Naudas piešķiršana Jelgavas sporta skolai apliecina: deputāti pat nemēģina iedziļināties budžeta pieprasījumos
PIETIEK14.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja gribi savai organizācijai dabūt valsts budžeta naudiņu, tad esi labās attiecībās ar Saeimas deputātiem, vēlams, no valdošās koalīcijas, kopīgi uzsmēķējot ieminies, ka tavai organizācijai derētu naudiņa, vēl iedod uz papīra uzrakstītu savu vēlmi, un tad vari būt drošs, ka valsts budžeta pieņemšanas gaitā tavs ierosinājums pārvērtīsies par frakcijas priekšlikumu un, pat neanalizējot, vai tiešām šī nauda vajadzīga, vai tieši šāda summa, vai gadījumā organizācijai pašai nav gana daudz līdzekļu un vai varbūt kādam naudiņu vajag krietni sāpīgāk, tas tiks atbalstīts. Tieši pēc šādas shēmas pie 10 tūkstošiem eiro nodokļu maksātāju naudas šā gada budžeta pieņemšanas laikā tikusi Jelgavas ledus sporta skola.
Oficiāli ierosinājums piešķirt šos līdzekļus nāca no frakcijas Vienotība. Šī politiskā spēka deputāts Kārlis Šadurskis sarunā ar Pietiek pat īsti neatcerējās, kā šis priekšlikums tapis, bet norādīja, ka katram deputātam esot iespēja iesniegt savus priekšlikumus un tad tos frakcija vai nu atbalsta vai neatbalsta virzīšanai izskatīšanai tālāk jau kā frakcijas ierosinājumu.
Mazliet pakonsultējies ar kolēģiem, Šadurskis noskaidroja, ka šim ierosinājumam visp'r neesot konkrēta autora, bet tas bijis visas frakcijas ierosinājums. „Mums atnāca vēstule no Jelgavas domes, ne gluži no domes priekšsēdētāja, bet deputātiem, ar lūgumu šorttreka inventāra iegādei,” priekšlikuma nonākšanu budžeta priekšlikumos izgaismoja deputāts.
Šadurskis arī neslēpa, ka neviens nav iedziļinājies, vai summa ir pamatota, vai gadījumā pašai sporta skolai nav papildu ienākumi, no kuriem varētu finansēt arī inventāra iegādi un vai jau piešķirtā finansējuma ietvaros skola nespēj nopirkt nepieciešamo inventāru.
Pirms gala balsojuma Saeimā īsu repliku izteica Reģionālās apvienības deputāts, jelgavnieks Dainis Liepiņš, kurš norādīja, ka, atbalstot naudas piešķiršanu Jelgavas ledus sporta skolai, tiek atbalstīta līdzekļu piešķiršana organizācijai, kura vismaz piecu gadu garumā katru gadu nelietderīgi pārtērē apmēram 300-350 tūkstošus eiro, nomājot ledu no Jelgavas ledus halles, - vidēji divas līdz trīs reizes dārgāk nekā ne tikai Latvijā, ne tikai Baltijā, bet arī lielākā daļā Eiropas.
Taču Liepiņa teiktais deputātiem, kā izrādījās, paslīdēja garām nesadzirdēts, jo 76 tautas kalpi nobalsoja par, bet astoņi atturējās, un pret šo priekšlikumu nebija neviens - neraugoties uz to, ka nekādas analīzes un pamatojuma konkrētajam naudas piešķīrumam vispār nav bijis.
Vienotības pārstāvis gan vēl joprojām sakās esam pārliecināts, ka sporta skolai nauda tiešām esot nepieciešama. „Visām sporta skolām ir problēmas ar inventāru,” zināja teikt deputāts. Uz jautājumu, ka varbūt kādai skolai tā būtu bijusi nepieciešama nesalīdzināmi akūtāk, deputāts Pietiek atbildēja, ka tiem, kas naudiņu neprasa, to arī nepiešķir.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.