Nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī?
Dace Kalniņa*07.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad īsi pirms jaunā gada man piezvanīja mana lauku tante un apvaicājās, vai es nezinot kaut ko vairāk par valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, īsti nesapratu, ko atbildēt, jo nekāds paziņojums par ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī nav bijis. Lai es uzzinot - it kā privātīpašuma tiesības uz zemēm vai mežiem kopš decembra vairs nepastāvot, un pilnīgi visā valstī bez kādiem ierobežojumiem vīriem ar šaujamieročiem esot tiesības staigāt un braukāt bez zemes īpašnieku atļaujas gan pa viņu privātiem mežiem, gan laukiem, gan mazdārziņiem.
Viss nu esot pakļauts „ieroču kārtībai”. To viņai teicis mednieks, kurš dzīvojot kaimiņos. Tas nu esot reiz nolemts ar valsts augstāko likumu. Ja neticot, lai lasot likumu pati. Tante saka, - kā, bet tur pie mums Kurzemes mežā ligzdo melnais stārķis un citi reti putni, tur viss ir aizliegts ar visstingrāko likumu. Nekā nebija. Viņam esot tur blakus iecirknis un visas tiesības tantes melno stārķi - un ne tikai -ar šaujamieroci „uzraudzīt”.
Beidzot tās neaizskaramās platības esot jāparevidē. Visvisādas konvencijas un aizliegumi viens uz otra izgudroti – tīrā māžošanās. Viņš ar saviem draugiem no vāczemes tur tagad šaušot cūkas, tie jau janvārī būšot klāt. Esot jāapgūst Eiropas „cūku naudas”. Un cūkas varot šaut visu gadu. Ja neticot, lai zvanot uz Ministru kabinetu. Viss esot likumīgi. Beigās vēl esot izmetis: „Piezvanīšu Tev pats vai mans tālākais kaimiņš, ... nu, tas bijušais meža inženieris, kurš tagad domes komisijā sēž, kā zini, arī mednieks, kad būsim izlēmuši tur doties - tavās platībās.”
Atbildēju tantei, lai nomierinās, joprojām dzīvojam tiesiskā valstī, mums ir Satversme un mūsu valsts iekārta vēl nav mainīta.
Taču iepazīstoties ar MK 2015.gada 26.novembra noteikumiem „Grozījumi Medību likumā”, http://likumi.lv/ta/id/278150-grozijums-medibu-likuma, nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī? Medību likums nevar regulēt personas Satversmē noteiktās tiesības uz privātīpašuma neaizskaramību, ja valstī nav izsludināta ārkārtas situācija.
Izlasot šī likumprojekta anotāciju, sašutumā jākliedz par tiesiskuma izpratnes kropļojumu. Ar kādām tiesībām par aizsargājamām dabas teritorijām, liegumiem, kuru aizsardzība ir nostiprināta ar Eiropas konvencijām un direktīvām, vai par personu privātīpašumiem ar individuāliem dabas aizsardzības vai apsaimniekošanas plāniem, ir tiesīgas lemt Latvijas Cūku audzētāju asociācija, PVD, meža dienests vai kādas mednieku organizācijas?!
Vai esam nonākuši jau tik tālu, ka atsevišķas biznesa asociācijas vienai komisijai valstī pasūta likumu grozījumus, kas ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām? Un ne tikai tiesīgas lemt, bet vienkārši atļaut kādai priviliģētai biznesa grupai ierasties vienā jaukā dienā ar šaujamieročiem un kompāniju kādā privātīpašumā, kurā īpašnieks nepieļauj nekādas medības. Turklāt ar likumu nosakot, ka zemes īpašniekam NAV tiesību neļaut kādam ienākt viņa privātīpašumā. Jājautā, vai kāds ir pie pilnas apziņas, šādu dokumentu iesniedzot Saeimā, turklāt steidzamības kārtā 1.lasījumā?
Vai šīs pašas bezatbildīgās personas būs tās, kas pēc pieciem gadiem izvērtēs šī „regulējuma, kurš novērš nevēlamo iedarbību uz medību saimniecības stabilitāti – nepieļaujot esošo medību iecirkņu sadrumstalošanu” (citāts no likumprojekta anotācijas) ietekmi un nevēlamo iedarbību uz mūsu aizsargājamo dabas, tajā skaitā privāto, teritoriju floru un faunu?
Šī bezatbildīgā likuma grozījumu izstrādē nav pieaicinātas pat dabas liegumu un nacionālo parku teritorijās ietilpstošo Valsts mežu lauksaimniecības un mežu zemju tiešie juridiskie valdītāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un šo zemju apsaimniekotāji Dabas aizsardzības pārvalde, uz kuriem tiešā veidā attiecas šie likuma grozījumi, ne arī citas dabas aizsardzības un vides organizācijas. Kāda novada mājas lapā Vides pārskata dokumentā lasu: „Nozīmīgākie draudi dabas parkam ir pļavu platības samazināšanās saistībā ar saimniekošanas tradīciju izmaiņām, neatļauta zveja, medības un neorganizēts tūrisms.”
Kā zināms, medīt mežacūkas atļauts visa gada laikā, tātad arī traucēt putnus ligzdošanas laikā, meža dzīvniekus, kad tiem ir mazuļi, un izbraukāt mūsu visu ar likumiem aizsargāto dabas liegumu, dabas parku teritorijas, piekrastes kāpu zonas, mikroliegumus, mežu biotopus valsts un privātajos mežos. Visos novadu stratēģiskajos ietekmes uz vidi novērtējumos, dabas aizsardzības plānos, teritoriju apsaimniekošanas un attīstības plānos, vides pārskatos kā obligāta prasība ir jebkāda pasākuma īstenošanas iespējamās ietekmes izvērtējums uz vidi un aizsargājamajām dabas teritorijām.
Vai tagad ar vienu rokas vēzienu šo visu rūpīgi vākto, ilgstoši vērtēto vērtību kopumu, daudzo un dažādo sabiedrisko organizāciju pūļu rezultātā tapušo un valstī pieņemto politikas dokumentu, vadlīniju un normatīvos aktos nostiprināto mūsu dabas vērtību aizsargājošo dokumentu kopumu aizslaucīsim pagultē uz pieciem gadiem tāpēc, ka to pieprasa cūkkopības nozare un medību saimniecību apsaimniekotāji, jo nu par savu saimniecisko darbību var saņemt Eiropas naudu, un ar šiem likuma grozījumiem izvērst savu saimniecisko darbību līdz šim aizliegtajās dabas teritorijās?
Kāpēc, ja meža īpašniekam, kuram īpašums ir Natura 2000 teritorijā, un kuram pašam ir liegta saimnieciskā darbība savā īpašumā, un viņš rūpējas un uzrauga šo savu dabas pērli, tad tagad uz šo Medību likuma grozījumu pamata kādam citam saimnieciskās darbības veicējam – medību kolektīvam vai klubam - būs atļauts pilnīgi legāli uz pieciem gadiem cita privātīpašumā veikt saimniecisko darbību – medīšanu, papildus par to vēl saņemot ES finansējumu, tautā saukto „cūku naudu”? Realitātē zemes un meža īpašniekam tā ir piespiedu bezatlīdzības zemes nodošana nomā necaurspīdīgas saimnieciskās darbības veicējiem, kurus viņam „piekomandēs” viens šauru uzraudzības funkciju veicošs dienests.
Attiecībā uz valsts aizsargājamajām dabas teritorijām, tas nozīmē bezatlīdzības platību iznomāšana atsevišķiem lieliem medību grupējumiem ar savstarpēji saslēgtiem līgumiem limitēto meža dzīvnieku (ne tikai meža cūku) medīšanai. Turklāt likuma grozījumos aizsargājamajās dabas teritorijās nav liegtas iespējas kolektīvajām medībām ar ārvalstu viesmednieku piedalīšanos, kas nozīmē komercmedības. Un šī saimnieciskā darbība, kā zināms, neaprobežojas tikai ar medījuma ieguvi, bet ietver arī ar medījumu apstrādi saistītos procesus (trofejas, taksidermistu pakalpojumi), tālāk ar gaļas pārstrādi un realizāciju saistītās biznesa nodarbes.
„... kopā vienā dienā mednieki jau nopelnījuši 7400 eiro, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. ..Tiesa gan, ne visiem lielā nauda ir pietiekams stimuls, lai atteiktos no gadiem ilgi piekoptās bezatbildīgās dzīvnieku vairošanas politikas – dāsnas piebarošanas un sivēnmāšu saudzēšanas. Daudzi joprojām grib, lai cūku būtu tik daudz, ka var šaut, pat lāgā neizkāpjot no mašīnas.” (NRA, 26.11.2015, „100 Eiro par mežacūku: Mežos sācies simtlatnieku medību festivāls”)
Uh, šaujamieroču aprite, ieroču izīrēšana ārvalstu viesmedniekiem un munīcijas bizness! Uh, medījumu apstrādes apjomi, vietas un to kontrole! Uh, meža gaļas aprites apjomi un to kontrole!
Uh, mūsu starptautiskās konvencijas un direktīvas! -
1. Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību - Biotopu direktīva (1992).
2. Konvencija par Eiropas dzīvas dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes konvencija (1979),
3. Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi – Ramsāres konvencija (1971),
4. Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992),
5. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972)
Varbūt tomēr kāda latgales mednieka teiktā doma par vakcīnām nav zemē metama, lai izvairītos ne tikai no cūku mēra, bet arī no iespējamajām tiesvedībām?
Skat. likumprojekta anotāciju un pārliecinieties par absolūto tēmas nesakritību ar mērķi:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/7D8CDDB9285D4FEDC2257F0800502E0C?OpenDocument
* Kustības “Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu” atbalstītāja
Pārpublicēts no ziemellatvija.diena.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
