Iesaki rakstu: 
Pēc Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainas teritorijā aprīļa beigās tika pieņemts grozījums Sporta likumā, kas paredz, ka sportistiem un sporta darbiniekiem ir liegts iesaistīties jebkādās sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Bet laikā, kad tiek vajāti un publiski kaunināti sportisti, kurus sporta gaitas novedušas Krievijā, kultūras ministra Naura Puntuļa padotajā iestādē Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī direktore Dana Bjorka jau no 2018. gada 1. oktobra par māksliniecisko vadītāju ir iecēlusi Sergeju Golomazovu.
Kā redzam no Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mājaslapas, kur lepni norādīts, ka Sergejs Golomazovs no 2018. gada 1. oktobra ir Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs un vairākus gadus strādājis par režijas un aktiermeistarības pasniedzēju RATI - Krievijas Federācijas budžeta iestādā A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts (GITIS).
Ieskatoties Krievijas Federācijas budžeta iestādes A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) mājaslapā, redzam, ka vēl šobrīd Sergejs Golomazovs strādā par režijas un aktiermeistarības pasniedzēju.
Iznāk, ka vēl arvien apstākļos, kad kalpošana Krievijas Federācijai ir jūtīga tēma, Naura Puntuļa padotības iestāde Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (direktore Dana Bjorka) un Krievijas Federācijas budžeta iestāde - A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts (GITIS) algo vienu un to pašu cilvēku- Sergeju Golomazovu.
Pieņemsim, ka Sergejs Golomazovs noklusēja par savām darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas budžeta iestādi, bet kas traucēja Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktorei Danai Bjorkai pārbaudīt publiski pieejamo informāciju un pieņemt lēmumu, kas izslēgtu šādu situāciju.
Pat, ja teātra direktore šajā situācijā nenoreaģēja atbilstoši situācijai, jo vienlaicīgi veic direktores, aktrises un jaunās māmiņas pienākumus, kur skatījās nozares ministrs Nauris Puntulis, - nezināja, ka jau no 2018.gada 1. oktobra par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra māksliniecisko vadītāju strādā ar Krievijas Federācijas budžeta iestādi saistītais Sergejs Golomazovs?
Skatīsimies, kurš šajā situācijā būs vīrišķīgāks un uzņemsies atbildību, atkāpjoties no amata, - vai tā būs Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka vai pats kultūras ministrs Nauris Puntulis?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.