Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece cenšas izvairīties no administratīvās tiesas, lai viņai nevajadzēt nākties atklāt, kādā valodā viņa oficiāla brauciena laikā ir runājusi ar latviski nemākošo Zilupes mēru Oļegu Agafonovu.

Nacionālās apvienības pārstāve Mūrniece saistībā ar savu pirms gada krievu valodā notikušo sarunu ar latviski nemākošo Zilupes mēru Agafonovu līdz šim bija mēģinājusi izlocīties ar apgalvojumu – lai gan viņas brauciens uz Zilupi 2015. gada rudenī noticis uz valsts rēķina, saruna ar Agafonovu esot bijusi „privāta”, līdz ar to par to, kādā valodā tā notikusi, viņa sabiedrībai neko netaisoties paskaidrot.

Taču pagājušā gada augustā Administratīvā rajona tiesa pieņēma Lato Lapsas pieteikumu saistībā ar šo „principiāli nacionāli” noskaņotās Saeimas priekšsēdētājas Mūrnieces izlocīšanos, mēģinot neatbildēt uz jautājumu – kādā gan valodā viņa, kuras pārstāvētās Nacionālās apvienības pārstāvji TV kameru priekšā bieži lielās ar runāšanu tikai un vienīgi latviski, 2015. gada rudenī oficiālas vizītes laikā sarunājusies ar latviski nemākošo Zilupes mēru.

Tiesa pieņēma nepārsūdzamu lēmumu pieņemt pieteikumu par Saeimas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Saeimai sniegt pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, uzliekot Saeimai pienākumu atvainoties pieteicējam, kā arī ierosināt administratīvo lietu. Atbildētājas pusē ir piesaistīta iestāde – Saeimas prezidijs, kam tagad mēneša laikā ir jāsniedz tiesai rakstiski paskaidrojumi.

Tagad, jau pēc šī tiesas lēmuma Saeimas priekšsēdētāja vērsusies administratīvajā rajona tiesā ar oficiālu lūgumu tiesvedību vienkārši izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu Mūrnieces parakstīto lūgumu tiesai, kura būtība – pēc Saeimas priekšsēdētājas domām, šis pieteikums vispār neesot skatām administratīvā procesa kārtībā, tāpēc arī Saeimas prezidijs lūdzot tiesvedību izbeigt.

Notikumi, kas noveduši pie lietas izskatīšanas tiesā, sākās 2015. gada septembrī, kad Mūrniece kā valsts amatpersona - Saeimas priekšsēdētāja par valsts līdzekļiem devās uz Zilupi, lai tur tiktos ar Zilupes novada pašvaldības vadītāju Agafonovu. Pēc tam, ņemot vērā Mūrnieces nevēlēšanos sniegt plašākus paskaidrojumus par to, kādā valodā viņa sarunājusies ar latviski nemākošo Agafonovu, Pietiek pārstāvis vērsās Saeimā ar oficiālu iesniegumu.

Šajā iesniegumā Mūrniecei tika uzdoti divi jautājumi: kādā tieši valodā viņa kā Saeimas priekšsēdētāja, kas devusies braucienā par valsts līdzekļiem un pārstāv LR Saeimu, sazinājās ar šo amatpersonu publiskā pasākuma laikā un kādā tieši valodā viņa kā Saeimas priekšsēdētāja, kas devusies braucienā par valsts līdzekļiem un pārstāv LR Saeimu, sazinājāties ar šo amatpersonu individuālo sarunu laikā.

Atbildes vēstulē, ko Mūrniece bija uzdevusi sagatavot kādreizējai žurnālistei, tagadējai Saeimas darbiniecei Dacei Balodei, ne uz vienu no šiem jautājumiem atbilde nav sniegta.

Attiecībā uz oficiālajiem pasākumiem bija paziņots tikai tas, ka „visi oficiālie pasākumi (sarunas, koncerts u.c.) vizītes laikā norisinājās valsts valodā – latviski”, savukārt par individuālo sarunu ar Agafonovu Mūrnieces viedoklis – kaut arī viņa ir valsts amatpersona un tas ir bijis oficiāls brauciens par nodokļu maksātāju naudu – ir: sabiedrībai par to neesot nekādas daļas.

„Pēc tikšanās skolā I.Mūrniecei bija neoficiāla personīga saruna ar Zilupes novada mēru, par kuru Saeimas priekšsēdētāja komentārus nesniegs,” – tas bija viss, kas ar savu it kā stingro nacionālo nostāju pazīstamajai Saeimas priekšsēdētājai esot sakāms par sarunu ar latviski nerunājošo Agafonovu.

Šī izlocīšanās īpaši zīmīga ir tāpēc, ka nav nekādu šaubu par to, ka „neoficiālā personīgā saruna” ar Agafonovu ir notikusi krieviski, – Agafonovs latviski runāt nemāk, un arī Valsts valodas centra speciālisti oficiāli konstatējuši, ka viņa valsts valodas zināšanas neatbilst prasībām.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...