Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Triumfs var būt ne tikai spīdoši pozitīvi panākumi. Triumfs var būt arī spīdoši negatīvi panākumi. Latviešu inteliģence to ir vairākkārt krekstoši pierādījusi, spīdoši triumfējot tādā spīdoši negatīvā jomā kā nacionālā nodevība. Vispirms triumfs tika sasniegts, ar eksaltētu dvašu atsakoties no valsts suverenitātes un iestājoties eiropeiskajā „padomju savienībā”. Triumfs tika sasniegts, latus nomainot ar eiro. Triumfs tika sasniegts Latvijas zemes iztirgošanā ārzemniekiem. Tagad ir pienākusi kārta nacionālās nodevības spīdošam triumfam attieksmē pret latviešu valodu.

Tātad pret to, ko latvieši un tās inteliģence visu laiku ir sludinājusi kā tautas vislielāko dārgumu, kuru neviens nevar atņemt tautai. Tagad izrādās, ka tautas vislielāko dārgumu atņemt nemaz nav vajadzīgs. Tautas inteliģence pati atdos citiem tautas vislielāko dārgumu, nacionāli nodevīgi izturoties pret latviešu valodu, kas pašlaik notiek „diskusijā” par valsts valodas prasmi augstskolu rektoriem.

Nacionāli visnodevīgāk kā parasti rīkojas valdošā kliķe ar vienoto vienotību priekšgalā. Nacionālajiem nodevējiem šadurskiem un citiem neko neizsaka tas, ka latviešu valoda ir latviešu nacionālās identitātes pamats. Tā ir svēta atziņa latviešu tautā. Šī svētā atziņa ir bijusi tautas spēka neizsīkstošs avots visgrūtākajos laikos, piedzīvojot kolonizāciju, dzimtbūšanu, inkorporāciju, okupāciju, ģeopolitisko okupāciju. Taču šadurski un citi latviešu pelēkie un superpelēkie „intelbeņķi” ir spējīgi uzspļaut šai latviešu tautas svētajai atziņai.

Latviešu tauta no savas kultūras vērtībām latviešu valodu visvairāk sargā, cenšoties nepieļaut tās neatzīšanu, necienīšanu, apsmiešanu, nicināšanu, nezināšanu, dzīvojot un strādājot Latvijā. Jau no „perestroikas” gadiem latviešu valodas jautājums ir bijis valsts politikas dienaskārtības pirmajās pozīcijās. Tika pieņemts Valodu likums, Valsts valodas likums, MK noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, sāka darboties Valsts valodas centrs. Savukārt zinātnieki par latviešu valodu kā nacionālās identitātes pamatu ir sarakstījuši daudzus rakstus, kas apkopoti vairākās grāmatās. Latviešu valodas prasme ir galvenais kritērijs cittautiešu integrācijā LR nācijā.

Droši var teikt, ka pēcpadomju gados ap latviešu valodu ir izveidojusies savdabīga subkultūra. Tajā ietilpst ne vien tik tikko minētie valstiskie un zinātniskie pasākumi. Dažādu pasākumu uzskaitījumu varētu turpināt. Bet tas nav vajadzīgs. Šiem pasākumiem vairs nav nekādas vērtības. Tos varam norakstīt, iemest krāsnī, iesviest atkritumu tvertnē. Latviešu valoda pašlaik piedzīvo nacionālo nodevību. „Vienotības” rūdītie nacionālie nodevēji ir nobrieduši nodot latviešu tautas vislielāko dārgumu – latviešu valodu, LR valsts valodu.

Visriebīgākais ir tas, ka latviešu valodas nodevība izvēršas izglītības sfērā. Tātad izvēršas tajā sfērā, kurā ir jābūt viskonsekventākajiem savās lingvistiskajās prasībās. Izglītības iestāžu loma valodas attīstībā nevienam nav īpaši jāpaskaidro. To katrs saprot.

Katrā ziņā jāsaprot ir vēl viens moments. „Liberāli” izturoties pret rektoru valsts valodas prasmi, tiek neglābjami grauta latviešu valodas reputācija. Pat vēl sliktāk. Faktiski tiek neglābjami grauta ne tikai latviešu valodas reputācija, bet latviešu tautas un latviešu valsts reputācija. Ārzemnieki nav muļķi. Viņi lieliski redz, kāda vērtība patiesībā ir tautas valodai latviešu aprindās. Atļauja rektoriem Latvijā strādāt bez valsts valodas zināšanām visdziļākajā būtībā liecina par latviešu morālo nestabilitāti un nacionālo vērtību nestabilitāti. Izrādās, latvieši tikai tēlo savas valodas milzīgo mīlestību. Izrādās, latviešiem viņu valoda nemaz nav tik dārga manta. Latviešiem viņu valoda nav nacionālā patriotisma elements.

Noteikti kaut kas nav kārtībā ar ārzemniekiem, kuri bez latviešu valodas zināšanām Latvijā uzdrošinās sēsties rektora krēslā. Esmu stingri pārliecināts par viņu teicamo informētību. Viņi teicami zina, ka nevienā citā valstī tas nav iespējams. Rektoram ir jāzina valsts valoda. Par to nevar būt ne mazāko šaubu. Latvijā rektoram ir jāprot valsts valoda augstākā līmeņa zemākajā pakāpē (C1): „persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras tekstus par dažādām tēmām”.

Vienotās vienotības nacionālajiem nodevējiem uzstājīgi un kategoriski pievienojās viens „akadēmiskais intelbeņķis”. Portāls „Delfi” vēstīja: „ Augstās latviešu valodas zināšanu prasības Latvijas augstskolu akadēmiskajam personālam ir jāatceļ nekavējoties, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.”

Kā redzam, sākusies ir vētraina sacensība nacionālajā nodevībā. Kungs prasa atcelt prasības latviešu valodā ne tikai rektoriem, bet visam akadēmiskajam personālam. Vienotās vienotības ministrs Šadurskis cīnās tikai par rektoru tiesībām nezināt latviešu valodu: „Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) nolēmis tomēr virzīt Andersu Pālzovu atkārotai apstiprināšanai Rīgas ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") rektora amatā, pirmdien vēstī LNT ziņu raidījums.

Šāds lēmums pieņemts, nesagaidot no Pālzova apliecinājumu, ka viņa latviešu valodas prasmes atbilst augstajam standartam, ko paredz valdības noteikumi.”

No nacionālo nodevēju goda, protams, negrib atpalikt LR parlaments: „Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija plāno varētu rosināt grozījumus Augstskolu likumā, lai risinātu situāciju saistībā ar ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, sacīja komisijas vadītāja  Ilze Viņķele (V). Politiķe sacīja, ka Latvijā patlaban ir ļoti strikts (!?), sens (!?) un konservatīvs (!?) regulējums attiecībā uz ārzemju akadēmiskā personāla piesaisti, uz ko esot vērsusi uzmanību arī Augstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas Rektoru padome. Tas ierobežo Latvijas augstskolu iespēju paaugstināt kvalitāti (!?), lai nopietni cīnītos par pakalpojumu eksportu (!?), kas ir nepieciešams, strauji samazinoties vietējo studentu skaitam.”

Viņķeles kundze, saprotams, bez šausmīgām dumjībām neko nespēj pateikt. Nacionālā nodevība iet roku rokā ar prāta impotenci.

Vēsture atkārtojas, - latviešiem nekad nav bijis nacionālo nodevēju deficīta. Lūk, vēl viens piemērs: „Partija "Latvijas attīstībai” vērsusies pie premjera Māra Kučinska (ZZS) un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V), aicinot veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, portālu "Delfi" informēja partija.[..] „Konkrētā norma rada nopietnus riskus Latvijas augstākās izglītības kvalitātei un konkurētspējai starptautiskā mērogā," skaidro partijas "Latvijas attīstībai" vadītājs Juris Pūce. "Mēs aicinām premjeru un izglītības ministru nekavējoties veikt atbilstošos grozījumus MK noteikumos, lai Latvijas augstskolas varētu piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, tādējādi ceļot gan iestāžu izglītības kvalitāti, gan to starptautisko konkurētspēju.""

No vienas puses nacionālo nodevēju aktivizēšanās ir apsveicama. Tuvojās vēlēšanas. „Diskusija” par rektoru latviešu valodas zināšanām elektorātam skaļi atgādina, par kuriem tautas kalpiem atkal nāksies patriotiski balsot. „Diskusija” latviešiem palīdz orientēties savas inteliģences vērtīgākajā slānī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...