Ne jau „Vienotības” īstenotā valsts izzagšana, bet gan apzināta dzimumu līdztiesības politika ir īstā risināmā lieta!
Inese Lībiņa-Egnere, Jaunā Vienotība11.03.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Sabiedrībā, kurā tiek apšaubītas sieviešu tiesības, patiesībā tiek pārbaudīti arīdzan demokrātiskās sistēmas pamati un tiesiskas valsts principi. Nereti mērķēti uzbrukumi "tikai" dzimumu līdztiesībai patiesībā jau ir skaidri signāli plašākam uzbrukumam katra cilvēka brīvībai un sabiedrības demokrātijas noturībai kopumā.
Mūsdienās, kad visas Eiropas valstis saskaras ar sarežģītiem hibrīddraudiem, kļūst arvien skaidrāk: starptautiskās tiesībās balstīta cilvēktiesību aizsardzība un demokrātijas noturība ir cieši saistītas. Ja tiek vājinātas vienas, apdraudētas ir arī otras.
Latvija pēdējo gadu nogrieznī šo noturības pārbaudi ir piedzīvojusi un izturējusi tieši. Mēs esam redzējuši, kā dezinformācija tiek izmantota kā ierocis, lai šķeltu sabiedrību, radītu neuzticēšanos institūcijām un apšaubītu tiesiskumu. Tomēr arī Latvijas sabiedrība un Satversmē nostiprinātā demokrātiskā ass ir pierādījusi savu briedumu un noturību.
Ar lepnumu varam secināt, ka demokrātija Latvijā ir stabila un spēcīga, un mūsu sasniegtās augstās vietas starptautiskajos demokrātijas, tiesiskuma un mediju brīvības reitingos nav nejaušība. Tās balstās spēcīgās institūcijās, varas dalīšanas aizsardzībā un aktīvā pilsoniskajā sabiedrībā.
Tieši šī demokrātiskā aizsargsiena ir ļāvusi Latvijai saglabāt stabilitāti arī brīžos, kad mēģinājumi to apšaubīt un iedragāt ar agresīvām kampaņām rod atsaucību arī politiskajā dienaskārtībā. Neviens vairs pat neapšauba vispārzināmo, ka arī piemērs ar nesenajiem centieniem diskreditēt Latvijas dalību starptautiskā Eiropas Padomes cilvēktiesību instrumentā – dzimumu līdztiesību stiprinošā vardarbības novēršanas konvencijā – bija demokrātijas noturības tests. Neskatoties uz tīru politisku aprēķinu un spiedienu, Latvijas tiesiska apņemšanās aizsargāt cilvēktiesības palikusi nemainīga. Cilvēktiesību standarti dzimumu līdztiesības jomā netiks mazināti.
Pirmkārt, tas ir tieši stipras un izglītotas pilsoniskās sabiedrības nopelns.
Demokrātija un tiesiskums ir un būs Latvijas sabiedrības pamatvērtības, un es augstu vērtēju to, ka Latvijas sabiedrība vienmēr ir modra un gatava reaģēt brīdī, kad šie principi tiek apdraudēti. Pret radikālu, šķietami skaļu troksni visefektīvāk darbojas informētas sabiedrības skaidrā balss. Latvijā ir plašas sabiedrības līdzdalības iespējas, kas ļauj iedzīvotājiem tieši iesaistīties politiskajā procesā un ietekmēt dienaskārtību. Šo mehānismu spēks kļuva īpaši redzams brīdī, kad tika mēģināts vājināt sieviešu tiesību aizsardzību – dažu dienu laikā desmitiem tūkstošu cilvēku paši mobilizējās tiešsaistē, lai aizstāvētu demokrātiskās vērtības.
Kā arī "Centrs Marta", sadarbojoties ar citām nevalstiskajām organizācijām, īsā laikā pulcēja cilvēkus miermīlīgā protestā Doma laukumā Rīgā. Tajā piedalījās tūkstošiem cilvēku – dažāda vecuma ļaudis, kuri ikdienā katrs dara pavisam ko citu, uz brīdi nolika malā savas ikdienas rūpes un no visiem mūsu Latvijas nostūriem nesatricināmi parādīja savu demokrātijas balsi.
Tas kā šodienas Latvijas paaudžu simbols jau pēc vienotās mūsu Atmodas kustības, sagraujot padomju totalitāro okupāciju, nešaubīgi paliks vēsturē kā nozīmīgs pilsoniskais protests, sargājot Latvijas eiropeiskās saknes un vērtības.
Otrkārt, pateicoties cilvēktiesību kompasam un tiesiskumam.
Latvijā varas dalīšanas un varas atzaru savstarpējā balansa nodrošināšanā nozīmīga loma ir Satversmes tiesai un Valsts prezidenta institūcijai. Tie kalpo kā stabils Satversmē noenkurots sistēmisks balsts visai Latvijas konstitucionālajai kārtībai.
Varas dalīšanas princips nodrošina, ka būtiski lēmumi netiek pieņemti bez rūpīgas izvērtēšanas. Tā, situācijā, kad tika apšaubītas Latvijas starptautiskās saistības, Valsts prezidents izmantoja savas konstitucionālās pilnvaras un nodeva likumu Saeimai atkārtotai caurlūkošanai. Vienlaikus Ministru kabinets lēma, ka Latvijas starptautiskās saistības un dalība konvencijā viennozīmīgi ir jāturpina. Tāpat tika lūgts neatkarīgs vērtējums no Eiropas Padomes Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija). Aizstājot nepatiesību un puspatiesību troksni ar juridiskiem faktiem un neatkarīgu ekspertīzi, mēs pasargājam demokrātiju no mērķtiecīgas manipulācijas. Tas taču ir pašsaprotami, ka, personas tiesības tiek būtiski aizskartas, tad tiesisku risinājumu jāmeklē likumā, savukārt likuma ievērošanu aizsargā tiesa. Ja kāda sabiedriski nozīmīga dezinformācija radīta ar mērķi sēt šaubas un šķelt, tad tiesiskā valstī pati atbilde meklējama vienīgi demokrātiski un tiesiski, atbildi nevar atrast sociālajos tīklos.
Treškārt, mēs aizsargājam katra tiesības nepiekrist.
Demokrātija nenozīmē klusumu. Tā nozīmē atklātu, cieņpilnu dialogu. Miermīlīgi protesti sabiedrībā, parlamentā – arīdzan tiešas un pat asas politiskās debates. Meklējot kopsaucēju, bet nekad nemazinot starptautiskos cilvēktiesību standartus un nemazinot mazaizsargāta indivīda aizsardzības latiņu. Tā funkcionē tiesiska valsts un demokrātiskā sabiedrībā. Mūsu katra Latvijas patriota pienākums ir sargāt šīs brīvības.
Atklāta diskusija ir tieši tas, ko dezinformācija cenšas iznīcināt. Dezinformācija bieži vien cenšas apklusināt, iebiedēt un polarizēt, attēlojot dzimumu līdztiesību kā bīstamu vai šķeļošu. Bet, saprotam taču - ja ikviens jūtas aizsargāts, visi kopā esam stiprāki, dzimumu līdztiesības mērķis ir tieši tāds. Demokrātijas durvīm vienmēr jāpaliek atvērtām.
Tomēr mums jābūt arī godīgiem – uzbrukumi dzimumu līdztiesībai bieži vien nav tikai iekšpolitiski strīdi. Nereti tie tiek virzīti arī no ārpuses ar mērķi vājināt arī visas Eiropas vienotību un demokrātiju. Tādēļ īpaši nozīmīga ir starptautiskā sadarbība.
Jāstiprina sieviešu ekonomiskās spējas un līdztiesība.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem sievietes Latvijā 2024.gadā vidēji nopelnīja par 13–14% mazāk nekā vīrieši. Tas nozīmē, ka par katru vīrieša nopelnīto eiro sieviete saņem aptuveni 84 centus. Arī jaunākie Lursoft dati pēc Novatore pasūtījuma rāda, ka 2025. gadā tikai 23% no visu Latvijas uzņēmumu vadībās bija vismaz viena sieviete.
Lai veicinātu līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību uzņēmumu vadībā, Eiropas Savienībā 2022. gadā tika pieņemta tā dēvētā "sievietes valdē" direktīva. Tā paredz konkrētus mērķus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai lielo biržā kotēto uzņēmumu valdēs un padomēs. Latvijā šīs direktīvas ieviešanai Labklājības ministrija sagatavoja likumprojektu, taču Saeima balsojumā par tā nodošanu komisijai deputātu vairākums to bloķēja. Direktīvas neieviešana, visticamāk, novedīs līdz Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūras pret Latviju – sākot ar oficiālu brīdinājumu un beidzot ar iespējamu lietas izskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā un finansiālu sankciju riskus. Tas noteikti nav labs signāls mūsu starptautiskajam demokrātiskas un tiesiskas valsts tēlam.
8. martā visā pasaulē svin Starptautisko sieviešu dienu, kā arī Ņujorkā no 9. līdz 19. martam pulcēsies valstu pārstāvji no visas pasaules Apvienoto Nāciju Organizācijas Komisijas par sieviešu statusu 70. sesijā – globāli nozīmīgākajā forumā, lai diskutētu par sieviešu tiesībām. Latvijai šajā globālajā forumā ir skaidrs vēstījums: dzimumu līdztiesība nav tikai sociālās politikas jautājums. Tā ir demokrātijas, drošības, tiesiskuma un arī ekonomikas jautājums.
Latvijas pieredze rāda: lai aizsargātu cilvēktiesības, ir jāaizsargā visa demokrātijas arhitektūra – neatkarīgas tiesas, brīvi mediji, aktīva pilsoniskā sabiedrība un vienlīdzīga pieeja nodarbinātībai.
Latvija nepagurs, Latvija ir un būs modra un stipra. Cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības, Latvijā nav "sveša ideoloģija". Mēs, latvieši, savu Latvijas valsti esam dibinājuši un proklamējuši un esam pieņēmuši tās Satversmi kā vieni no pirmajiem visā Eiropas kontinentā – vīriešiem un sievietēm dodot vienlīdzīgas balstiesības. Tā dzima dzimumu līdztiesīga Latvija no pirmās valsts dibināšanas dienas. Nekad nevar būt citādi. Mēs spējām to jau tad, kad citu valstu sabiedrības par to tikai vēl sapņoja. Mēs esam un būsim brīva un stipra Eiropas valsts un tauta. Vienota un saliedēta vērtībās. Tā ir mūsu pašaizsargājošā demokrātija, kuras avots ir Latvijas tauta un tās Satversme.
"Dievs, svētī Latviju,
Mūs' dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs' Latvijā!"
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
