Nauda jeb likviditāte strauji pasliktinās, visticamāk krietni straujāk par plānoto
Guntars Vītols12.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lidotājs Krišjānis: “Draugi, … labi.” Uzdevums pamatskolniekiem - ielikt iztrūkstošo vārdu teikumā.
No sākuma bija ķirši, pēc tam bija noliktavas izpārdošana, tad bija ārkārtas valdības sēde tradicionāli produktīvajā piektdienas vakarā, tagad ir „visķeršana”. AirBaltic pārdod biļetes nu jau gadu uz priekšu. Zem pašizmaksas, pirmšķietami.
Pasažieru skaitu tas statistikā nepalielina (tie lidos pēc gada), ienākumus/peļņu tas nepalielina (kamēr pakalpojums/lidojums nav sniegts), - tie ir avansa maksājumi.
Kāpēc to dara? Parasti vienīgais loģiskais izskaidrojums ir tas, ka nauda jeb likviditāte strauji pasliktinās, visticamāk krietni straujāk par plānoto. Un viņi steidzas. Pārdot stratēģiskajam oktobrī, novembrī iet biržā.
Jo citādi… skatīt uzdevumu augstāk.
Taisīt akcijas ir pilnīgi normāli, bet gadu uz priekšu agresīvi tirgot biļetes bez peļņas nav. Parasti ir otrādi. Wizzair jaunā sistēma ar abonēšanas maksu, piemēram. Tu vari nopirkt par 10 eur, bet ne ātrāk kā trīs dienas līdz izlidošanai. Respektīvi, lai izpārdotu nerezervētās vietas. Otrs ir tas, ka šīs akcijas šobrīd nāk viena aiz otras, par vienu un to pašu „preci”. Agrāk viņi akcijas taisīja retāk - lai uzpucētu ceturkšņa, pusgada datus.
Jautājums, kādi ir operatīvie dati. Tikai oktobrī būs par trešo ceturksni. Bet viņiem pašiem jau tie ir labi zināmi.
Es esmu vecs un nīgrs. Ja piektdienas vakarā Gauss skrien brēkties ar Briškenu un šamējais pa kaklu pa galvu piekrīt sasteigtam plānam (pašas Satiksmes ministrijas pārstāves paustais viedoklis Delfos), tad es saraucu uzacis. Laikam atkal top superveiksmīgs darījums, par kādu izsludināja junk bondu ar lombarda likmi 14,5%.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
