Iesaki rakstu: 
Nebūtu tā uzvilcies, ja vakara LTV neuzstātos kāds Barikāžu dalībnieks, kuram sirds pilna un tāpēc atsakās no Barikāžu piemiņas medaļas. Ja tu, draugs, šo izlasīsi, tad lūdzu - nedari to! Jā, virsrakstā nagu vietā pieklājīgāk būtu lietot vārdu - rokas. Pieklājīgāk, bet ne piedienīgāk…
Jo itin naturāli redzu kārtējos partijiskos nagus, kas iedomājušies sevi uzvīlēt, uzkrāsot ar gana banālu, bet nenoslēpjamu paņēmienu – izvilkt (nepievilcīgā) gaismā jebkuru svētu lietu, ja vien tā ir politiska veikala vērta. Manieres vecās: lai vairotu privilēģijas sev, pasolīsim tās arī citiem – šoreiz Barikāžu dalībniekiem un vienā mierā šķelsim sabiedrību, šķelsim arī pašus Barikāžu pleca biedrus… Dusmas! Tāpēc nespēju te izvēlēties vārdus.
Ei, jūs, nelgas! Jūs, savos varas taukos apvēlušies, iedomājaties, ka svētā ideja, par kuru gājām, ir izmaināma sīknaudā? Ideja var kļūt par politisku suteneru preci? Tāds “tautisks priekšlikums” vien ir ko vērts, lai pasaule ieraudzītu, kā atmiekšķējas smadzenes un apveļas sirdsapziņa tiem, kas Saeimas krēslos iebalsojušies ar viltu, nejaušības vai smagas kļūdas dēļ un aizsēdējušies neglābjami par ilgu… Bet tie pleca biedri, kuri ar izstieptām rociņām stājas rindā pēc solītajām privilēģijām, nav vairs mani pleca biedri… Ar šo pilnīgi pietiktu, lai tālāk neturpinātu. Bet!
Bet likumdošanas kūtrajām galvām tomēr jāpasaka, ka tāda populistiska žākstīšanās nevar kļūt īstenojama tiesiskā valstī (ja tāda vēl ir)… Jo! Nevienam nav iespējams iegūt likumisku statusu “barikāžu dalībnieks”, jo to nenosaka ne pēc sklerozes mocītu ļautiņu atmiņām, ne pēc kaut kādiem sarakstiem, kādi tajos laikos vienkārši nedrīkstēja būt. Bet, ja bija, nav grūti iedomāties, kas tos stādīja un kas notiktu ar tiem sarakstu cilvēkiem, ja augusta pučs būtu ievilcies uz pāris mēnešiem.
Pat tādā gadījumā, ja, dies` zin`, ar kādiem instrumentiem varētu noteikt, ka tādi un tādi tur bija, tad starp tiem bija “arī tādi un tādi”, kurus ētisku apsvērumu dēļ te negribu tuvāk raksturot, bet bija arī tādi, kas bija prom dzenami… Bija arī tādi, kas tur nemaz nebija, bet ar piemiņas medaļām apkārās daudz ātrāk nekā tie, kas tur bija un bija godam..
Visbeidzot ir pagājuši 26 gadi. Daudzi jau debesu Barikādēs. Tāpēc nagus nost no Barikādēm!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
