
Mūsu vatainā postpadomju policija klusē, ka nacismu slavinošie, latviešiem un ārzemniekiem uzbrukušie skūtgalvji ir izrādījušies impēriskie krievu neofašisti
Imants Liepiņš21.09.2024.
Komentāri (0)
Par rasistiskiem uzbrukumiem un laupīšanām aizturētas skinhedu bandas, izņemtas narkotikas un ieroči, jau pieņemti notiesājoši spriedumi, bet mūsu postpadomju varasiestādes arvien cenšas noklusēt faktu, ka šie huligāni ir lielkrievu šovinisti, nevis mūsu pašu cilvēki.
No padomju laikiem pārņemtā LPSR milicija, kas savulaik tika pārdēvēta par “LR policiju”, momentā apaugot ar postpadomju sabiedrību korupcijas sērgu, ir trīsdesmit gadus atražojusi un nodevusi tālāk tādas pašas koruptīvi prokrieviskās postpadomju tendences, kādu dēļ Ukrainā pirms nepilniem desmit gadiem vecās iekšlietu iestādes tika izformētas, tagadējo policiju izveidojot pilnībā no jauna, bet SBU nomainot 90% no personālsastāva.
Pie mums tikmēr notiek vissliktāko postpadomju principu atražošana, kas praksē izpaužas tā, ka policija tikai ar lielām pūlēm piespiežama izmeklēt vietējo prokremlisko elementu varasdarbus pret ukraiņiem un latviešiem, iestādēs arvien spēkā ir princips “krievam vienmēr taisnība, nevis latviešiem”, bet krievu pastrādātu noziedzīgu nodarījumu gadījumā arvien tos mēģināt kaut kā noslēpt vai notušēt.
Šajā vasarā vairākkārt ziņās pavīdēja virsraksti par uzbrukumiem velokurjeriem un ēdienu piegādātājiem gadījumos, kad šajās profesijās piestrādājuši daudzie mūsu universitāšu studenti no Āfrikas un Āzijas. Valsts policijas oficiālā preses relīze, piemēram, 1. augustā notikumus raksturoja šādi:
“Valsts policija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) aizturēja sešus skinhedu subkultūras pārstāvjus. Tāpat veiktas kratīšanas vairākās dzīvesvietās. Minētās personas ir labējas ideoloģijas piekritēji, kuri pārstāv un atbalsta neonacisma idejas. Aizturētie veica uzbrukumus ēdienu piegādes kurjeriem, kuri ir citas etniskās piederības un pret viņiem pielietoja fizisko vardarbību.”
Ne ar vārdu netika pieminēts, ka šie seši rasistu skūtgalvji patiesībā ir “rašisti” (ja lietojam Čečenijas prezidenta Džohara Dudajeva iedzīvināto terminu). Visi ir krieviski runājoši lielkrievu šovinisma un neofašisma piekritēji, kuru dzīvesvietās tika atrasta nevis jebkādā veidā ar latviešiem saistīta, bet gan krievu pārākumu (un citu nāciju mazvērtīgumu) sludinoša atribūtika. Tajā skaitā melndzeltenbalts karogs ar Maskavas patriarhāta lozungiem, kuru mūsdienu skūtgalvji Krievijā izmanto tāpēc, ka tāds ir bijis cara impērijas karogs līdz 1917. gadam.
Izmeklēšanā izņemti attiecīgi “atribūti”, ko parāda kāda fotogrāfija no procesuālo darbību veikšanas vietas, kas nez kā nokļuvusi pie ziņu aģentūras LETA un kuru tāpēc šeit iespējams parādīt, ievērojot Autortiesību likuma normas, tikai kā ekrānšāviņu — un tas nodrošinājis iznākumu, ka bilde nav nokļuvusi publiskajā apritē citos ziņu medijos. Citādi uzreiz kļūtu skaidrs, kas tie par figurantiem un kāpēc viņi gribējuši uzbrukt citu nacionalitāšu piederīgajiem, kas nav krievi.
Vēl pirms tam divi skūtgalvji 15. jūnijā aplaupīja kādu sešpadsmitgadīgu skolnieku, atņemot telefonu, bezvadu austiņas un 30 eiro, kā arī no skolnieka jakas noraujot Latvijas karogu. Laupīšanas upurim abi rašisti gribējuši likt runāt krievu valodā un slavināt Krievijas tautu, ko filmējuši. Citā gadījumā pašā Rīgas vidū Vērmanes dārzā divi neonacisti draudējuši trīsdesmitgadīgam garāmgājējam, liekot tam izpildīt totalitārus žestus, slavināt Hitleru un genocīdu, kas cita starpā tika vērsts pret mūsu pašu tautu (!). Vainīgie tika arestēti, un septembra sākumā viens sodīts ar pusotra gada cietumsodu, otrs — ar probācijas uzraudzību uz 4 gadiem (spriedumu vēl var pārsūdzēt). Citos gadījumos tiesa turpinās.
Saucot rašistiskos uzbrucējus par “neonacistiem”, “NS skūtgalvjiem” vai tamlīdzīgi un noklusējot viņu lielkrievu šovinismu, mūsu prokrieviskā postpadomju policija cenšas izvairīties no fakta, ka tie ir ar Krievijas skinhediem saistīti rasisti, kas uzbrūk gan Latvijā strādājošiem ārzemju studentiem no citiem kontinentiem, gan mūsu pašu vietējiem latviešiem — tikai par to, ka viņi ir latvieši un nēsā pie apģērba Latvijas karodziņu.
Var nojaust, ka tās pašas skopās ziņas par šādiem naida noziegumiem, kas vērsti pret latviešiem vai Latvijā mierīgi dzīvojošiem un strādājošiem cittautiešiem, nonākušas sabiedrībā tikai tāpēc, ka naida noziegumus, kas saistīti ar ekstrēmismu, bieži vien izmeklē VDD, kas neļauj policijai izbeigt šos kriminālprocesus bez rezultāta, jo preses relīzē redzams, piemēram, šāds teikums: “Tajā pašā dienā policija sadarbībā ar Valsts drošības dienesta amatpersonām aizturēja abus jauniešus.” Protams, krievu skūtgalvji publiski lielākoties tiek dēvēti vienkārši par “jauniešiem” vai “labējas ideoloģijas piekritējiem”.
Šādas tīšuprāt nepilnīgas ziņas, cenšoties notušēt faktu, ka noķertie skūtgalvju huligāni patiesībā ir krievu neofašisti, nostāda Latviju viena nepareiza tulkojuma attālumā no Kremļa propagandas izplatīšanas starptautiskajā vidē, ka “Latvijā atdzimst fašisms, uzbrūk cilvēkiem” — jo nekas nekavēs Kremļa propagandistus noklusēt faktu, ka tie ir lielkrievu neonacisti, kas uzbrūk tādiem citu nacionalitāšu pārstājiem (latviešiem un nelatviešiem), kuri nav krievi. Kā nekā šo faktu mēģina noklusēt pat “mūsu" policija.





Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas.
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.














































