Mūsdienu Latvijā prokuratūra ar atsevišķiem ļoti godīgiem cilvēkiem tajā, kas ir mazākumā, ir kukuļņemšanas epicentrs
Aldis Gobzems14.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jā, Latvijā par 50 un pat daudz mazāk tūkstošiem caur prokuratūru var sakārtot lietas. Tā ir otra vai šobrīd pat pirmā (dala savas pozīcijas ar policiju) korumpētākā iestāde Latvijā. Bet par visu pēc kārtas.
1. Armandu Ruku ielika amatā, lai reformētu policiju. Kas ir izdarīts? Norotēja Bausku. Būtībā tas arī viss. Policijā kā strādāja noziedznieki vai sabotieri lielā skaitā, tā strādā. Varbūt nevis vajadzēja činkstēt par policistu trūkumu, bet sākt vajadzēja ar korumpantu, narkokarteļa dalībnieku, atmazgāšanas un PVN shēmu piesedzēju, lietu safabricētāju un/vai neierosinātāju atbrīvošanu? Daudz lielāks ieguvums valstij būtu no pēc skaita mazāk policistiem, kas ir godīgi, nevis noziedziniekiem uzplečos. Pilna mentene ar tādiem.
Kas to pierāda? Vājprātīgie korupcijas un zagšanas apmēri, kuri nevienu sen nepārsteidz, ja nav pietiekams pamats, tad kas ir. Loģiski, ka noziedznieki noziedzniekus apcietina tikai, ja viens otram pārbrauc pa interešu līniju. Par ko Rukam ģenerāļa uzpleči? Par divu ģimeņu ar vairākiem nepilngadīgiem bērniem pamešanu? Par dienesta romāniem? Vai par neesošajām reformām? Kārtības policijas priekšnieks Kupetis uzskata, ka dauzīt logus un uzbrukt bērniem nav noziegums. Un sēž un sēdēs tur inteliģences neizkropļotu fasādi arī turpmāk. Prokurori piesegs. Par to tālāk.
2. Mūsdienu Latvijā prokuratūra ar atsevišķiem ļoti godīgiem cilvēkiem tajā, kas ir mazākumā, ir kukuļņemšanas epicentrs. Kas traucē izmainīt vajadzīgos likumus? Kriminālprocess un Krimināllikums ir Saeimā gandrīz katru nedēļu bez maz vai? Judins traucē? Nē. Judins ar lielāko prieku visus būri saliktu, ja dotu piekrišanu šim priekšniekam. Nav gribas, un ir sabotieri, korumpanti, kam šādi ir ērti, jo tur valda visatļautība - nevienam nekad nekas nebūs.
Nosita to sievieti, kuru ilgstoši vajāja bijušais vīrs, uz pāris mēnešiem par 20 procentiem samazināja algu atbildīgajam prokuroram. Pofig cilvēka dzīvība, maksimālais sods prokuroram ir 20 procenti no algas uz diviem vai cik tur mēnešiem. Ziemeļu prokuratūrā, ja vajag, pateikšu, cauru kuru advokāti jāiet. Voicehoviča ar petrovām visu sakārtos un piesegs. Armīns Meisters jau nav labāks, pievērs acis, ja kas neizdevīgs.
3. Rail Baltica, airBaltic, Kariņa Skolas ielas 2 naudas atmazgāšana un Gazprom miljoni, visi iepirkumi valstī, kā Meroni ļāva izzagt veselu pilsētu. Dienvidu tiltu Lielbritānijas skolā bērniem rāda kā piemēru pasaules lielākajai korupcijai, kā uz mazu sūda tiltu var miljardu nozagt un visi gali ūdenī. Ilgus gadus VID vadībā bija sieviete, kuras vīrs sēdēja par smagiem noziegumiem. Šo sarakstu var turpināt bezgalīgi.
4. Bet ko var gribēt. Ir mums "kara eksperts" Rajevs. Tipa armijnieks. Tipa uzplečotais bijis. Tipa vecis. Iebrauca Saeimā uz baltā kara zirga kā armijnieks ar stāju. Jā, bet ko var gribēt. Nu armijnieks tak ir ar principiem un stāju, es saprotu, ja saprotu pareizi. Uzmeta tak savējos dēļ amata un dienesta jeb algas vajadzības "kara eksperts". Apmeta kažoku, tā teikt, principiālais valsts aizstāvis armijnieks. Bet ko var gribēt. Tāda ir tā valsts, kur noziedznieki uzplečos un pērkamas ma...kas valda.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
