Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība - kur jūs esat?
Ritvars Baumanis06.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā zināms, zivs pūst no galvas. Nesen medijos izskanēja informācija par divu Saeimas deputātus no partijas "Stabilitātei!" nedienām ar Valsts valodas centru. Tiem atkal un atkal tika piemēroti administratīvie sodi saistībā ar valsts valodas lietojuma pārbaudi.
Jefimijs Klementjevs, kurš iepriekš nebija sekojis Valsts valodas centra aicinājumam un ieradies uz šo pārbaudi, pirms dažiem mēnešiem to apmeklēja un nenokārtoja, proti, nelietoja valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam. Viktors Pučka jau otro reizi uz pārbaudi neieradās, un par to atkal piemērots administratīvais sods.
Parastiem iedzīvotājiem gan iet sūrāk ar valsts valodu prasmju pieprasīšanu. Likumdevēji ir gatavi nosūtīt lielu daļu pensionāru uz valsts valodas pārbaudēm, jo tādā veidā tiek apdraudēta drošība. Arī Rīgā vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.
Tad vēl ir darba tiesības un krievu valodas ierobežošana utt. Visur. Izņemot pašu Saeimu! Saeimu!! Vai tiešām parastais Latvijas iedzīvotājs nodara ar valodas nezināšanu lielāku skādi nekā šie priekšstāvji, ja viņi skaidri demonstrē, ka var gadiem ilgi lavierēt un nepildīt likumu?
Partijas, kuras ir centrētas uz valodu, kāpēc tāda liekulība? Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm.
Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst, vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība- kur jūs esat? Jūs taču solījāt galvas nolikt par latviešu valodu! Vai tie ir tikai tukši solījumi un darbi nesekos!
Jums taču jārada priekšzīme, jūsu vidū ir valsts valodu nezinoši cilvēki! Kāpēc tad nevēršaties pret "savējiem" Saeimā? Vai arī tas ir mūžīgais Orvela "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem"? Kauns.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
