Mūsu mazkrievijas jaunumi: kā nekaunīgie meļi no progresīvā antisemīta Švinkas Satiksmes ministrijas sola Saeimas stulbeņiem dienā pa “Rail Baltica” kara gadījumā pārvadāt 100 000 cilvēku
PIETIEK11.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Mūsu mazkrievijas jaunumi: kā nekaunīgie meļi no progresīvā antisemīta Švinkas Satiksmes ministrijas sola Saeimas stulbeņiem dienā pa “Rail Baltica” kara gadījumā pārvadāt 100 000 cilvēku,” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa īsi un uzskatāmi apraksta tos melus, kurus Ata Švinkas vadītā Satiksmes ministrija trešdien cēla priekšā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem.
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=0DG6VOWRU2c.
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
