Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas “Kalna svētību kopiena” vadītāja priestera Andreja Mediņa iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem.

Romas katoļu Baznīca Latvijā, abstrahējoties no emocijām, kas saistītas ar notikumu, vispirms uzsver, ka Baznīca novērtē ikviena cilvēka, šajā gadījumā arī priestera Andreja Mediņa, darbu, kas tiek veikts sabiedrības labā, strādājot ar atkarībās nonākušiem cilvēkiem un esot klāt viņu atlabšanas procesā. Tas nav viegls darbs, un ne katrs to spēj uzņemties. Būtu nepareizi pieļaut, ka A. Mediņa ieguldījums tiktu izpostīts virspusēji emocionālas publiskas tirzāšanas rezultātā, bez skaidrības par reāliem faktiem.

Ir svarīgi sekot līdzi likumu ievērošanai un iestāties par ētisku un pareizu rīcību. Tomēr dažreiz, kad vainīgo meklēšana un notiesāšana kļūst par pašmērķi, mēs kļūstam akli un vienaldzīgi pret tiem darbiem, kas ir izdarīti labi. Cilvēka dabā ir pieļaut kļūdas, tomēr tikpat svarīgi ir tās atzīt un vērst par labu. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēks notikumiem un saņemtajai informācijai vienmēr piešķir savu interpretāciju, tāpēc faktu pārbaudīšana pirms secinājumu izdarīšanas arī šajā gadījumā ir kritiski svarīgi.

Aicinām paskatīties plašāk uz šo situāciju, pārdomājot, vai (iespējams, nepamatota) cilvēka sodīšana, saasināti iztirzājot šo gadījumu publiskajā telpā, kādam būs ieguvums? Vai tādā veidā nenotiesājam cilvēku, pirms vēl atbildīgās institūcijas ir devušas savu gala vērtējumu?

Jebkuras situācijas objektīvs izvērtējums pēc būtības var dot arī pozitīvus rezultātus. Proti, tiesībsargājošo institūciju pārbaužu rezultāti varētu palīdzēt pilnveidot A.Mediņa veikto darbu ar pusaudžiem.

Ir svarīgi likumu interpretēt ne tik daudz burtiski, bet gan izprast likuma garu. Likumdevējs gribēja darīt labu nepilngadīgajiem, tos aizstāvot, bet ieticēsim tam, ka arī A.Mediņš grib šiem jauniešiem labu. Vai, aizliedzot A.Mediņam darboties ar jauniešiem, mēs tiešām šiem jauniešiem palīdzēsim?

Atzīstam, ka A. Mediņa valodas stils ir skarbs un daļai no sabiedrības nepierasts un tādēļ dažkārt var tikt uztverts kā aizvainojošs. To nevēlamies popularizēt vai atzīt kā normu. Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs šajā sakarā norāda: „Katram cilvēkam ir savs runas stils. Priesteris Mediņš ir pazīstams ar savu tiešo un piparoto runas veidu. Jāatzīst, ka man personīgi šāds runas stils nav tuvs. Tomēr līdz šim par viņu ir sajūsminājušies gan žurnālisti, gan daudzi sabiedrības pārstāvji. Pirms dažiem gadiem viņam arī tika piešķirta Latvijas Lepnuma balva par ieguldījumu sociālajā jomā. Tagad pēkšņi viss ir mainījies sabiedrības acīs.”

Tomēr ļoti svarīgi uz šī fona ne tikai analizēt izvēlēto metožu trūkumus, bet vienlaikus aizdomāties, ka, iespējams, mums visiem (sabiedrībai) trūkst izpratnes par ģimeni kā vērtību un prasmju šīs vērtības kopšanā, kas var kalpot par iemeslu, kāpēc pusaudžiem rodas grūtības veiksmīgi pārvarēt attīstības krīzi, kurā ikviens cilvēks nonāk pusaudža vecumā. Tomēr novērojumi liecina, ka laika gaitā diemžēl ģimenes vērtība ir transformējusies un daudziem vecākiem ir grūtības ar autoritātes saglabāšanu savu atvašu priekšā. Vecākiem trūkst zināšanu par to, kā atbalstīt bērnu šajā emocionāli grūtajā posmā. Tā rezultātā pusaudži nododas deviantai uzvedībai, kā rezultāts ir nepieciešamība pēc tādām vietām kā “Kalna svētību kopiena”.

Apzināmies, ka darbs ar pusaudžiem, īpaši tiem, kas nonākuši dažādu atkarību varā, kuru dzīvē pieaugušie vairs nav autoritāte, kuri ir zaudējuši ticību nākotnei un pastāvošajai iekārtai, ir sarežģīts, pieprasa plašas zināšanas, kā arī ir emocionāli smags, tāpēc novērtējam A. Mediņa drosmi uzņemties atbildību un darboties šajā jomā. Saskaņā ar paša priestera preses konferencē teikto, kopienā, kura pamatā nav domāta šāda vecuma cilvēkiem, bet gan pieaugušiem cilvēkiem, kas nonākuši dažādu atkarību varā, nonāca pusaudži, kuru vecāki lūguši palīdzību. Tie bija bērni, ar kuriem nespēja tikt galā viņu vecāki, jaunie cilvēki, kuriem, iespējams, bija aizvērušās jau vairāku skolu durvis, cilvēki, kuriem, iespējams, pretējā gadījumā nebūtu, kur doties un saņemt atbilstošu palīdzību vai iespēju sākt jaunu dzīvi.

Lai bērni nenonāktu tādās situācijās, kuru rezultātā viņiem jāmeklē palīdzība “Kalna svētību kopienā” un līdzīgās institūcijās, pirmām kārtām vecākiem būtu jāvērš vairāk uzmanības sociālās hierarhijas izpratnes veidošanai. Tāpat, lai mazinātu apjukumu un pilnveidotu sapratni ģimenes locekļu starpā, jo īpaši pusaudžu un vecāku starpā, vecākiem būtu apzinātāk jādomā par savstarpēja dialoga un cieņpilnas komunikācijas veidošanu. Jo īpaši tāpēc, ka dzīvojam informatīvi pārsātinātā laikmetā, kur tiek dzēstas robežas starp labu un sliktu, starp tikumu un ļaunumu. Bērni un pusaudži mācās no vecāku parauga – tikai vecāki spēj iedot bērniem izpratni un spēju kritiski izvērtēt sabiedrībā notiekošo. Tāpat Baznīca aicina vecākus ikdienā pašiem būt par labo piemēru saviem bērniem, par kristīgo un vispārcilvēcisko vērtību nesējiem nākamajām paaudzēm.

Šobrīd, pirms tālāko secinājumu izdarīšanas ļausim atbildīgajām instancēm izpētīt situāciju, lai saprastu, ko priesteris Mediņš savā darbā ir izdarījis atbilstoši un ko, iespējams, var uzlabot, lai kopiena varētu produktīvi turpināt savu darbu, veicinot atkarīgo personu pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā.

* Viktors Stulpins, Liepājas diecēzes bīskaps, Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts, Jānis Bulis, Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, Edvards Pavlovskis, Jelgavas diecēzes bīskaps

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...