Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Nāk karstie Jāņi ar dzeršanu, slīkšanu un saules dūrienu

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
21.06.2013.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rakstīt par piedzeršanos Jāņos ir vismaz bezgaumīgi, jo alus dzeršana vasaras saulgriežos nudien ir latvieša dvēselē ieausta kā sudraba dzīpars cauri gadu tūkstošiem.

Pēdējā mēneša statistika ar desmitiem noslīkušo un tikpat daudz sprandu salauzušo latviešus neattur no peldēšanās nepazīstamās vietās, pie kam peldēšanos uzsākot ar lēcienu no krasta ar galvu pret siekstu.

Parasti latvieši šīs abas lietas apvieno – ūdenī lec pēc tam, kad gana daudz dzēruši. Īpaši čakli viņi nāvējošo peldi meklē paģiru dienā. To visu varētu arī nerakstīt, ja Jāņiem šogad daba mums nebūtu sarūpējusi meteoroloģisku pārsteigumu – karstumu pāri par 30 grādiem.

Uzmanību – kā ziemeļu tauta latvieši karstumā dzer par maz ūdens!

Ūdens sastāda 70% cilvēka svara: plaušās ūdens ir 90%, asinīs – 84%, ādā – 80%, smadzenēs – 80%, muskuļos – 75%, kaulos – 20%. Bērnu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un tas viņiem ir proporcionāli vairāk un biežāk jādzer.

15 –20 grādu temperatūrā sievietei vajag dienā aptuveni 2300 ml, bet vīrietim – 2800 ml ūdens, bet karstā laikā jādzer vairāk. Ja Jāņos temperatūra būs 35 grādi, tad jādzer attiecīgi 3050 un 4300 ml, bet, ja tajā laikā vēl jāveic fiziska slodze (jāskrien Ventspils pusmaratons vai jākrauj Jāņu ugunskurs no baļķēniem), – iespējams, ka vajag pat 5 vai 7 litrus šķidruma.

Tipiskais latvietis nepietiekami dzer, tādēļ ūdeni vienkārši neuzņem atbilstoši organisma nepieciešamībai. Vienkāršākais indikators ir – cik cilvēks izčurā. Ja urīna krāsa tumši dzeltena vai oranža, urīna ir maz, urinācija ir retāka kā 4 reizes dienā – šķidruma dzerts par maz. Jau 1% šķidruma trūksme nosaka slāpes, 2% – apetītes trūkumu un diskomfortu, 4% – sliktu dūšu un darbspēju kritumu, 5% – koncentrēšanās grūtības, 6% – termoregulācijas problēmas, 10% – muskuļu spazmas, delīriju, samaņas traucējumus, bet 11% ir dzīvībai bīstams šķidruma zudums.

Un tagad pats būtiskākais: alus nekompensē šķidruma trūkumu! Ne alus, ne enerģijas dzēriens, ne šņabis neder rehidratācijai (šķidruma balansa atjaunošanai) karstuma vai lielas slodzes gadījumā. Šie dzērieni šķidrumu ievada šūnā, šūnā ir hiperosmolaritāte, veidojas šūnu tūska, ko vislabāk izjūtam nākamajā rītā kā galvas sāpes (smadzeņu šūnu tūsku).

Mūsdienu ražotājs un tirgotājs dažādām metodēm cīnās, lai vidējais patērētājs dzertu saldinātos dzērienus, alu un alkoholu, nevis ūdeni.

Lūdzu – Jāņos dzersim arī ūdeni! Karstumā nevajadzētu lietot cukurotos dzērienus neatkarīgi no tā, vai tie brūni vai caurspīdīgi. Limonāde, kam uzraksts „sports”, nav sporta dzēriens. Sporta dzēriens, ko es iesaku visiem lietot palielinātas slodzes gadījumā, ir precīzi sabalansēts izotonisks monoogļhidrātu un sāls šķīdums, un to tiešām varētu lietot karsta laika un lielas slodzes apvienojumā, bet to var iegādāties sporta veikalos. Kaut enerģijas dzēriens ir sporta dzēriena brālēns, tas lielākoties karstā laikā slodzes gadījumā nav lietojams, par ko veiksmīgi pārliecinājās kāds pazīstams Rīgas politiķis, kas samaņu zaudēja skrējienā Rīgā, bet pamodās slimnīcā Berlīnē.

Pieņemsim, ka tiešām gaisa temperatūra Jāņos būs tāda, kā to prognozē meteorologi, ka Jāņos nāksies sportot un fiziski strādāt, un alus tiešām Jāņos būs jādzer, es vēlētos aicināt izvēlēties alus un ūdens proporciju 1:1. Tātad trīs pudeles alus un viena 1.5 litru pudele maz mineralizēta minerālūdens (nu nedzers tas latvietis mazāk par trim alus pudelēm Jāņu vakarā).

Kādu ūdeni izvēlēties?

Sākšu ar to, kādu ūdeni nevajadzētu izvēlēties. Karstā laikā fiziskas slodzes apstākļos nevajadzētu izvēlēties pārāk sāļu ūdeni, tādu kā iemīļoto minerālūdeni Boržomi, bet tieši tāpat nebūtu vēlams destilēts vai ļoti nemineralizēts ūdens. Svīstot cilvēks izdala diezgan daudz sāļu.

Vajadzētu atturēties no burbuļūdens vai gāzēta ūdens. Tātad – labāk dzert negāzētu, tepat Latvijā no dziļurbuma akām ņemtu ūdeni. Ieskatoties Latvijas diētas ārstu pēdējo gadu ieteikumos, atradu, ka dietologi kā maz mineralizētus ūdeņus ar pietiekamu magnija un kalcija, bet relatīvi maz nātrija sastāva ir atzinuši Turaidas, Siguldas, Venden minerālūdeņus. Es lāga nezinu, kāpēc Latvijā būtu jādzer no citām valstīm importēts ūdens, ja mūsu pašu dziļurbumu ūdens ir izcils.

Jāņos ūdenī peldēsimies tikai skaidrā prātā! Izglāb draugu, neļauj viņam dzērumā peldēties!

Ja CSDD ilgu gadu darbā ir panācis, ka latvietis dzērumā pie stūres sēžas retāk, dzērumā braucot retāk nositas un nosit citus, tad attiecībā pret peldēšanos dzērumā mums savas drošības direkcijas nav. Un visu savu bravūru Jāņa bērni aiznes uz upi, dīķi, ezeru vai jūru. Viņi sāk lēkt no tilta vai krasta ūdenī uz sāpošās vai vēl nesāpošās galvas, kas pārlieku bieži beidzas ar muguras kakla skriemeļu lūzumu un paralīzi. Biežāk jau pēc šāda lūzuma paralīze iestājas uzreiz, un brašais ūdenī lēcējs vairs neuzpeld – ne rokas ne kājas vairs nekustas. Bet dažkārt viņu izvelk, un visu mūžu nākas vadīt labākajā gadījumā ratiņos, sliktākajā – tikai speciālā gultā. Pārgalvji, kas no Salu tilta lec ūdenī uz kājām, riskē ar muguras skriemeļu un papēžu kaulu bojājumiem, kas savas sekas parādīs pēc gadiem.

Mēģiniet Jāņos nepārkarst paši un pasargāt no pārkaršanas citus!

Aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri un saulesbrilles. Jāņos būtu vēlams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla. Nevalkājiet sintētisku apģērbu. Šosestdien, svētdien un pirmdien nebūtu vēlams sauļoties no 11.00 līdz 15.00, kad radiācija būs visstiprākā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...