Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem
Krišjānis Feldmans26.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Gaidāms, ka pēc pāris mēnešiem visi rīdzinieki dosies pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par sev tīkamākajiem kandidātiem. Mēs savus pretiniekus nedrīkstam nenovērtēt. Aiz viņu glītajiem ģīmjiem, sevi slavinošajiem saukļiem un propagandas gūzmas slēpjas ekonomiskie grupējumi, kuru vienīgais mērķis ir aizstāvēt savas netīrās intereses azartspēļu, atkritumu, būvniecības un citās nozarēs, kā arī panākt, lai rīdzinieku samaksātā nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nauda nonāktu viņu nekad nepiepildāmajās kabatās.
Visu rīdzinieku un vispār visas valsts iedzīvotāju interesēs ir tas, lai Latvijas galvaspilsētā tiktu iznīcināta kleptokrātija. Mūsu veiktajā pētījumā 38% rīdzinieku apliecināja to, ka valstī jāizskauž korupcija, un 29% pauda uzskatu, ka Rīgas domes priekšsēdētājam jānodarbojas tieši ar korupcijas apkarošanu Rīgā. 22% norādīja, ka ir svarīgi, lai Rīgas domes priekšsēdētājs nodrošinātu labas pārvaldības ieviešanu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Nav atbilstošāka cilvēka, kas to varētu paveikt, kā Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Juris Jurašs, kas sevi pierādījis smagā cīņā pret sistēmas pārspēku, oligarhiem un to kalpotājiem, tostarp atsakoties no miljons eiro liela kukuļa un par to ziņojot priekšniecībai.
Bet pagaidām Latvijā būt godīgam un atklātam ir noziegums, un tā tas arī paliks, kamēr no Latvijas zemes netiks izravēti pēdējie oligarhu dzītie asni! Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem. Tam pierādījums ir visi tie mūsu valsts pilsoņi, kuri šobrīd, 30 gadus pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, ir spiesti dzīvot dziļā nabadzībā.
Nākamajos divos mēnešos visas pūles jāveltī priekšvēlēšanu kampaņai, lai Rīgas domē tiktu ievēlēti cilvēki, kuri spēs likvidēt minēto režīmu. Es saku paldies Jurim Jurašam par drosmi doties šajā cīņā!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.