Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākotnēji mans mērķis bija uzrakstīt padomus topošajam deputātam pirms vēlēšanām – kā saglabāt cik necik ciešamu veselību nākamos četrus gadus, ja nu tauta, liela nauda vai liktenis lēmis iecelt Saeimas deputāta krēslā.

Mani neatstāj sajūta, ka lielu daļu no topošajiem deputātiem uz Saeimu dzen nauda un neveselīgi ieradumi. Arī 13. Saeimas deputāti neizskatās pārlieku veselīgi, un, iespējams, savdabīgo publisko izpausmi determinē muguras sāpes (nav grūti pamanīt piespiedu pleca - kakla daļas sāpju pozu dažiem populārākiem un runātīgājajiem deputātiem).

Tad nu es izvilku savus senu dienu pierakstus, dažus jaunus populārus rakstus angļu valodā un nolēmu pastāstīt - kā nauda korelē ar vēlmi tikt ievēlētam un kā korelē ar muguras sāpēm. Raksts paredzēts vīriešu kārtas deputātu kandidātiem. Eiropas pseidomedicīnas literatūra saka, ka sievietes - deputātes, politiķes, Eiropas vadošās ierēdnes vairāk nekā sabiedrības vidusmērs ciešot nevis no muguras, bet gan galvas sāpēm.

Tātad - nauda, stāvoklis sabiedrībā, pārprasts gods un muguras sāpes korelē. Saeimas deputātam, politiķim, ministram agri vai vēlu parādīsies sāpes muguras lejas daļā. Valsts sekretāram, ierēdnim, biržas brokerim vai ātro kredītu izplatītājam sāpes drīzāk būs plecu - kakla daļā. Tam, kas piedalīsies priekšvēlēšanu debatēs, sāpēs ne tikai jostas daļa, bet arī sāpes atstaros un gūžu. Tam, kas sparīgi tviteros - sāpēs pleci un sprands. Tam, kas pārlieku solīs - sāpēs krūšu daļā, un pašam būs bailes no infarkta.

Protams, muguras sāpes ir organiska rakstura, bet ļoti lielā mērā tās nosaka psihosomātika.

Gan ministri, gan baņķieri, gan brokeri dzīvo ilgāk nekā vidējais Latvijas vīrietis, jo viņi vairāk nodarbojas ar sportu, uzmanīgāk seko savai diētai, asinsspiedienam, holesterīna līmenim, viņi retāk smēķē vai labi slēpj savu smēķēšanu, viņi dzer labu vīnu vai labu viskiju, bet tik un tā viņi nonāk pie profesora Andreja Ērgļa un tiek pie dažiem stentiem sirds asinsvados.

Politiski un finansiāli angažētiem vīriešiem ir lielāka incidence saslimt ar prostatas vēzi, bet īpaši bieži viņi sūdzas par muguras sāpēm. Agri vai vēlu viņi sāk izskatīties šķībi un līki, viņi pārstāj nodarboties ar sportu šo muguras sāpju dēļ, sāk pieņemties svarā un nonāk uz operāciju galda - sākumā dažādu skriemeļu problēmu dēļ, bet pēc tam - lai veiktu gūžas locītavas endoprotezēšanu.

­Lielā mērā muguras sāpju saistību ar naudu var uzskatīt par bērnības psihotraumu. Deputāti, ierēdņi un finansisti baidās uzvilkt normālas kurpes, kustēties dabiski un sēdēt normālā krēslā. Viņiem aumež jāsēž kā svecītei, kakls jānožņaudz ar smalku kaklasaiti un stīvi jāsmaida. Viņi piemirst runāt normāli, lieto svešvārdus, sarežģī jebkuru izteikumu un padara jebkuru likumu par kalambūru.

Nespecifiskās muguras sāpes ir psihosomatika, kur pacientiem bail kustēties, jo viņi nevar kļūt par sporta zvaigzni; viņi uzskata, ka sports ir teniss, kalnu slēpošana, burāšana vai golfs, ar ko nodarbojas viņu lielākie priekšnieki, bet nekļūst par sportistiem pat iepriekšminētajos sporta veidos.

Kāds ir muguras sāpju nomāktā vīrieša portrets? Viņš labi zina, ka naudas viņam ir par maz.

Naudas problēmu mūsu pacients, risina daudz strādājot un noticot sava darba nenovērtējamībai un būtiskumam. Par savām kaitēm viņš parasti konsultējas ar vairākiem ārstiem (par iepriekšējo konsultantu un izrakstītām, taču neizpirktām receptēm neminot nākošajam ārstam; vai arī - iepriekšējo ārstu noniecinot), darba kolēģiem un dziedniekiem.

Viņš diezgan labi zina savas analīzes un saprot, ka līdz infarktam ir palicis nedaudz. Atkarībā no temperamenta un iespējām viņš klusi dievina, pielūdz, izmanto kā seksuālu objektu vai apprec savu sekretāri vai vismaz tinderī, gribu.lv vai citā tikpat nozīmīgā interneta resursā zem sveša uzvārda un iespējami neatpazīstama profila iepazītu, 10 vai 20 gadus jaunāku sievieti. Tieši šādam vīrietim mugura sāp ļoti stipri, ļoti bieži un ļoti traucējoši.

Šur tur angļu literatūrā var atrast ziņu, ka mugura biežāk sāp vīriešiem, kuru ģimenes veidotas starpnacionāli, no dažādām reliģijām piederošām personām, kam ir augsts stresa līmenis.

Mūsu muguras sāpju pārņemtajam vīrietim ir uzskats, ka visu var nopirkt, jautājums - par cik? Vizītē pie ārsta šis pacients labprāt uzzinātu - par kādu naudu var nopirkt (iemantot, iegūt) muguras sāpes vai par kādu - no tām atbrīvoties. Pasaules literatūrā var atrast atziņu, ka depresija vienlīdz bieži sasniedz kā turīgus, tā nabagus vīriešus, bet pašnāvību incidence biežāk sastopama turīgo ļaužu slānī.

Visvairāk naudu dievina, fetišizē vai par pašmērķi pārvērš divas ļaužu grupas - iesācēji biznesmeņi un neveiksminieki. Pirmie visbiežāk ir jaunienācēji kapitāla pasaulē - viņi veiksmīgi uzkrājuši līdzekļus ar ražošanu, zemkopību, pārdevuši nekustamos īpašumus, senču mežu vai - naudu mantojuši. Šāds cilvēks nolemj, ka lielākais „piķis” ir banku, biržas, apdrošināšanas, kreditēšanas, pašpalīdzības sabiedrības vai jebkuras citas finansiālas darbības laukā, bet ar laiku viņam sāk skaust politiķi un politiķu naudas maks, tad viņš pievēršas partiju biznesam, pats piedaloties vēlēšanās, partijai maksājot nodevas, ejot priekšvēlēšanu klaušās vai sevi ieceļot par partijas uzraugu. Tomēr - kā jau teicu - visbiežāk mūsu pacients metas ar sirdi un dvēseli jomā, kur naudu pelna ar naudu. Šīs grupas ļaudis nereti tiešām izsitas uz zaļa zara, bet viņu attieksme pret naudu kļūst apgriezti proporcionāla attieksmei pret cilvēkiem - naudu mīl, apkārtējos cilvēkus - ienīst.

Otra ļaužu grupa, kas naudu dievina, ir neveiksminieki, sliņķi, dīvāna sapņotāji, kā arī cilvēki, kuri ne īpaši vēlas vai pieprot pakustināt smadzenes. Šie cilvēki tic, ka naudu var iegūt laimētavās vai spēļu zālēs, ka to var viņiem saziedot vai vienkārši - valsts ir radīta tikai tālab, lai viņiem maksātu pabalstus.

Ar naudas palīdzību var atrisināt daudzas problēmas - var iegūt labu izglītību, var ceļot un apskatīt pasauli, var dzīvot lepnā savrupmājā pie Baltezera, Langstiņu ezera vai Ķīšezera, var braukt ar labāko automobili, var iestāties prestižā klubā. Tipiska attieksme pret naudu skatāma vasarā, kad ielās izbrauc krāsaini kabrioleti. Patiesībā šī mašīna tās īpašniekam noder 10 reizes gadā, jo Rīgas lietainajos apstākļos ar kabrioletu var izbraukt tikai vasarā un atpūtā, pat uz darbu ar to nebraukāsi.

Saviem pacientiem es mēdzu uzdot dažus jautājumus. Tie būtu: kādas ir jūsu dzīves vērtības?; kas, jūsuprāt, ir svarīgāks par naudu?; vai nauda ir veselības vērta?; vai mīlestība ir svarīgāka par naudu?; vai nauda ir svarīgāka par jūsu ģimenes locekļu, draugu un citu cilvēku labklājību?; vai nauda attaisno nodevību?

Vislabākā terapija cilvēkam ar muguras sāpēm ir aiziet pie sava ģimenes locekļa - padsmitgadnieka un parunāt par naudu un politiku ar viņu. Ar bērna muti runā patiesība. Kopā ar tīni iztēlojieties miljonu. Iztēlojieties miljonu mazo eklēru par eiro gabalā, kas nolikti viens otram blakus un aizņem futbola laukumam līdzīgu laukumu, bet, ēdot pa 20 eklēriem dienā, tie būtu jāēd 137 gadus. Ja ģimenē ir automašīna, kuras vērtība ir apmēram 7000 eiro, tad par miljonu varētu iegādāties 200 šādas automašīnas vai vienu Bugatti un vienu Bentliju (ne pašus jaunākos un krutākos).

Un vēl izstāstiet savam pusaudzim, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs nodzīvo līdz 75 gadiem. Tātad pusaudzim priekšā vismaz 60 gadi. Ja viņam būtu miljons, tad viņš varētu gadā tērēt 16 666 eiro, bet dienā - 46 eiro. Savukārt, ja viņš būtu šo miljonu nolicis bankas depozītā uz 4% gadā (es gan neticu šādam depozītam), tad viņam katru gadu būtu 40 tūkstoši, bet dienā viņš varētu tērēt 110 eiro. Iekārdinājāt bērnu? Viņš taču viegli var sarēķināt, ko dienā varētu sadarīt par 110 eiro.

Pēc tam pamēģiniet tīnim pajautāt dažus citus jautājumus: vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu prusaku? Vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu peli? Vai tu par miljonu varētu iemest ar akmeni matemātikas skolotājai?

Otrs ļoti labs triks ir samācīt pusaudžiem jautājumus ballītei. Meitenes tad var pajautāt cita citai - vai tu pārgulētu ar vampīru? Tiesa, šis jautājums nav mūsdienīgs, kopš vampīrs kļuva par filmas varoni, bāli nokrāsotu amerikāņu smukulīti.

Pirms saprast, par kādu lielumu nejaucību pacients - baņķieris vai topošais politiķis ir gatavs iegādāties muguras sāpes, viņam būtu jātiek skaidrībā, cik lielu porciju riebeklību viņš ir gatavs sadarīt krietnas naudiņas dēļ. Necik? Es lepojos ar jums! Ar jums ir patīkami strādāt. Ar mani patiesībā ir citādāk - es to prusaku tomēr apēstu, jo vēsturiski cilvēks nāk no medniekiem - vācējiem, mūsu senči vēl trīs tūkstošus gadu atpakaļ ar kukaiņiem mielojās gardu muti. Prusaks satur tādas olbaltumvielas, kas ļoti vajadzīgas cilvēka ādas, ūsu (tiem, kam ir - matu) un nagu veidošanai.

Topošajam politiķim būtu vēlams parunāt pašam ar sevi, jo vienmēr jāatrod laiks parunāties ar gudru cilvēku. Un katram no mums patiesībā ir tiesības sevi uzskatīt par gudrāko uz zemeslodes, jo neviens cits nevar atrisināt mūsu problēmas. Uzdodiet sev dažus sakramentālus jautājumus: kā es šeit nokļuvu, un kas par manu nokļūšanu dzīvā veidā uz zemeslodes samaksāja? Vai maniem vecākiem kāds samaksāja par manu dzimšanu un audzināšanu? Ja lielākā daļa enerģijas uz zemeslodes nāk, sadedzinot benzīnu, vai tomēr ar saules stariem, vai par saules siltumu man ir jāmaksā?

Te nu atbildes varat sniegt atkarībā no savas reliģiozitātes, attiecībām pret radītāju vai ģenētiku, zināšanām fizikā vai astronomijā. Es kā ārsts ar zināmām bioloģijas zināšanām esmu cēlies no pērtiķa, kad mani senči nokāpa no koka un uzšķīla uguni. Manam sencim par šo viņa unikālo soli neviens nesamaksāja, bet man viņš ir atstājis gēnus, ko var sekvencēt akadēmiķis Kloviņš, izaugsmes iespējas un varēšanu rosīties industriālajā pasaulē par brīvu.

Citiem ļaudīm ar citu zināšanu bagāžu Radītājs dienas laikā saķepināja Ādamu, bet pēc tam no viņa ribas izgreba Ievu, taču arī Radītājs, šķiet, neko par to nav saņēmis, bet šī pirmējā ģimenīte ir nākusi pasaulē vairoties, Dievu lūgt un naudu pelnīt, pasauli industrializēt un noplicināt. Bet tiem, kas ikdienā satraucas tikai par benzīna, elektrības un gāzes dārdzību un pērkamību, vēlos atgādināt - ja planētu Zeme neapspīdētu zvaigzne Saule, tad uz mūsu planētas temperatūra tuvotos absolūtajai nullei jeb mīnus 287 grādiem pēc Celsija. Un šādā temperatūrā lāga sasildīties nevarētu ar visiem mūsu energoresursiem.

Ne dzīvību, kas mantota no pērtiķa vai Ādama, ne sauli, kas dod mums enerģiju, ne dabas skaistumu un dabas bagātības, ne vecāku mīlestību nevar iegādāties par eiro.

Pasaulē ir daudz lietu, kam nav un principā nevar būt cenas, jo tās ir nenovērtējamas. Nav iespējams nopirkt veselību, laimi, mieru, tīru sirdsapziņu. Patiesās cilvēciskās vērtības nevar ne nopirkt, ne pārdot. Bet tieši tās jau veido to, ko mēs saucam par laimi. Bet laime korelē ar muguras veselību. Naudas loma ir utilitāra, otršķirīga.

Veselību nevar nopirkt aptiekā. No pasaulē kopā medicīnai tērētajiem līdzekļiem 89% patērē 11% cilvēku ārstēšanai. Vairāk nekā 80% pasaules iedzīvotāju pamatā iztiek ar tautas medicīnas līdzekļiem un nesaņem modernos medikamentus. Taču jūsu veselība un muguras sāpes farmācijas pasaulei (un ne tikai) ir biznesa lauks, un kādam tomēr ir prieks par to, ka jūs iedzīvojaties muguras sāpēs, lai pēc tam tās ārstētu.

Ja maksājat mācītājam lielu naudu un viņš viegli atlaiž jums vissmagākos grēkus, tas lāga nenozīmē, ka esat nopircis Visaugstāko. Fundamentālās vērtības - ticība, cerība, mīlestība, tīra sirdsapziņa, gudrība - nav pērkamas. Tas ir jūsu nenovērtējamais iekšējais kapitāls.

Onkoloģijas centra paliatīvajā nodaļā mirstoša cilvēka acīs miljonam eiro nav nekāda vērtība, tā ir kaudzīte krāsainu papīriņu un nekas vairāk. Taču naudai piemīt bīstams magnētisms, kas daudzus cilvēkus pamudina uz visnekrietnākajiem nodarījumiem.

Cilvēkam, kas naudu dievina, ir divi dzīves scenāriji - šis cilvēks itin viegli nonāk uz nelikumības vai noziedzības ceļa vai arī strādā kā vērsis ar ragiem zemē līdz bezspēkam, beigu beigās nonākot līdz fiziskam un garīgam izsīkumam. Viens no viņiem ar muguras sāpēm mocīsies cietumā (es šeit apzināti neminēju - partijā un Saeimā), otrs - slimnīcā. Nauda ir ļoti nepateicīgs elks pielūgsmei - tai piemīt spēja cilvēku notrulināt, izsusināt sava pielīdzēja smadzenes.

Lai saprastu aksiomu - veselību nevar nopirkt par naudu, es Jūs aicinu iedomāties sevi par svariem. Cilvēka kaulu un muskuļu sistēma izveidota kā ļoti precīza struktūra, kur precīzi izvietoti balsti. Ja kādam sākas problēmas ceļa locītavā, cilvēks šo locītavu saudzē, neiztaisno pilnībā vai stāv, atbalstoties tikai uz otru kāju, cilvēka vertikālā ass izmainās - parādās problēmas gūžas locītavā, izvelvējas mugurkauls. Pareizai stājai ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē, jo tā rada pārliecību, stabilitāti, spēka apziņu, arī iepriekšminēto ticību. Lai pilnībā iedomātos sevi par svariem, es Jums iesaku stingri nostāties stāvus, svaru izlīdzinot vienādi uz abām kājām, iztaisnot muguru un pacelt zodu. Tad paņemiet slotaskātu (bez pašas slotas - nelidosiet taču prom!), paņemiet to izstieptās rokās horizontāli sev priekšā un izpildiet dažus vingrinājumus. Salieciet un iztaisnojiet rokas ar slotas kātu uz priekšu un uz augšu. Aizlieciet slotas kātu aiz muguras un rokas ar to iespējami attāliniet no muguras. Tagad nolieciet slotas kātu uz pleciem šķērsām un pa to iztaisnojiet rokas abos virzienos. Noliecieties pa labi un pa kreisi, izjūtiet sevi kā svarus. Gana - lieciet nost to slotas kātu, paliekam stāvot, rokas sānis plecu augstumā.

Centrālā līnija, kas sākas galvas virsū un sakrīt ar mugurkaulu, dala ķermeni uz pusēm - tā ir Jūsu svaru ass. Tagad paņemiet rokās divas krūzītes ar kafiju - vienu pilnu, otru - gandrīz izdzertu. Izstieptajās rokās taču jūtat atšķirību, svaru kausus var kopā ar Jums noliekt tā, kā nesen noliecāties ar slotas kātu sāniski.

Labi, iztiksim bez krūzītēm. Iedomājieties vienā rokā ieliktus divus eiro, otrā piena paciņu. Ar šībrīža inflāciju tas ir ekvivalents. Šādu svēršanu Jūs taču ikdienā veicat veikalā - vai tērēt vai netērēt savu eiro.

Pamēģināsim nākamo vingrinājumu. Vienā rokā ieliksim kaudzīti ar piecdesmit eiro zīmēm, bet otrā - veselību, draudzību, mīlestību, u.t.t. Salīdziniet. Tas bija pārāk vispārīgi?

Pamēģiniet salīdzināt konkrētu bagātību ar konkrētu mīlestību pret konkrētu cilvēku, konkrētu naudas summu ar attiecībām ar šo cilvēku. Vai ir summa, kuras dēļ jūs būtu gatavs ziedot morālos un dvēseliskos faktorus attiecībā pret radiniekiem, draugiem. Bet tagad pamēģiniet veikt tieši šo pašu izsvēršanu pret jūsu nemīlamo priekšnieku, nemīlamo Ministru kabineta locekli, nemīlamo 13. Saeimas deputātu. Iespējams - jūs ne par kādu naudu nenodotu attiecības ar saviem tuviniekiem, bet labprāt „apmestu” priekšnieku, citas partijas deputātu vai savējā saraksta deputātu kandidātu, kurš taču jums ir konkurents uz krēslu nākamajās vēlēšanās. Tiesa, viņš kādreiz atdarīs ar to pašu.

Pasveriet vēlreiz un nosakiet tās vērtības, kuras Jūs personīgi nespētu nodot nekad.

Šis vingrinājums droši palīdz noteikt kompromisa robežas.

Vispār šāda svēršana ir viena interesanta spēlīte. Ieliksim vienā svaru kausā iespējamos ieguvumus biznesā, bet otrā - sirmus matus, stenokardijas lēkmi, augstu asinsspiedienu, kuņģa dedzināšanu, sliktu garastāvokli vakarā ar strīdiem ģimenē un bezmiegu, bet īpaši - mūsu šodienas galveno apspriesto bēdu - sāpes vietā, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu. Vārdu sakot - politika un bizness ir varen stresaina nodarbe.

Patiesībā jau partijas vēlēšanu sarakstā, pirms parakstīt piekrišanu balotēties, vajadzētu lieliem burtiem rakstīt - ja vēlies doties politikā un ar politiku pelnīt naudu, ziedo daļu naudas savai veselībai. Vislabāk veselībai varētu līdzēt, ja naudu ziedosi veselīgai pārtikai, ikdienas fiziskās kultūras un sporta nodarbēm, vismaz reizi nedēļā izbrauksi pie dabas, bet divas reizes gadā atpūtīsies pēc labākās sirdsapziņas - kāpjot kalnos vai ar slēpēm no tiem, braucot, airējot un ķerot zivis vai iepazīstot svešas zemes.

Pamēģināsim mūsu svaru spēlīti attiecībās - nauda pret sāpēm. Izstiepjam rokas kā svari un iztēlojamies sāpes, kas mūs ir mocījušas (galvas sāpes, zobu sāpes, muguras sāpes) un tagad naudu otrajā rokā. Patiesībā cik cilvēku, tik risinājumu un atbilžu. Atcerieties - naudai mēdz būt arī sāpju remdējošs efekts. Naudaszīmju pārskaitīšana var atvieglot sāpes. Savulaik Ķīnā tika veikts eksperiments, kur grupai studentu lika skaitīt naudaszīmes bet otrai grupai - līdzīga izmēra papīra lapas. Ar speciāliem monitoriem tika secināts, ka studentiem, kas bija skaitījuši naudu, sāpes un diskomforts bija ievērojami mazāks. Jau sen ar dažādām metodēm ir pierādīts, ka savstarpējas attiecības spēj mazināt sāpju sajūtu. Ja blakus ir mīļotais cilvēks - sāpju slieksnis izmainās ievērojami. Sāpes ir mazākas tiem cilvēkiem, kas ir iemīlējušies. Mīlestības izraisītā endomorfīnu izdale smadzenēs mazina sāpes. Tātad nauda ir līdzīga mīlestībai? Politika ir līdzīga mīlestībai?

Cilvēka prāts naudu izmanto, lai mazinātu sociālo problēmu ietekmi, fizisku diskomfortu un pat sāpes. Nauda nereti mazina negatīvās izjūtas - līdzīgi kā to dara mīlestība.

Psiholoģija pēta zemapziņas reakciju uz dažādām lietām. Domājot par mīļoto, cilvēks smaida. Domājot par veciem ļaudīm, cilvēks neapzinoties sāk iet lēnāk.

Cilvēka prāts netieši naudu uztver kā dziedējošu spēku, kas darbojas līdzvērtīgi diklofenakam.

Bet atgriezīsimies pie muguras sāpēm. Kaut datorspeciālists, bankas brokeris un parlamentārais sekretārs sēž pie datora vienā pozā, politiķim un bankas brokerim ir lielākas iespējas pārslogot starpskriemeļu muskulatūras daļu, kas ar laiku pāriet ļoti stiprā muskuļu krampjveida sasprindzinājumā, bet citus muskuļus pilnībā atrofē.

Ko tad darīt - kur tad mūsu finansistam vai topošajam parlamentārietim izdot naudu muguras veselībai? Es jau ieteiktu - mājā iekārtot dziļu baseinu ar siltu ūdeni. Visrelaksējošākais vingrinājums ir paņemt vecu automašīnas kameru un ļauties 20 minūšu vertikālai peldei, kur piepūsta kamera atrodas ap krūtīm, ar rokām balstoties uz šīs kameras. Siltajā ūdenī mugura pastiepsies. Pieejami ir trenažieriem līdzīgi muguras stiepšanas aparāti, tie maksā dažus simtus eiro. Diemžēl vidējais pacients, kam fizioterapeits ieteicis šo muguras staipītāju, novieto to dzīvoklī un izmanto par krekla pakaramo, bet nestaipās, gluži kā nelieto trenažierus.

Un tomēr - muguras sāpju profilakses un primāras ārstēšanas pamatrīks ir jau minētais slotas kāts. Slotas kāts jāņem horizontāli izstieptās rokās un jāveic roku apļošanas kustības trijās dimensijās. Tad tas pats jāveic aizmugurē un aiz galvas. Šos vingrojumus jums ieteiks jūsu fizioterapeits. Un galu galā - katra politiķa kabinetā būtu jābūt lielajai fizioterapeita bumbai, un vismaz dažas reizes dienā labāk pasēdēt uz šīs bumbas, nevis smalkajā krēslā.

Šī raksta mērķis nebija jums mācīt vingrot, ziest smāķus un gēlus uz muguras, ēst tabletes. Muguras sāpes ir jūsu personiskās dzīves indikators. Šo personisko dzīvi mēs nezin kāpēc esam raduši nomērīt godā un naudā, bet atpazīstamība, slava, gods, stāvoklis sabiedrībā un nauda ved pie muguras sāpēm vairāk nekā nepatikšanas ģimenes dzīvē un darbā. Muguras sāpes gandrīz vienmēr korelē ar depresiju, paniku vai ģeneralizētu trauksmi, pie kam pilnīgi neizskaidrojami muguras sāpju simptomi ir vismaz 10-20% gadījumu.

Un tomēr - gan politika, gan nauda ir ikdiena, un cilvēks tiecas gan pēc goda, gan vērdiņa.

Vērīgākajiem lasītājiem atvainojos, ka līdzīgu rakstu savulaik publicējis mans pseidonīms.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

3

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

FotoViens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Lasīt visu...

12

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

FotoIzgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Lasīt visu...

21

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

FotoPieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...