmes ir skaidri un nepārprotami ieķīlātas.
Taču tā vietā enerģiska un stingra rīcība Dombrovska, Auguļa un Co. izpratnē ir... vēlreiz pajautāt Patentu valdei, kas tad īsti noticis ar airBaltic preču zīmēm, kaut patiesībā šai iestādei ar preču zīmju ieķīlāšanu ir vēl mazāk sakara kā zāles pļāvēju rūpnīcai ar jūsu zaglīgo kaimiņu un piemājas lombardu.
Ar vārdu sakot, Dombrovska un Auguļa rīcību nosaukt par muļķa laišanu, - tas viņiem vēl ir kompliments.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.